Foto: Latvijas Valsts ceļi / fotogrāfija no autoceļa P29
Uz lielākas daļas ceļu ar grants segumu, tostarp uz Drustu ceļa, kurā iedzīvotāji rīkojuši kartupeļu stādīšanas akciju, līdz ar atkusni ir iestājies šķīdonis un ceļš ir uzrūdzis. Ja asfalta ceļu stāvoklis kopumā valstī ik gadu uzlabojas, tad grants ceļi paliks tikai sliktāki, portālam "Delfi" skaidro VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Ziņots, ka 13. marta rītā Drustu un Jaunpiebalgas pagastu iedzīvotāji apvienojās, lai atspoguļotu autoceļa P29 kritisko stāvokli, un izdangātajā brauktuvē iestādīja kartupeļus. Pēc iedzīvotāju iniciatīvas un video publicēšanas "Latvijas autoceļu uzturētājs" uz ceļa uzbēra šķembas.

"Iedzīvotāju aktivitātes un iniciatīvas palīdz pievērst uzmanību un aktualizēt ceļu problemātiku, kas ir ļoti būtiski. Taču problēmas ar ceļiem ir pilnīgi visos reģionos, īpaši tagad, kad uz grants ceļiem ir šķīdonis, tāpēc arī nepieciešams komplekss un ilgtspējīgs risinājums, ne tikai atsevišķiem ceļiem," iedzīvotāju iniciatīvu komentē LVC preses pārstāve Anna Konanova.

"Asfalta ceļu stāvoklis pēdējā laikā katru gadu uzlabojas par 2%, pateicoties iespējai investēt Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Grants ceļu stāvoklis ar katru gadu pasliktinās. Ņemot vērā klimata izmaiņas un to, ka arvien biežāk ir vērojami mainīgi laika apstākļi ziemā, tad šķīdoņa problēma būs arvien aktuālāka," viņa skaidroja.

No visa Latvijas valsts autoceļu tīkla vairāk nekā puse ir ceļi ar grants segumu – 11 075 kilometri, un ikgadējie masas ierobežojumi tiek ieviesti gandrīz uz visiem ceļiem – aptuveni 10 000 kilometru garumā.

"Latvijas īpatnība ir tā, ka no visa valsts pārziņā esošā autoceļu tīkla vairāk nekā puse ir ceļi ar grants segumu, pārsvarā tie ir vietējās nozīmes ceļi ar nelielu satiksmes intensitāti. Ņemot vērā to, ka pēdējo 25 gadu laikā valsts autoceļu tīkls tiek uzturēts nepietiekama finansējuma apstākļos, bet Eiropas Savienības fondu līdzekļus ieguldīt vietējās nozīmes ceļu remontdarbos nedrīkst, liela daļa grants ceļu ir sliktā un ļoti sliktā tehniskā stāvoklī," skaidroja Konanova.

Jau ziņots, ka vietējo un grants ceļu sakārtošanai ik gadu nepieciešami 130 miljoni eiro, taču pašreizējais finansējums ir vien 10 miljoni eiro, skaidrojis LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Viņš arī nepiekrita apgalvojumam, ka šajā pavasarī grants ceļu stāvoklis būtu kritiskāks nekā citus gadus. "Nevaru teikt, ka tas ir labāks vai sliktāks nekā citus gadus," teica Lange.

Protestējot pret valsts grants ceļu kritisko stāvokli, Bauskas novada Brunavas pagasta iedzīvotāji iepriekš pauda gatavību bloķēt šoseju Rīga-Bauska-Lietuvas robeža.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!