Foto: F64
Valsts nozīmes kultūras pieminekļa statusā esošās pagājušā gadsimta 50.gados celtās VEF kultūras pils rekonstrukcijas laikā atklātas vairākas būvniecībā pieļautas dīvainības – ēka celta šķietami no visa, kas vien bijis pa rokai – no šķembām, būvgružiem, citiem nezināmas izcelsmes pārpalikumiem, sestdien vēsta TV3 ziņu raidījums.

Lai gan ēkas konstrukcijās atklāti laukakmeņu gabali, gruži, kā arī grīdas segumu veidojuši nekvalitatīvi dēļi, nama nesošās konstrukcijas esot būvētas pamatīgi, vēsta raidījums.

Pagaidām nav izdevies noskaidrot, kas īsti cēlis kultūras pili – vai tie bijuši vācu karagūstekņi vai arī soda bataljona cilvēki, vai arī kāds cits, atzīmē raidījums.

Raidījums vēsta, ka paviršības celtniecībā sadārdzinās ēkas rekonstrukciju, jo tās iepriekš nevarēja paredzēt, tomēr paredzams, ka rekonstrukcija tiks pabeigta plānotajā termiņā.

Jau vēstīts, ka VEF kultūras pils renovācijas kopējais finansējums plānots 11,83 miljonu eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

No tā Rīgas domes finansējums ir 5,57 miljoni eiro. Divus miljonus eiro Rīgas domes Īpašumu departaments ieguva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas administrētajā atklātajā konkursā "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes aizsargājamos arhitektūras pieminekļos", bet atlikušos 4,25 miljonus eiro plāno iegūt no ERAF.

Ēkas rekonstrukciju paredzēts pabeigt šā gada oktobrī, lai 18. novembrī to varētu atklāt.

Pārbūves darbus veic SIA "Velve", ar ko Īpašumu departaments pērnā gada 10. februārī parakstīja līgumu par VEF Kultūras pils pārbūves un renovācijas darbu veikšanu.

1960.gadā pabeigtā VEF kultūras pils kopš tās uzcelšanas nebija piedzīvojusi kapitālo remontu. Jau pirms vairākiem gadiem tika atzīts, ka celtne, kurā darbojās vairāki desmiti māksliniecisko kolektīvu, ir kritiskā tehniskā stāvoklī. Lēmumu par VEF kultūras pils atjaunošanu Rīgas dome pieņēma 2010. gadā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!