Foto: LETA
Lai maksimāli cīnītos pret koruptīvajiem, finanšu un ekonomikas noziegumiem, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers marta pirmajā pusē uzdevis virsprokuroriem pastiprināti kontrolēt prokuroru rīcību, kas saistīta ar viedokļa izteikšanu par krimināllietās apsūdzētajām personām nosakāmā soda veidu un apmēru, vēsta žurnāls "Jurista vārds".

Jau pirms mēneša notikušajā virsprokuroru sanāksmē ģenerālprokurors norādīja, ka koruptīvie noziegumi un noziegumi finanšu un ekonomiskajā sfērā ir tas, kas vistiešākā mērā skar valsts budžetu. No tā izrietot arī nesenā prasība pastiprināt prokurora atbildību par sodiem, kādus tie prasa tiesā.

Ar ģenerālprokurora rīkojumu virsprokuroriem tiek uzdots pastiprināti kontrolēt prokuroru rīcību, kas saistīta ar viedokļa izteikšanu par nosakāmā soda veidu un apmēru. Rīkojumā iekļauts gan konkrētu Krimināllikuma pantu uzskaitījums, gan arī apraksts. "Tātad faktiski, ja mēs runājam konkrēti, tas ir saistīts ar finanšu un ekonomiskajiem noziegumiem, kuru rezultātā valstij vai pašvaldībai ir nodarīts vai mēģināts nodarīt zaudējumus lielā apmērā, vai arī ja šīs darbības ir saistītas ar Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finansēšanas palīdzības līdzekļu izlietojumu, un arī ar koruptīviem noziegumiem. Taču tas nenozīmē, ka to nevar attiecināt vēl uz citiem noziedzīgiem nodarījumiem," intervijā "Jurista vārdam" savu rīkojumu skaidro Kalnmeiers.

Līdz ar to minētās kategorijas lietās prokuroriem ir uzlikts par pienākumu informēt Ģenerālprokuratūras Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļu, tai iesniedzot attiecīgu informāciju - lakonisku konkrētās apsūdzības formulējumu, norādot arī kaitējuma apmēru, pieprasīto sodu un pamatojumu.

Uz jautājumu, vai prokuratūrai pašai pietiks resursu visas šīs atskaites caurskatīt, ģenerālprokurors atbild, ka, pirmkārt, šogad iestādē ir ieviesta elektroniska informācijas aprite, kas nozīmē, ka visa dokumentācija pakāpeniski tiek mainīta uz elektronisko formātu un papīrs atskaitēm netiks tērēts. "Nenoliedzami tas prasīs papildu laiku tiem cilvēkiem, kuri veiks šīs informācijas analīzi. Taču uzskatu, ka šajā gadījumā šī resursa patēriņš ir attaisnojams un leģitīma mērķa virzienā vērsts," norāda ģenerālprokurors.

Viņš ir pārliecināts, ka līdz ar jauno kārtību prokurori, kuri detaļās pārzina lietu un kuriem likums ir atļāvis to darīt, varēs sniegt arī sabiedrībai nepieciešamo informāciju par pieprasītajiem sodiem tādā apjomā, kādā to drīkst darīt. "Tādēļ domāju, ka tas viss ir vērsts vēl uz to, lai palielinātu informācijas apjomu sabiedrībai par konkrētiem kriminālprocesiem, jo tas arī veicinās caurspīdīgumu un atklātību šajās lietās. Tur, kur pietrūkst informācijas, arī rodas dažādas interpretācijas un baumas, un nepareizi secinājumi," rezumē Kalnmeiers.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!