Foto: LETA
Kompānija "Re&Re" Priedaines ielas 20 objekta – lielveikala un dzīvojamās ēkas – būvniecībai netika izvēlēta lētākā piedāvājuma dēļ, bet gan tāpēc, ka bija "pazīstama un laba būvkompānija", otrdien Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā liecināja SIA "Homburg Management" darbiniece Indra Kivila, kas pārstāvēja ārvalstu investora "Homburg" intereses Latvijā.

Sieviete liecināja, ka viņa "parakstījās, kur tas nepieciešams, un piedalījās būvsapulcēs, bet nevarētu teikt, ka būtu daudz ko iespaidojusi". Vaicāta, vai sapulcēs tika runāts par ēkas defektiem, sieviete atbildēja, ka neatminas, ka kāds būtu minējis būtiskus defektus. "Varbūt runa bija par kaut kādiem maziem sīkumiņiem," sacīja lieciniece, norādot, ka "Re&Re" darbus veicis kvalitatīvi.

Lieciniece atminējās, ka investors plānojis attīstīt komercplatības un dzīvojamo ēku. "Homburg" vērsies arhitektu birojā "Kubs", kas bijis "viens no labākajiem arhitektu uzņēmumiem Latvijā". Arhitektu birojs izveidojis vairākas skices un investors no visām piedāvātajām skicēm izvēlējies to, kas visprecīzāk atbildis projektam.

"Kad tika izstrādāts projekts, būvniekus izvēlējāmies konkursa kārtībā no vairākiem pretendentiem. Izvēlēts lielākais un pazīstamākais pretendents, arī banka norādījusi, ka "Re&Re" ir laba būvkompānija," būvnieka izvēli pamatoja Kivila. Konkursā vairākas būvfirmas piedāvājušas savas tāmes izpildāmajam projektam. Tās izskatījusi "Homburg" vadība, kas lēmusi par izdevīgāko piedāvājumu. "Homburg" sadarbojās ar "Nordea" banku, kas arī paudusi viedokli par "Re&Re" atbilstību veicamajiem darbiem.

"Homburg" zemi iegādāja aptuveni 2007. gadā. Vienlaikus zemes īpašnieki vērsušies pie arhitektu biroja "Kubs", kura uzdevums bija ne tikai izstrādāt projektu, bet arī saskaņot to Rīgas būvvaldē.

Kopā ar arhitektu biroju "Kubs" attīstītāja pārstāvji nolēmuši sadalīt projekta būvniecību divās kārtās. Pirmās kārtas finansējums bija 4,7 miljoni eiro, neskaitot tiešās izmaksas par zemi, kas bija aptuveni 3 miljoni. Arī otrās kārtas finansējums bija tuvu pie 5 miljoniem eiro. Daļa naudas bija bankas aizdevums, liecināja sieviete.

Sākotnēji nebija paredzēts, ka komercplatības izmantos "Maxima Latvija". Vēlāk, kad tas tika nolemts, telpas pielāgoja veikala vajadzībām, stāstīja lieciniece. Vaicāta, kurā brīdī nolemts, ka veikals strādās, kamēr notiks otrās kārtas būvniecība, sieviete nevarēja konkrēti atbildēt, taču norādīja, ka var pieņemt, ka tas bija paredzēts jau sākumā.

Vaicāta par pirmās kārtas nodošanu ekspluatācijā, Kivila liecināja, ka objektā ieradusies Rīgas domes komisija aptuveni piecu cilvēku sastāvā. Tā vaicājusi par apstādījumiem. "Mēs vēl meklējām un skatījāmies apzaļumošanas projektu," atminējās sieviete. Viņa sacīja, ka neatceras, vai tika pārbaudītas jumta nesošās konstrukcijas, taču minēja, ka komisijas pārstāvji nav gājuši vienkopus un, iespējams, kādā brīdī tas tomēr tika darīts.

Ēka tika pieņemta ekspluatācijā bez aizķeršanās, sacīja lieciniece.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!