Izvērtējot vairāk nekā 50 iesniegtos priekšlikumus dažādās zinātņu nozarēs, žūrija nosaukusi 11 nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē 2016. gadā, kā arī sešus projektus, kuri saņēma LZA atzinības rakstus.

Starp nozīmīgākajiem sasniegumiem lietišķajā zinātnē LZA ir nosaukusi LZA korespondētājlocekļa Gunta Bārzdiņa sadarbībā ar LU Matemātikas un informātikas institūta ekspertiem Didzi Goško, Pēteri Paikenu un Normundu Grūzīti veikto pētījumu, kura laikā izstrādāta precīza un praktiski izmantojama datorizēta semantiskās analīzes tehnoloģija.

Pētījuma laikā izveidota precīza, ātra un praktiski izmantojama datorizētas semantiskās analīzes tehnoloģija, izstrādāta inovatīva mašīnmācīšanās metode un radīts pasaulē precīzākais rīks angļu valodas semantiskam attēlojumam. Tehnoloģija pielāgota arī latviešu valodai un ieviesta informācijas aģentūras LETA automātiskajā mediju ziņu monitoringā.

Starp labākajiem sasniegumiem teorētiskajās zinātnēs nosaukts LU Fizikas un matemātikas fakultātes akadēmiķa Andreja Cēbera un zinātņu doktora Kaspara Ērgļa pētījums "Lokanu magnētisko stīgu modelēšana un sintēze", kas aptver lokanu magnētisku stīgu teorētiskos modeļus, skaitliskos algoritmus to uzvedības modelēšanai un protokolus to sintēzei.

LZA starp lielākajiem sasniegumiem zinātnē nosaukusi arī Saules sistēmas mazo planētu-asteroīdu pētījumu, kuru veicis LU Astronomijas institūta pētnieks Ilgmārs Eglītis. Viņš savos pētījumos, kas veikti Baldones observatorijā, atklājis 48 jaunus Saules sistēmas asteroīdus un precizējis 826 asteroīdu orbītas. Pētnieks pilnveidojis teoriju Centaura tipa asteroīdu orbītu evolūcijas prognozēšanai.

Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētnieki Maija Dambrova, Marina Makrecka-Kūka, Reinis Vilšķērsts, Elīna Makarova, Jānis Kūka un Edgars Liepiņš uzslavēti par pētījumiem par meldonija (mildronāta) farmakoloģiskajiem efektiem un tā uzkrāšanās mehānismu organismā skaidrojumiem. Meldonija aktivitātes pamatā ir L-karnitīna un tā metabolītu, acilkarnitīnu un trimetilamīna N-oksīda, līmeņu samazināšana, kam seko adaptīvas izmaiņas enerģijas metabolismā. Šie molekulārās darbības mehānismi nodrošina meldonija aktivitāti, ārstējot kardiovaskulārās saslimšanas, aterosklerozi un diabēta komplikācijas.

Spārītis atzīmēja, ka šogad eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga noslēgusi nozīmīgu latviešu folkloras pētniecības posmu, kas bija veltīts aptuveni 4000 latviešu tautasdziesmu tekstu par sauli formas un satura problēmu izpētei, un pabeigusi izdot monogrāfiju "Trejādas saules". Ar cikla piekto grāmatu - zinātnisko monogrāfiju "Mitoloģiskā Saule" - Vīķe-Freiberga noslēgusi ilgu un nozīmīgu latviešu folkloras pētniecības posmu.

Saules dziesmu analīzē rastas atbildes uz jautājumiem gan par tautasdziesmu nozīmi vispār, gan tautasdziesmu poētiku, valodas izteiksmes īpatnībām, gan tekstu strukturēšanas paņēmieniem, gan teorētiskos jautājumos par atšķirībām starp mutvārdu un rakstīto valodu. Vairas Vīķes-Freibergas zinātniski pētnieciskais darbs folkloristikā lielā mērā balstīts kopā ar informācijas zinātņu speciālistu Imantu Freibergu īstenotajā latviešu tautasdziesmu datorizācijā - ciparu formā iegūtais dziesmu korpuss ir bijis galvenais saules dainu izpētes avots.

Būtisku ieguldījumu Latvijas arhitektūras vēsturē sniedzis pētījums par Rīgas arhitektūru 17.gadsimtā, kuru izstrādājusi Anna Ancāne. Viņas snieguma novatorisko nozīmi apliecinot pievēršanās 17.gadsimta Rīgas arhitektūras vēsturei, kas ilgu laiku palikusi ārpus mākslas vēsturnieku interešu loka, tādējādi grāmata uzskatāma par pirmo nozīmīgo publicēto pētījumu, kas vispusīgi atspoguļo pilsētas attīstību periodā, kad viduslaiku Rīga pārtapa par jauno laiku baroka pilsētu.

LZA atzinība veltīta arī pētnieciskajam pārskatam par Latvijas kultūras izaugsmi no Pirmā pasaules kara un valsts nodibināšanas līdz neatkarības zaudēšanai izdevumā "Latvijas mākslas vēsture V: Klasiskā modernisma un tradicionālisma periods. 1915-1940" Eduarda Kļaviņa sastādījumā un zinātniskajā redakcijā. Izdevums publicēts atsevišķi latviešu un angļu valodā, pirmo reizi piedāvājot visus vizuālās mākslas veidus aptverošu, analītiski izvērstu un pētnieciski aktuālu pārskatu par Latvijas kultūras izaugsmei būtisko laiku no Pirmā pasaules kara gadiem un valsts nodibināšanas līdz neatkarības zaudēšanai totalitāro lielvaru agresijas rezultātā.

Tāpat šogad tapusi apjomīgākā zinātniskā monogrāfija augļkopības nozarē pēdējo 50 gadu laikā. Tās autori bija Laila Ikase, Sarmīte Strautiņa, Māra Skrīvele, Inese Drudze, Daina Feldmane, Edgars Rubauskis un vēl 24 autoru kolektīvs. Izdevums ietver gan augļkopības teoriju, gan praksi, kā arī sniedz ieskatu Latvijas augļkopības zinātnes vēsturē. Grāmata padziļināti iepazīstina ar augļaugu bioloģiju, to bioķīmiskajiem un fizioloģiskajiem procesiem. Tiek analizēta vides ietekme un risinājumi augu stresa mazināšanā. Liela vērība veltīta ziemcietībai kā vienam no limitējošiem faktoriem augļaugu audzēšanā.

Lietišķajā zinātnē šogad noskaidrota vienpavediena RNS bakteriofāgu AP205 un MS2 trīsdimensionālā struktūra. To paveikuši Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieki Mihails Šišovs, Jānis Rūmnieks, Andris Kazāks, Svetlana Koteloviča, Ināra Akopjana, Kaspars Tārss sadarbībā ar kolēģiem no Nīderlandes, Francijas un Spānijas. Zinātnieki ir noskaidrojuši bakteriofāga AP205 vīrusveidīgās daļiņas (VVD) struktūru, kā arī bakteriofāga MS2 asimetrisko struktūru. Pētījumā noskaidrojās, ka evolūcijas gaitā AP205 VVD struktūra ir izveidojusies stipri atšķirīga no radniecīgiem vīrusiem, jo daļa no proteīna ķēdes N- gala ir pārceļojusi uz C-galu. Rezultātā abi apvalka proteīna gali ir novietoti uz VVD virsmas, kas ir īpaši nozīmīgs faktors jaunu vakcīnu konstruēšanā. Savukārt bakteriofāgs MS2 ir pirmais vīruss pasaulē, kuram noteikta pilna asimetriskā struktūra vidējā 7Å izšķirtspējā - ieskaitot apvalka proteīnu un genomu. Pētījumam ir ievērojama fundamentāla nozīme, jo pirmo reizi ir gūti neapstrīdami pierādījumi tam, ka vīrusam var būt stingri definēta genoma trīsdimensionālā struktūra.

Latvijas Organiskās sintēzes institūts sadarbībā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru un Frānsisa Krika institūtu Lielbritānijā izveidojuši jaunu pretmalārijas zāļvielu līdersavienojumu klasi. Pētnieki atklājuši jaunu nepeptīdisko inhbitoru klasi, kas uzrāda augstu malārijas gremošanas plasmepsīnu inhbitoro aktivitāti un selektivitāti, kā arī daudzsološu parazīta "Plasmodium falciparum" augšanas inhibīciju asinsšūnu testos. Šīs īpašības ļauj izvirzīt jaunatklātās klases pārstāvjus kā perspektīvus līdersavienojumus pretmalārijas zāļvielu izveidošanai.

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētnieki Jānis Zandersons, Jānis Rižikovs, Aigars Pāže, Kristīne Meile, Ausma Tardenaka, Baiba Spince un Ance Pļavniece izstrādājuši komerciālu bērza mizas kompleksās pārstrādes koncepciju produktos ar augstu pievienoto vērtību. Pētnieki veikuši lietišķus pētījumus par bērza mizas kompleksās pārstrādes iespējām bioloģiski aktīvos savienojumos un polimērmateriālu izejvielās, kā rezultātā izstrādāts un patentēts jauns bērza tāss ķīmiskās pārstrādes paņēmiens un iekārta tā realizācijai. Tā ir efektīva ekstrakcijas metode augstas tīrības betulīna iegūšanai vienā tehnoloģiskajā posmā.

Pateicoties iegūtajiem rezultātiem, sadarbībā ar AS "Latvijas Finieris" pirmo reizi Latvijā uzsākta kosmētikas produktu ražošanai piemērotu bērza tāss ekstraktvielu rūpnieciskas ražošanas iespēju izpēte un komercializācija. Tāpat iegūtie rezultāti izmantoti, lai izstrādātu un patentētu jaunu bezformaldehīda emisijas skaidu plātņu iegūšanas paņēmienu no bērza tāss ekstrakcijas atlikumiem. Izstrādātais paņēmiens tiks optimizēts, lai izstrādātu tehnoloģiju, kurā kā ekoloģisko bio-kompozītu saistviela tiks izmantots depolimerizēts suberīns, bet kā pildviela - samalta lūksne vai bērza skaidas, tādā veidā noslēdzot finiera ražošanas blakusproduktu aprites ciklu.

Savukārt Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Agroresursu un ekonomikas institūts un Rīgas Stradiņa universitāte izstrādājuši inovatīvus risinājumus kailgraudu auzu un miežu un tritikāles izmantošanai cilvēku veselības nodrošināšanai. Sadarbībā ar Norvēģijas zinātniekiem veikti pētījumi par kailgraudu miežu un auzu un tritikāles audzēšanas iespējām Latvijā un Norvēģijā, izstrādāta tehnoloģija diedzētu pārslu ražošanai, saglabājot bioloģiski aktīvās vielas un veikts klīniskais pētījums par diedzētām pārslām cilvēku veselības nodrošināšanai. Pētījuma mērķis ir uzkrāt zināšanas par tritikāles, kailgraudu miežu un auzu izmantošanas iespējām cilvēku veselības nodrošināšanai.

LLU zinātnieku grupa veikusi pētījumus, kas saistīti ar bioloģiski aktīvo vielu noteikšanu graudaugos, to izmaiņām diedzēšanas procesā un izstrādājusi diedzētu pārslu tehnoloģiju. RSU zinātnieki veikuši pētījumus, par diedzētu graudu pārslu ietekmi uz cilvēku veselību. Pētījumu rezultāti ir publicēti zinātniskās publikācijās, pētījumā iesaistīti doktoranti, par rezultātiem ziņots starptautiskās konferencēs, kā arī audzētājiem, ražotājiem, mediķiem un interesentiem.