Foto: LETA

Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) studentiem pēc augstskolas pievienošanas Latvijas Universitātei (LU) nebūs studijas jāturpina zemākā kursā, vēstulē tiesībsargam Jurim Jansonam skaidro Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Ministrija vēstulē, kas uzrakstīta pēc Jansona publiski paustā aicinājuma apturēt RPIVA reorganizāciju, skaidro, ka pēc akadēmijas reorganizācijas studējošajiem nebūs jāveic kredītpunktu pielīdzināšana un mācības nebūs jāturpina zemākā kursā. Tāpat nemainīsies arī studiju ilgums.

Ministru kabineta (MK) rīkojums paredz – LU un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) iesniegs akreditācijas komisijai iesniegumu par jaunu akreditācijas lapu un licenču izsniegšanu. Sekmīgi studējošiem tiks saglabāti esošie finansējuma nosacījumi, proti, valsts budžeta finansētā studiju vieta tiem, kuri pašlaik studē valsts budžeta finansētā studiju vietā, vai arī par maksu studējošiem – līdzvērtīga studiju maksa līdz studiju pabeigšanai.

Vēstīts, ka tiesībsargs Jansons 3. martā lūdza Ministru prezidentu Māri Kučinski apturēt RPIVA likvidāciju. Jansons, izvērtējis viņam RPIVA sniegto informāciju, secinājis – IZM, neievērojot Eiropas Komisijas rekomendācijas, bez izdiskutēta, strukturāla, finansiāli pamatota reformu plāna grasās likvidēt RPIVA, pievienojot Latvijas Universitātei un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai.

Ministrija atbildē skaidro, ka RPIVA reorganizāciju pamato pāreja uz kompetencēs balstīto vispārējo izglītību, ko ministrija saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014. – 2020. gadam pašreiz ievieš Latvijas mācību iestādēs. Tāpat gan Eiropas Komisija, gan OECD, gan Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības banka ir sniegušas Latvijai rekomendācijas par nepieciešamību samazināt augstākās izglītības un zinātnisko institūciju sadrumstalotību un padarīt efektīvāku finanšu un administratīvo resursu izlietojumu.

"Valdības apņemšanās izpildīt Eiropas Komisijas rekomendācijas ir pamats Eiropas Savienības Struktūrfondu ieguldījumiem augstākās izglītības jomā, kas tiek veikti darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" ietvaros," skaidro ministrija.

IZM noraida apgalvojumu, ka runas par reorganizāciju uzsāktas vien janvārī, kad informācija par akadēmijas likvidēšanu izskanēja masu medijos. "Diskusijas par RPIVA pievienošanu LU tika uzsāktas jau 2013. gada nogalē, kad LU un RPIVA tika aicinātas uzsākt sarunas par ciešāku sadarbību un apvienošanos Rektoru padomes organizētajā veidā," raksta ministrija.

Lielo opozīciju ministrija skaidro ar īstermiņa zaudējumiem, kas radīsies RPIVA administrācijai. "Vidējā termiņā ieguvēji no RPIVA pievienošanas LU būs gan studenti, gan akadēmiskais personāls, kuriem uzlabosies studiju kvalitāte, mobilitātes iespējas, pieeja akadēmiskiem resursiem un modernizētai infrastruktūrai. Ieguvēji būs gan pašvaldības, gan sabiedrība, kas iegūs labāk sagatavotus skolotājus. Tomēr šis ieguvums nav tūlītējs un pilnā apmērā tiks sasniegts vidējā termiņā," skaidro IZM.

"Vēršu Jūsu uzmanību, ka līdzās ministrijas virzītam racionālam un pragmatiskam sarunu procesam, kura galvenais uzdevums bija sagatavot studējošo un visas Latvijas sabiedrības interesēs balstītu rīkojuma projektu, RPIVA administrācijas darbības nav bijušas vērstas uz to, lai padarītu pievienošanas procesu pēc iespējas ērtu un skaidru tās studējošiem un personālam," Jansonam raksta ministrija.

"Novilcinot pārmaiņu īstenošanu atsevišķu ieinteresēto pušu iebildumu dēļ un neizmantojot šim mērķim paredzētos Eiropas Savienības Struktūrfondu un valsts budžeta līdzekļus, netiks izmantota iespēja savlaicīgi, līdz nākamajam akreditācijas termiņam izveidot konceptuāli jaunas pedagoģijas studiju programmas atbilstoši kompetenču pieejā balstītas izglītības principiem," raksta ministrija, piebilstot, ka, atliekot reformas, Latvijas iedzīvotājiem tiks ierobežota iespēja iegūt kvalitatīvu un mūsdienu sociālai videi un darba tirgum atbilstošu izglītību, tā rezultātā kavējot valsts sociālo izaugsmi un tautsaimniecības attīstību.

Vēstīts, ka pirmdien koalīcija kārtējo reizi uz nedēļu atlika reorganizācijas jautājuma izskatīšanu valdībā. Šoreiz koalīcijas līgumā paredzētās tiesības uz nedēļu atlikt jautājumu izmantoja nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. Pēc Šadurska teiktā, tas tika pamatots ar to, ka nav saņemtas atbildes uz visiem jautājumiem, lai gan, viņaprāt, tas ir izdarīts.

Šī jau ir otrā reize, kad koalīcija atliek lēmuma pieņemšanu par RPIVA. Iepriekš to atlikt mudināja Zaļo un zemnieku savienība.

Plānots, ka 28. martā valdība beidzot lems par šo jautājumu. Izglītības ministrs Šadurskis prognozē atbalstu lēmuma pieņemšanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!