Foto: LETA

Uz sagruvušā lielveikala "Maxima" jumta tā apzaļumošanas laikā bez melnzemes tika uzcelts arī bruģis, smilts, grants un augi, otrdien Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā liecināja SIA "Gartens" labiekārtošanas darbiniece Dace Segliņa.

Sieviete atminējās, ka traģēdijas dienā viņa sējusi zāli, stādījusi puķes un grābusi zemi. Priedaines ielas 20 objektā lieciniece strādājusi aptuveni divus mēnešus pirms traģēdijas. SIA "Gartens" uzdevums bija apzaļumot un nobruģēt teritoriju. Lieciniece atminējās, ka brīdi, kad sieviete sākusi strādāt objektā, bruģētie ceļi jau bija izveidoti, bet tie nebija pabeigti.

Zemes maisus uz jumta cēla ar ceļamkrānu, augšā tos izbēra un ar ķerrām izvadāja uz nepieciešamajām vietām. Zeme tika izklāta pa aptuveni pusi no lielveikala jumta. Vienlaicīgi vairāki maisi ar melnzemi uz jumta neatradās – tos uzreiz atgrieza un izmantoja, sacīja lieciniece.

Arī Segliņa, līdzīgi kā citi liecinieki iepriekš, tiesā sacīja, ka izmantotā zeme bijusi speciāli sajaukta, atvieglināta zeme, ko uzņēmums īpaši pasūtījis. Melnzemi uz jumta necēla katru dienu. Vaicāta, kādā slānī uz jumta tika klāta melnzeme, lieciniece atbildēja, ka zāles vietās tā klāta aptuveni 25 centimetru biezumā, bet dobēs zeme bija par aptuveni 10 centimetriem biezāka. Ūdens krāšanos uz jumtu viņa nemanīja, apliecinot, ka ūdens drenāžas sistēma darbojusies atbilstoši.

Uz veikala jumta bez melnzemes tika uzcelts arī bruģis, smilts, grants un augi. Paralēli viena strādnieku grupa uz jumta krāmēja bruģi, bet otra grupa darbojās ar melnzemi. Materiālu celšana un krāmēšana uz jumta tika saskaņota ar augstāko vadību no SIA "Gartens", kā arī citiem cilvēkiem, sacīja lieciniece. Smilti un granti SIA "Gartens" izmantojis bruģēšanai. Šos materiālus izmantojusi arī firma, kas uz lielveikala jumta tobrīd iekārtojusi bērnu laukumiņu.

Lieciniece stāstīja, ka firmai, kura iekārtoja rotaļlaukumu, bija izveidota grants kaudze, kas atradusies vietā, kur aptuveni noticis pirmais iegruvums. Grants kaudze bijusi divu metru garumā, divu metru platumā un 1,5 metru augstumā.

Uz prokuroru jautājumu, vai traģēdijas dienā, 2013. gada 21. novembrī, uz jumta palikuši materiāli, lieciniece skaidroja, ka tajā dienā, pabeidzot uz darbu, uz jumta palikuši "materiālu pārpalikumi un varbūt kādi augi".

Uzņēmuma "Tomex" būvdarbu vadītājs Osvalds Klovāns liecināja, ka ar ģenerāluzņēmēju kontaktējies viņa priekšnieks Pāvels Tomko. Viņš sacīja, ka objektā redzējis gan apsūdzēto būvuzraugu Mārtiņu Draudiņu, gan Staņislavu Kumpiņu. Viņi abi objektā pārbaudījuši darbus.

Kolvāns liecināja, ka "Tomex" visu būvējis atbilstoši projektam un materiāli netika aizstāti. Darbi pabeigti laikā un nodoti. Liecinieks atminējās, ka 2011. gada augustā objektā noticis ugunsgrēks. Par to viņu informējis Tomko. Pēc tam arī viņš pats redzējis ugunsgrēka vietu. Vaicāts, cik liela platība cietusi no liesmām, vīrietis atbildēja, ka tie bijuši aptuveni 75 kvadrātmetri uz terases un aptuveni 100 kvadrātmetri uz jumta. Bija sakusis siltumizolācijas slānis – putuplasts. Apakšā esošā hidroizolācija nebija cietusi.

Tomko bija saņēmis uzdevumu no ģenerāluzņēmēja ugunsgrēka radītos defektus novērst. Ugunsgrēka seku novēršanas un atjaunošanas laiku liecinieks nevarēja pateikt, jo neatcerējās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!