Saeimas Juridiskās komisijas darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai otrdien diskutēs par Satversmes normām, kas nosaka Valsts prezidenta aizvietošanas kārtību, portālu "Delfi" informēja Saeimas preses dienestā.
"Par pantiem, ko analizēsim šajā sēdē, tiesību ekspertu viedokļi atšķiras. Pēc tam, kad bijušie parlamenta spīkeri būs dalījušies savā pieredzē par prezidenta aizvietošanu, lemsim, vai nav nepieciešami kādi uzlabojumi mūsu konstitūcijā vai normatīvajos aktos," skaidrojis darba grupas vadītājs Ringolds Balodis (NSL).
Līdz šim darba grupa secinājusi, ka Satversme, lai arī labi strukturēta un ilgstoši darbojusies, to attiecīgi interpretējot, tomēr ir jāgroza.
"Satversme nedrīkst raidīt nepareizus signālus valsts pārvaldei. Valsts prezidenta politiskās atbildības neesamība, kas nostiprināta Satversmes 53.pantā, manuprāt, ir viens liels pārpratums, kas radījis politiķos un amatpersonās greizu izpratni par to, kas ir atbildība. Protams, ka prezidents ir atbildīgs, turklāt politiski. Nevar rosināt Saeimas atlaišanu vai pārstāvēt valsti un būt bez atbildības," uzsver Balodis.
Uz sēdi aicināta Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), kā arī visi bijušie Saeimas priekšsēdētāji – Anatolijs Gorbunovs, Ilga Kreituse, Alfreds Čepānis, Jānis Straume, Ingrīda Latimira (Ūdre), Indulis Emsis, Gundars Daudze un Solvita Āboltiņa.
Sēdē piedalīsies arī bijušie Valsts prezidenti Vaira Vīķe-Freiberga un Valdis Zatlers.
Sēdē tiks analizēts Satversmes 52. pants. Tas paredz, ka Valsts prezidentu aizvieto Saeimas priekšsēdētājs. Tāpat sēdē aplūkos Satversmes 53. pantu, kas noteic, ka Valsts prezidents par savu darbību politisko atbildību nenes un visiem viņa aktiem jābūt līdzparakstītiem no ministru prezidenta vai attiecīgā ministra.
Juridiskās komisijas deputātu darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai izveidota 2015. gada februārī.
Līdz šim notikušas jau astoņas deputātu darba grupas sēdes.