Jauno reliģisko kustību jeb sektu darbībā var saskatīt vairākas kopīgas iezīmes – tās cenšas iegūt pēc iespējas vairāk piekritēju, savākt pēc iespējas vairāk naudas un tās noliedz citas konfesijas un reliģiskās grupas, ziņo Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studentu pētnieciskais žurnāls "Inquisitio".
Pētījumā atzīts – ne visu sektu darbība ir nosodāma, taču, pirms iesaistīties kādā no tām, cilvēkam rūpīgi jāizpēta konkrētās sektas darbība un vērtības.
Vārds "sekta" cēlies no itāļu valodas vārda "seta", kas nozīmē atzars, kāda daļa no kopuma, atšķēlusies no grupas. Sekta izveidojusies kristīgās baznīcas šķelšanās rezultātā un pirmajos gadsimtos arī kristieši tika uzskatīta kā jūdaisma sekta. Tomēr robežu, kas nošķir konfesijas no sektām ir ļoti grūti novilkt, jo daudzas mūsdienu konfesijas savā sākotnējā stadijā bija agresīvas sektas, kas karoja pret baznīcu, bet tagad tām ir konfesijas statuss, piemēram, baptisti, adventisti u.c., atgādina izdevums.
"Kopš Latvija ir atguvusi valstisko neatkarību 1991. gadā, mūsu valstī ierodas aizvien vairāk un vairāk jaunu dažādu reliģisku organizāciju un grupējumu pārstāvji, kas pauž dažādus, gan uz Svētajiem rakstiem balstītus uzskatus, gan arī ar tiem nesaistītu viedokli. Nevarētu piekrist dažiem apgalvojumiem, ka viss, ko viņi māca ir nepareizi, bet dažkārt dažu reliģisku grupējumu darbības rezultātā tiek atņemta cilvēka dzīvība vai cieš viņa personība, veselība," skaidro katoļu priesteris Ilmārs Tolstovs.
Uz jautājumu, vai iesaistīšanās sektā var būt bīstama, Tolstovs atbild: "Tas ir atkarīgs no tā, kādi ir šīs sektas mērķi un darbības virzieni. Destruktīvās sektās, piemēram, sātanistos, noteikti ir bīstami. Ir arī daudzas sektas, kas pieprasa obligātos ziedojumus vai arī veic iebiedēšanas."
Pētījuma ietvaros studentes devās uz divu jauno reliģisko organizāciju sanāksmēm, lai eksperimenta veidā uzzinātu vairāk par to iekšējo darbību. Viena no iestādēm bija Jehovas liecinieku tikšanās vieta Iļģuciemā, bet otra – Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus baznīca, kur tiekas mormoņi.
Jehovas liecinieku pamatlicējs ir Čārlzs Teizs Rasels, kurš 1874. gadā, organizāciju veidojot, to nodēvēja par "Bībeles pētniekiem". Šī reliģiskā organizācija, piemēram, kategoriski iestājas pret asins pārliešanu, nesvin tādus svētkus kā Lieldienas, dzimšanas dienas, Ziemassvētkus.
"Visi zina, ka Ziemassvētku laikā ļoti izplatīta ir vieglprātīga rīcība, izlaidība, piedzeršanās un uzdzīve. Protams, nekas no tā nedot godu Dievam Jehovam, nedz viņa Dēlam," savā grāmatā raksta Jehovas liecinieki.
Saskaņā ar šo ticību arī nedrīkst izrādīt godu valsts karogam un citai valsts simbolikai u.c.
Jehovas liecinieku interneta mājaslapā rakstīts, ka katru nedēļu Rīgas Iļģuciema latviešu draudzē ikvienam ir iespējams apmeklēt atvērta tipa sapulces, kas notiek divas reizes nedēļā.
Studentes devās uz sanāksmi otrdienas vakarā, un viņas sagaidījuši smaidīgi, draudzīgi cilvēki, kuri patiešām bijuši pārsteigti, ieraugot nepazīstamas sejas. "Šajā vakarā ir paredzētas apmācības draudzes locekļiem, nevis jauniņo iesaistīšanai, bet projām neviens nedzen, laipni aicina apsēsties. Tūlīt seko iepazīšanās. Savus īstos vārdus neatklājam, arī personisko informāciju izdomājam. Draudzes locekļi sevi dēvē izdomātos vārdos, piemēram, blakus mums apsēžas māsa Ivonna. Mūs "aprūpēt" uzņemas divas sievietes, iedodot dziesmu grāmatas, Bībeles, vizītkartes, bukletus un citus drukātos materiālus," raksta "Inquisitio".
Iļģuciema draudzē bija aptuveni 30 cilvēki, visi ģērbušies pieklājīgi, dažāda vecuma – sākot ar aptuveni četru gadus veciem bērniem un beidzot ar sirmgalvjiem uz 80 gadu sliekšņa. Visi rokās turēja jaunākos planšetdatorus un tajos lasījuši Bībeli.
Sapulce sākās ar dziesmu, tad sekoja ievadvārdi un stāsts par to, ka darbs, ko darām, ir jāmīl. Tālāk sekojusi "mājasdarbu atrādīšana" – mājās pa pāriem iestudēta maza luga jeb skeča gabals par to, kā savervēt cilvēkus uz ielas vai viņu mājās. "Jāpiebilst, ka visās atrādītajās ludziņās liels uzsvars liks uz neatlaidību un dažādu iespēju piedāvāšanu "jaunajiem draugiem". Šie iestudējumi tiek iztirzāti, izvērtēts gan labais, gan sliktais, pēc tam pārrunāts tas, kā efektīvāk iesaistīt nepazīstamus cilvēkus šajā organizācijā".
Pēc mājasdarbu atrādīšanas sekoja Bībeles rakstu lasījumi un iespēja ikvienam brīvi izteikties.
Izdevums piebilst, ka finanses un ziedojumi ieņem nozīmīgu vietu – jehoviešu izdotajā grāmatā divi atvērumi veltīti tam, kā pareizi ziedot naudu, kur sīki, soli pa solim, aprakstīts process. Ziedošana it kā nav piespiedu kārtā, bet, ja tu esi Jehovas liecinieks, tas tomēr ir jādara. "Kad domājam par to, cik liels darbs tiek ieguldīts, lai visā pasaulē sludinātu Dieva valstību un gatavotu mācekļus, mēs vēlamies dot godu tam kungam arī no savas mantas. Pie mūsu "mantas" pieder mūsu fiziskie spēki, prāts un garīgums. Taču atcerēsimies, ka mūsu "manta" ir arī materiālie līdzekļi. Apņemsimies dot no sirds tik, cik vien mēs spējam. Ar saviem labprātīgajiem ziedojumiem mēs sagādājam godu Jehovam un atbalstām mesiānisko valstību," rakstīts pamācošajā grāmatā. Tajā teikts: ziedotā summa tiek tērēta, lai iespiestu un visā pasaulē izplatītu literatūru, kas pārstāv Jehovas liecinieku uzskatus, būvētu un uzturētu filiāļu ēkas, organizētu dažādus teokrātiskos kursus u.c.
Pēc sapulces draudzes locekļi vēlējušies noskaidrot ne tikai sieviešu e-pasta adreses, bet arī tālruņa numurus un piedāvājuši ierasties ciemos, lai pārrunātu dažādas dzīves pārliecību nianses. Tā kā studentes nevēlējās sazināties ar jehoviešiem vēlāk, viņas iedevušas viltus kontaktus.
Par to, ka viena no galvenajām sektu īpatnībām ir ievākt pēc iespējas lielāku naudas summu no draudžu locekļiem, studentes pārliecinājās arī otro reizi, kad, turpinot eksperimentu, devās uz vienu no mormoņu sanāksmēm.
"Ienācējam no malas Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļi jeb mormoņi īpaši lielu uzmanību nepievērš. Jebkurš apmeklētājs tiek laipni sveikts baznīcā, bez iepriekšēja pieraksta var piedalīties svētā vakarēdiena sanāksmē. Jāteic, ka jaunā, nesen uzceltā ēka Rīgā, Lāčplēša ielā 71, ir ļoti skaista, gaiša un liela. Tāpat kā pie Jehovas lieciniekiem, arī pēc šī dievkalpojuma jaunie misionāri vēlas iepazīties, noskaidrot, kas mēs esam. Kontaktus neatstājam, vien pieņemam bukletus, ko mums dāvina, un kādas misionāres telefona numuru," raksta "Inquisitio".
Dievkalpojuma laikā tika teiktas liecības, dziedātas dziesmas, uzstājās bērni un viņu skolotāji. Pēc pirmās lūgšanas draudzes locekļu priekšā stājās vīrs, kurš klāsta draudzes paziņojumus un pirmais, kas neapšaubāmi tiek izvirzīts kā prioritāte, bija šis paziņojums: "Gribu pateikt, ka turpinās desmitās tiesas intervijas un katram draudzes loceklim, neatkarīgi no tā, vai viņš maksā, vai nemaksā desmito tiesu, ir jāiziet šī intervija pie draudzes prezidenta!" Acīmredzot šī ir obligātā prasība, kas visiem ir jāievēro, ja vēlas piederēt šai draudzei.
To Latvijas Kristīgajam Radio apliecinājis arī mācītājs Juris Doveiko: "Mormoņi maksā desmito tiesu un tas nav brīvprātības jautājums, bet tā ir obligāta darbība, ko nosaka likums un visi to konsekventi dara. Jāpiebilst, ka desmitā tiesa viņiem nav nekāds ziedojums, tā ir automātiska darbība. Ziedojumi sākas pēc desmitās tiesas un viens mormonis apmēram vidēji 27% no saviem ienākumiem ir gatavs uzupurēt."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
