Gada rezultāti
Samazinājums ir vērojams visās kategorijās, bet vislielākais ir sevišķi smagu noziegumu kategorijā, kur tas krities par 11,5%. Kalnmeiers uzsvēra, ka tas ir ļoti labs rādītājs. Smagu noziegumu segmentā kritums ir par 5,5%, bet mazāk smagu noziegumu un kriminālpārkāpumu kategorijās samazinājums ir attiecīgi 1% un 2,8%.
Reģistrēto slepkavību skaits no 87 gada laikā samazinājies līdz 67, kas ir par 23% mazāk. Ģenerālprokurors uzsvēra, ka tas ir zemākais slepkavību skaits, kāds fiksēts kopš 1990. gada.
Vērtējot situāciju narkotiku apkarošanas jomā, Kalnmeiers sacīja, ka jaunās psihoaktīvās vielas jeb "spaiss" ir zaudējušas savu aktualitāti, un marihuāna ieņem pirmo vietu kā vispopulārākā narkotiskā viela Latvijā. Prokuratūras ieskatā policija rīkojusies pareizi pārorientējoties no narkotiku lietotāju ķeršanas uz cīņu ar to realizētajiem.
Tāpat krities to reģistrēto noziegumu skaits, kas vērsti pret tikumību un dzimumneaizskaramību, kā arī šiem noziegumiem pret 16 gadus nesasniegušām personām.
Savukārt, runājot par tām kategorijām, kur noziegumu skaits ir palielinājies, Kalnmeiers uzskaitīja, ka tā ir korupcijas gadījumi valsts institūciju dienestā, cilvēktirdzniecība, kontrabanda un izvairīšanās no nodokļu nomaksas.
Cilvēktirdzniecības jomā pieaugums ir neliels, un Kalnmeiers skaidroja, ka šis skaits ir atbilstošs Latvijai, sakot, ka šādi noziegumi ir, bet to skaits nav kritisks.
Savukārt ar kontrabandu saistīto noziegumu apjoms pieaudzis par 60%. Lai arī izvairīšanās no nodokļu nomaksas noziegumu skaits gada laikā pieaudzis vien par četriem – no 70 līdz 74 noziegumiem, Kalnmeiers norādīja, ka faktiskais to skaits ir lielāks.
Saistībā ar kontrabandas noziegumu skaita pieaugumu, Kalnmeiers pauda cerību, ka ilgtermiņā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas policijas reorganizācija dos rezultātus.
Situācija uz kaimiņvalstu fona
Salīdzinājumā ar Baltijas valstīm, Latvijā noziegumu skaita uz 100 000 iedzīvotājiem kritums ir vismazākais – 2,8%. Igaunijā tas samazinājies par 11%, bet absolūtā rekordiste ir Lietuva, kura spējusi panākt samazinājumu par 23,6%.
Kalnmeiers skaidroja, ka Lietuva gan šo rādītāju panākusi ar izmaiņām likumos, dekriminalizāciju un iedzīvotāju skaita samazināšanos. Proti, pērn Lietuva noteica slieksni atbildībai par neliela apmēra zādzībām, nosakot, ka kriminālatbildība par zādzību nelielā apmērā iestājas no 100 eiro.
Ģenerālprokurors nenoliedza, ka mazu zādzību izmeklēšana prasa lielus resursus gan no policijas, gan prokuratūras, taču uzsvēra, ka patlaban ir atklāts jautājums, ko darīt ar šo noziegumu.
Viņš norādīja, ka problēma jārisina visām iesaistītajām pusēm kopā, nenoliedzot, ka nepieciešamas izmaiņas Kriminālprocesa likumā, lai to vienkāršotu. Vienlaikus Kalnmeiers kā piemēru minēja profesionālos zagļus, kuriem tas ir kā darbs – nereti viņi pamanoties izdarīt divas, trīs zādzības dienā, katru, piemēram, 20 eiro vērtībā. Līdz ar to zādzības nelielā apmērā ir problēma, uz kuru atbildīgās institūcijas nevar nereaģēt.
Liela slodze un kadru mainība
Pievērošoties cilvēkresursu un izmeklēšanas kvalitātes jautājumiem, Kalnmeiers sacīja, ka darba kvalitāte joprojām ir aktualitāšu sarakstā. Tāpat viņš atkāroti uzsvēra kadru mainību Valsts policijā, kur no darba aiziet vairāk cilvēku nekā tiek pieņemti darbā. Ģenerālprokurora ieskatā bez kadriem tiesībsargājošās iestādes nespēj strādāt, kā arī izmeklētājiem trūkst motivācijas.
Savā uzrunā iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) gan sacīja, ka policijā pērn pieaudzis kriminālvajāšanai nodoto lietu skaits, kā arī atklātas gandrīz teju visas reģistrētās slepkavības – 93%, piemetinot, ka neatklātās slepkavības policija joprojām izmeklē un aizdomās turētie atrodas apcietinājumā.
Kozlovskis arī skaidroja, ka policijā notikusi tāda kā pārorientēšanās un patlaban Kārtības policija pārsvarā nodarbojas ar noziegumu novēršanu. Savukārt, lai apkarotu ekonomiskos un finanšu noziegumus, pērn Kriminālpolicijā izveidota speciāla nodaļa ekonomisko noziegumu izmeklēšanai, bet no šī gada darbojas arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas struktūrvienība. Tāpat paredzēts, ka no 1. septembra kādā no Latvijas augstskolām policistus apmācīs, lai tie varētu iegūt vecāko izmeklētāju amatus.
Runājot par kadru mainību policijā, Kozlovskis norādīja, ka patlaban policistu algas sasniegušas 2008. gada līmeni, kas varētu motivēt strādāt policijā. Tāpat esot vērojama tendence atjaunoties amatā tiem, kuri pirms krīzes un krīzes laikā tieši zemā atalgojuma dēļ no dienesta aizgājuši.
Kalnmeiers papildināja, ka arī prokuroriem pieaug darba slodze un samazinās darba kvalitāte. Patlaban prokuratūrā strādā 499 prokurori un nav nokomplektētas visas štata vietas. Dati liecina, ka pērn no darba aizgājuši 27 prokurori, no kuriem 23 devušies izdienas pensijā. Ieskicējot šī gada "bilanci", Kalnmeiers sacīja, ka, visticamāk, šogad prokuratūru kopumā atstās līdzīgs skaits prokuroru kā pērn. Jau līdz šim izdienas pensijā aizgājuši pieci prokurori, bet vēl vairāki paziņojuši, ka šogad plāno to darīt. Līdz ar to prokuratūrā darbā būs jāpieņem liels skaits jaunu prokuroru.
Ģenerālporokurors minēja, ka šogad prokuratūra pievērsīsies cīņai ar ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem, Eiropas Savienības fondu nelikumīgu izmantošanu un koruptīviem noziegumiem.
Tāpat prokuroriem tiks būs jāuzņemas pastiprināta atbildība par to, kādus sodus par ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem viņi apsūdzētajiem prasīs tiesā. "Nav pieļaujamas situācijas, kad sabiedrībai rodas jautājums par soda samērīgumu," pauda ģenerālprokurors, uzsverot, ka par šīm bažām sabiedrībai vairs netaisnosies viņš, bet gan paši prokurori. "Šis jautājums par sodiem – kāpēc blēdim prasīts tik nenozīmīgs sods – būs aktuāls un būs jāpaskaidro ne tikai man, bet arī sabiedrībai," piebilda Kalnmeiers.