Kā informēja Vidzemes priekšpilsētas tiesā, 3.aprīlī tiesā tika pieņemts lēmums par pieteikuma noraidīšanu, bet 13.aprīlī par šo lēmumu tika iesniegta blakus sūdzība, kas tiks nodota skatīšanai Rīgas apgabaltiesā.
SIA "966 Freecom" pārstāvis, advokāts Indulis Balmaks komentēja, ka, pēc viņa domām, Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmums bija "klaji nelikumīgs un patvaļīgs". Advokāts uzskata, ka Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese faktiski nav izskatījusi lietu no jauna pēc būtības, jo pieņemtais lēmums ir acīmredzami taisīts uz tiesneša 2013.gada atceltā lēmuma pamata, to tikai atvasinot ar papildu informāciju.
Tāpat Balmaks skaidroja, ka faktiski tiesnese ir ļāvusies ietekmēties no atceltā tiesas nolēmuma, kas, skatot lietu no jauna, nav pieļaujams neatkarīgi no apsvērumiem, kuru dēļ lēmums lietā atcelts un lieta nodota jaunai izskatīšanai, un neatkarīgi no tā, cik nozīmīgi vai nenozīmīgi, pēc tiesneses domām, šie apsvērumi ir. "Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese ir pieņēmusi augstākā mērā nelikumīgu un patvaļīgu lēmumu. Tas ir tieši pretējs likumā un pušu savstarpējās vienošanās noteiktajam. Ar to tiek pārkāpti starptautiski, arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) atzīti principi par šķīrējtiesas autonomitāti no pamatlīguma, un šāds tiesas lēmums nedrīkst palikt spēkā. Ja arī apgabaltiesa to nemainīs, tad "Freecom" būs radīts aizvien pamatotāks prasījums ECT pret valsti par ievērojama apmērā zaudējumiem, kas nodarīti pārkāpjot tiesības uz taisnīgu tiesu un īpašumu," tā izteicās advokāts.
Kā ziņots, iepriekš apgabaltiesa atzina par pamatotu "966 Freecom" pieteikumu no jauna skatīt civillietu par izpildu raksta izsniegšanu Rīgas Komerciālo strīdu šķīrējtiesas 2013.gada 2.aprīļa sprieduma piespiedu izpildei. Līdz ar to apgabaltiesa atcēla tiesas pieņemtos lēmumus lietā un nodeva lietu atkārtotai izskatīšanai pirmās instances tiesā.
Ar šķīrējtiesas spriedumu bija nolemts, ka starp "966 Freecom" un "Garden Palace" noslēgtais nomas līgums ir uzskatāms par izbeigtu un ka "Garden Palace" ir jāizliek visas mantas no adreses Vecrīgā, Grēcinieku ielā 28, kur atrodas viesnīca.
Pieteikumā kā jaunatklāts apstāklis bija norādīts fakts, ka ar spēkā stājušos Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 14.novembra spriedumu krimināllietā bijusī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Bērziņa atzīta par vainīgu procesā par kukuļa piesavināšanos, tostarp attiecībā uz 2013.gada 5.septembra lēmuma pieņemšanu konkrētajā civillietā. Abu instanču lēmumi atcelti, lai novērstu jebkādas šaubas par tiesas objektivitāti pieteikuma izskatīšanā, kas panākams, lietas dalībniekiem nodrošinot tiesības uz pieteikuma izvērtēšanu divās tiesu instancēs.
Pieteikumā bija norādīts, ka lieta tikusi skatīta nelikumīgā sastāvā, jo tās izskatīšanā piedalījusies tiesnese, kura iepriekš vienai no pusēm apsolījusi "sakārtot" lietas iznākumu un saņēmusi 5000 latu (7114 eiro) lielu kukuli, kā arī devusi padomus šīs puses juristam par lietā iesniedzamajiem paskaidrojumiem. Turklāt attiecīgie tiesu nolēmumi, ar ko atteikts izsniegt izpildu rakstu šķīrējtiesas sprieduma izpildei, ir pieņemti klaji pretēji likumā noteiktajam un Augstākās tiesas tiesnešu kopsapulces lēmumam par likuma piemērošanu šāda veida lietās.
LETA jau ziņoja, ka pērn rudenī tiesa Bērziņai un uzņēmējam Gulami piemēroja ar reālu brīvības atņemšanu nesaistītus sodus, jo tika panākta vienošanās ar prokuratūru. Savukārt janvārī žurnāls "Ir" rakstīja, ka kriminālprocesā pret Bērziņu un uzņēmēju Gulami izmeklēšanā bija iegūti pierādījumi vēl par divām epizodēm, tomēr apsūdzība par tām nav uzrādīta.
Kā vēstīja žurnāls, valsts nav uzturējusi apsūdzību divos kukuļošanas gadījumos, kas bija saistīti ar Gulami vadītā uzņēmuma SIA "Terahouse Maxcapital" prasību pret SIA "Homeland". 2013.gada aprīlī un augustā tiesnese Bērziņa klātienē personīgi saņēmusi no Gulami naudu, lai viņa labā izlemtu biznesa civilstrīdu, ko tiesnese pati arī skatīja Rīgas apgabaltiesā.
Izmeklēšanā fiksēts 5000 latu (7114 eiro) kukulis aprīlī un 10 000 eiro kukulis augustā. Par to liecinājis gan pats Gulami, gan viņa dienasgrāmatā veiktie pieraksti un kukuļošanas līdzzinātāja eksprokurore Irina Bogdanova, kura izgājusi arī melu detektora pārbaudi un viņas liecības atzītas par patiesām, vēsta žurnāls.
Tāpat "Ir" rīcībā esošā informācija liecina, ka epizodē par lielākā kukuļa - 34 000 eiro - pieņemšanu izmeklētāji bija savākuši pierādījumus kukuļņemšanā, nevis kukuļa piesavināšanā, kā to vēlāk traktēja prokuratūra, paredzot daudz maigāku sodu tiesnesei. Žurnāls arī pārliecinājies, ka visos gadījumos, kur Gulami maksājis kukuļus, tiesa lēmusi tieši tā, kā uzņēmējs pasūtījis.
Kopumā izmeklēšanā fiksētas četras kukuļdošanas epizodes trīs lietās, ko skatījuši pieci tiesneši. Taču tā kā prokuratūras izvirzītajā apsūdzībā tiesnesei Bērziņai tika inkriminēta nevis kukuļa ņemšana, bet tikai citiem tiesnešiem domātu kukuļu piesavināšanās, savukārt pārējiem tiesnešiem vispār nekādas aizdomas vai apsūdzības nav izvirzītas, tad visi Gulami apmaksātie spriedumi tiek uzskatīti par likumīgiem un spēkā esošiem, rakstīja žurnāls.
