Kā liecina pētījums, salīdzinoši neliela daļa respondentu atgriezušies ar darbu vai biznesu Latvijā saistītu iemeslu dēļ. Šo cilvēku vidū lielākoties ir reemigranti, kuri ir augsti izglītoti, īpaši ar ārzemēs iegūtu izglītību, tikmēr salīdzinājumā ar krīzes un pēckrīzes periodu mazāk reemigrantu atsaukušies uz neapmierinātību ar darbu ārzemēs, turpretim palielinājies to cilvēku skaits, kuri atgriezušies veselības pasliktināšanās dēļ.

Tāpat secināts, ka tie reemigranti, kuri pēc atgriešanās Latvijā šeit uzturas vismaz gadu, uzrāda pārliecinoši labākus darba tirgus rādītājus nekā vidēji Latvijas iedzīvotāji, un ne vien biežāk ir nodarbināti, ekonomiski aktīvi vai pašnodarbināti, bet bieži vien saņem arī lielāku atalgojumu.

Pētījums arī atklāj, ka reemigranti Latvijā atgriežas ar vērtīgu, ārzemēs gūtu izglītību, specifisku darba pieredzi un vispārēju kompetenci, ko viņuprāt novērtē arī darba devēji. Ārzemēs gūtā pieredze biežāk sekmē vīriešu, nevis sieviešu karjeras un atalgojuma iespējas un tā visvairāk tiek novērtēta un izmantota augsti kvalificēto speciālistu pakalpojumu nozarēs.

Aptaujā reemigranti min, ka atgriezties Latvijā viņiem palīdzētu informācija par nodarbinātības iespējām, atbalsta programmas uzņēmējdarbības uzsākšanai, kā arī svarīgs ir pašvaldības atbalsts, kas pēc pētnieku domām nākotnē paver iespējas pašvaldībām aktīvāk iesaistīties reemigrācijas atbalsta nodrošināšanā.

Reemigrantu demogrāfiskais portrets rāda, ka Latvijā vairāk atgriežas vīrieši, un teju puse reemigrantu ir vecumā no 35 līdz 44 gadiem un tikai katrs septītais ir jaunāks par 25 gadiem. Tikmēr 35% reemigrantu nav Latvijas tautības, no kuriem gandrīz puse ir vīrieši, bet aptuveni vienai trešdaļai reemigrantu ir augstākā izglītība, no kuriem lielākoties ir sievietes, bet 40% ir profesionālā vidējā izglītība.

Ārlietu ministrijas (ĀM) speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts uzsver, ka šī pētījuma rezultāti ir būtiski reemigrācijas procesa izvērtēšanā, lai veicinātu tautiešu atgriešanos un veiksmīgu iekļaušanos gan darba tirgū, gan sabiedriskajā dzīvē.

Ar ĀM atbalstu tapušais pētījums, kurā piedalījušies vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku, veidots tādēļ, lai apzinātu reemigrantu atgriešanās iemeslus, kā tie iekļaujas Latvijas darba tirgū un sabiedrībā, un kāda palīdzība viņiem būtu nepieciešama.