Atskurbtuvju nepieciešamību pašvaldībās nosaka augstais alkohola patēriņa rādītājs valstī kopumā, skaidro VARAM. Kopumā 2016. gadā atskurbināšanas pakalpojumi bija pieejami 33 pašvaldībās, kas ir par 10 vairāk nekā 2015. gadā.
Pērn 13 pašvaldības atskurbtuves organizējušas pašas, bet 20 pašvaldības noslēgušas sadarbības līgumus par atskurbināšanas pakalpojuma izmantošanu.
Pēdējos gados atskurbtuvēs ievietoto personu skaits palielinās. 2016. gadā valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pašvaldībām piešķīra 198 177 eiro par 16 460 personu atskurbināšanu, salīdzinājumam – 2015. gadā valdība piešķīra 195 504 eiro par 13 336 personām.
Atskurbtuves arī turpmāk nepieciešams veidot kā pašvaldību brīvprātīgu iniciatīvu, uzsver VARAM. Lai to nodrošinātu un saglabātu valsts budžeta līdzfinansējumu, kas segtu pašvaldību izdevumus līdz 15 eiro apmērā par katru atskurbtuvē ievietoto, ministrija rosina palielināt kopējo valsts finansējuma apjomu vismaz par 50 000 eiro, līdz 250 000 eiro gadā.
Valsts sekretāru sanāksme ceturtdien skatīs VARAM informatīvo ziņojumu "Par atskurbināšanas pasākumiem pašvaldībās". Portāls "Delfi" piedāvā ieskatu tajā.
Atsevišķas pašvaldības brīvprātīgi ir realizējušas savas iniciatīvas, izveidojot atskurbtuves. Kā skaidro VARAM, tās tiek nodrošinātas, ņemot vērā katra novada atšķirīgās iezīmes, iedzīvotāju skaitu, dzīvesveidu, kā arī to, vai novadā ir salīdzinoši liela pilsēta.
Uz VARAM aicinājumu sniegt informāciju par atskurbtuvju izveidošanu un to nepieciešamību atsaucās 78 pašvaldības.
Ministrija, apkopojot informāciju secinājusi, ka pērn arvien vairāk pašvaldību, nodrošinot atskurbtuvju pieejamību, savstarpēji sadarbojas, "jo ņemot vērā salīdzinoši augsto pakalpojuma pašizmaksu, katrā novadā atskurbtuve nav nepieciešama".
Piemēram, Pierīgas pašvaldības – Salaspils, Babīte, Mārupe, Olaine, Stopiņi un Ķekava – ir noslēgušas sadarbības līgumu ar Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) sociālo centru "Gaiziņš", kas atrodas Rīgā un iereibušie turp tiek nogādāti ar pašvaldības policijas transportu.
Pierīgas pašvaldības norāda, ka tām atskurbtuvju uzturēšanas izmaksas būtu nesamērīgi augstas, jo atskurbtuvēs nebūtu nepieciešamās noslodzes. Piemēram, Ķekavas novada pašvaldība atzīmē, ka sistemātiska alkoholisko dzērienu lietošana novadā raksturīga salīdzinoši nelielai iedzīvotāju grupai.
Ņemot vērā nesamērīgi augstās izmaksas katrai pašvaldībai, plānots, ka jauna atskurbtuve tiks izveidota Rīgā, un tā slēgs līgumus ar Pierīgas pašvaldībām.
VARAM secina, ka Rīgā ir jābūt iestādei, kura sniegtu nepieciešamo palīdzību pilsētas iedzīvotājiem un dažkārt arī viesiem, kuriem, būdami stiprā reibuma stāvoklī, nav nepieciešama akūta medicīniskā palīdzība.
Pašlaik Rīgas pašvaldība atskurbtuves darbību nodrošina LSK telpās, kas pēc būtības ir Rīgas naktspatversme, kurā tiek uzņemtas personas arī alkohola reibumā.
Vidēji mēnesī Rīgas naktspatversmē tiek atskurbinātas 1600 personas, kas ir salīdzinoši liels personu skaits. Vienlaikus Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā joprojām katru diennakti nonāk vidēji desmit cilvēki smagā alkohola reibumā, kuriem nav veselības problēmu un būtu jānonāk atskurbtuvēs.
Arī Jēkabpilī atskurbtuves neesamība sagādā papildu darbu pilsētas slimnīcai. Savukārt Jūrmalas pilsētas dome izveidojusi atskurbtuvi pašvaldības policijas telpās. Tur pēc atžirgšanas personām ir jāmaksā līdzmaksājums par atskurbtuves izmantošanu, to gan pērn izdarījuši vien 19%.
Jelgavas pilsētas pašvaldības medicīniskajā atskurbtuvē ir iekārtotas sešas speciālas pagaidu atskurbšanas telpas. Tikmēr Rēzeknes pilsētas pašvaldībā atskurbtuve pašlaik darbojas sadarbībā ar SIA "Rēzeknes slimnīca" un atskurbtuve nodrošināta slimnīcā. Pērn Rēzeknes pilsētas slimnīcā atskurbinātas 264 personas.
Daļa pašvaldību 2017. gadā plāno sadarboties ar citām pašvaldībām, kurās atskurbtuves jau ir izveidotas un darbojas. Piemēram, Rucavas novada pašvaldība šogad ir iecerējusi slēgt sadarbības līgumu ar Liepājas pilsētas domi par atskurbtuves izmantošanu.
Dažas pašvaldības, piemēram, Valka, gan atskurbtuves neuzskata par aktuālu jautājumu, savukārt Salacgrīvas domes ieskatā atskurbtuve būtu nepieciešama noteiktos periodos.