Pēdējās nedēļās asas diskusijas publiskajā telpā virmo ap Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) reorganizācijas plānu, bet trešdien Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) paziņoja, ka nav mainījusi lēmumu atteikt akreditāciju Latvijas biznesa koledžai.
Portāls "Delfi" pēc aģentūras LETA ziņām un publiski pieejamās informācijas, piedāvā ieskatu dažos gadījumos, kad un kādu iemeslu dēļ iepriekš Latvijā tikušas likvidētas vai reorganizētas augstskolas, vai arī izglītības iestādēm anulēta to darbībai nepieciešamā licence.
2004. gadā Augstākās izglītības padome (AIP) balsojumā nolēma nepagarināt 1991. gadā privātpersonu dibinātā biznesa institūta "Rimpak Livonija" akreditāciju, jo, pēc augstskolas akreditācijas komisijas ekspertu ziņotā, augstskolā darbojās tikai divas studiju programmas "Uzņēmuma un iestādes vadība" un "Tiesību zinātne", kuras akreditācijas termiņš arī beidzās tai pat gadā.
Toreizējā izglītības ministre Baiba Rivža norādīja, ka "Rimpak Livonija" redz sevi kā mazu, elitāru augstskolu, taču neesot pieļaujams, ka akreditētā studiju programmā mācās tikai apmēram 20 studentu.
Augstskolas novērtēšanas komisijas vadītājs eksperts Hans Vildbergs ziņojumā tolaik norādīja, ka ne augstskola, ne studiju programma neatbilst citu Eiropas Savienības valstu standartu minimumam.
Biznesa institūta profesionālās augstākās izglītības studiju programmas "Tiesību zinātne" atkārtotā izvērtējuma eksperts Kaspars Balodis atzinumā norādīja, ka augstskolai ir pastāvīga akadēmiskā personāla trūkums un ir problēmas ar kvalificēta akadēmiskā personāla piesaisti.
Kā neapmierinoša tika novērtēta akadēmiskā personāla zinātniskā darbība, tās koordinācija ar zinātniskajām institūcijām Latvijā un ārvalstīs, kā arī izglītības iestādes akadēmiskā personāla un studentu iesaistīšana zinātniskajos pētījumos. Tāpat Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības valsts inspekcija atzina, ka augstskola neatbilst arī ekspluatācijas un drošības prasībām. Konstatēti būtiski trūkumi imatrikulēto studentu personu lietās.
Institūts šim lēmumam nepiekrita un sāka tiesāšanos – 2005. gada sākumā tiesa ierosināja administratīvo lietu, kurā tika vērtēts arī "Rimpak Livonija" lūgums noteikt, ka izglītības un zinātnes ministrijai jāmaksā pusmiljons latu – šādus zaudējumus augstskolai radīšot lēmums nepagarināt akreditāciju augstskolas programmai "Tiesību zinātne".
2010. gadā strīdam punktu pielika toreizējais Augstākās tiesas Senāts, kura Administratīvo lietu departaments 11.martā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts SIA "Rimpak Livonija" pieteikums atcelt AIP lēmumu par augstskolas neakreditēšanu.
Saskaņā ar Administratīvās apgabaltiesas 2009.gada 3.jūnija spriedumu tika noraidīts arī SIA "Rimpak Livonija" pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu par beztermiņa akreditāciju, kā arī zaudējumu un personiskā kaitējuma atlīdzināšanu attiecīgi 540 101 latu un 7000 latu apmērā. Toreiz tiesa nolēma arī izbeigt tiesvedību pieteikuma daļā par pienākuma noteikšanu atbildētājam publiski atvainoties.
Senāta spriedums nebija pārsūdzams.
AIP par atteikumu akreditēt Biznesa institūtu "Rimpak Livonija" nolēma 2004.gada 9.decembrī. Tiesāšanās procesā Administratīvā rajona tiesa 2006.gada 11.augustā AIP lēmumu atzina par spējā neesošu un atcēla ar tā pieņemšanas dienu, uzliekot padomei par pienākumu pieņemt jaunu lēmumu par augstākās izglītības iestādes akreditāciju. Tomēr tā paša gada oktobrī AIP akreditāciju atteica vēlreiz.
2006.gada novembrī SIA "Rimpak Livonija" vēlreiz vērsās Administratīvajā rajona tiesā, iesniedzot pieteikumu, kurā lūdza atcelt oktobrī pieņemto AIP lēmumu un uzlikt pienākumu izdot labvēlīgu administratīvo aktu par beztermiņa akreditāciju, kā arī atlīdzināt zaudējumus 540 101 lata apmērā, atlīdzināt personisko kaitējumu 7000 latu apmērā un uzlikt pienākumu iestādei publiski atvainoties.
Tiesa ar 2008.gada 19.maijā spriedumu pieteikumu daļēji apmierināja, atceļot pārsūdzēto lēmumu un uzliekot pienākumu izdot jaunu administratīvo aktu, taču noraidīja pieteikumu daļā par zaudējumu un personiskā kaitējuma atlīdzināšanu, kā arī pienākuma uzlikšanu publiski atvainoties.
Pērn Drošības policijas sniegtās informācijas un izglītības programmu akreditācijas komisijas saskatīto pārkāpumu dēļ Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) atņēma SIA "Pedagoģiskais centrs "Eksperiments"" dibinātās privātās vidusskolas "Innova" licenci pamatizglītības mazākumtautību programmai, un draudēja lemt arī par vidusskolas svītrošanu no Izglītības iestāžu reģistra, ja nekavējoties netiks nodrošināta normatīvo aktu ievērošanu vidusskolā.
Saskaņā ar TV3 raidījumā "Nekā personīga" pausto, "Innova" esot izglītības iestāde, kurā tiekot audzināta jaunā krievu elite. Piemēram, nepilsoņu tiesību aizstāve Elizabete Krivcova mācījusies pedagoģiskā centra veidotā izglītības programmā. Savukārt tagadējie skolas pārstāvji un skolēni regulāri dodas uz dažādiem pasākumiem Krievijā, piemēram, organizācijas "Russkij mir" rīkoto jauno talantu salidojumu. Skolas komanda piedalījusies debašu turnīrā Krievijā. 9. maija gājiena "Nemirstīgo pulks" organizatore Margarita Dragile skolas telpās ierīkojusi biroju pašas vadītai organizācijai "Parom".
2004.gadā dibinātā SIA "Pedagoģiskais centrs "Eksperiments"" pieder Aleksandram Zeļcermanam – 20%, viņa tēvam Broņislavam Zeļcermanam, kurš medijos minēts kā aktīvs krievu skolu aizstāvis, – 35%, Margaritai Dubinai – 35% un Ilgai Danovskai – 10%, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas "Lursoft" dati. Valdes priekšsēdētājs ir B.Zeļcermans. 2015.gadā centrs apgrozīja 190 318 eiro un gadu noslēdza ar 5620 eiro peļņu.
Kā vēsta LETA, privātajai vidusskolai "Innova" licence tika atņemta sistemātisku pārkāpumu dēļ. Izglītības iestāde licences iegūšanas procesā bija sniegusi neatbilstošu informāciju saistībā ar materiāltehniskā nodrošinājuma faktisko stāvokli. Skolai bija jānodrošina mācību priekšmeta "Sports" norise, tomēr tai faktiski bija iespēja to nodrošināt tikai pirmās un otrās klases skolēniem, savukārt pārējām klasēm to nodrošināt neesot bijis iespējams – skolas pārstāvji nebija iesnieguši apliecinošus dokumentus par to, ka izglītības iestādei ir, piemēram, nomas līgumi par telpām, kur nodrošināt šīs mācību stundas norisi.
Tāpat problēmas bija saistītas ar izglītības iestādes pedagoģisko sastāvu. Normatīvais regulējums precīzi nosaka, kādi pedagogi ir tiesīgi strādāt par pedagogiem, tomēr izvērtēšanas procesā tika konstatēts, ka daļa pedagogu kolektīva neatbilst normatīvo aktu prasībām. Lai gan saistībā ar šo pārkāpumu tika veikti daļēji uzlabojumi, radās jaunas problēmas. Valsts valodas centrs bija secinājis, ka aptuveni trešdaļai pedagogu valsts valodas prasmes neatbilst prasībām. Ņemot vērā visus pārkāpumus, licence tika atteikta.
Savukārt skolas juriste Krivcova gan atzīmēja, ka "Innova" licences pagarināšana atteikta saistībā ar tās "vajāšanu sakarā ar nelojalitāti". Viņasprāt, skolas dibinātāja pārstāvja un kādreizējā skolas beidzēja dalība 9.maija svinību organizēšanā esot kļuvusi par iemeslu skolas akreditācijas atteikumam un vēlāk arī izglītības programmas licences pagarināšanas atteikumam.
Akreditācijas atteikumu skola apstrīdēja Administratīvajā tiesā, bet pērn augustā saistībā ar pamatizglītības programmas licences termiņa beigām skola vērsās IKVD pēc jaunās licences, taču tā tika atteikta.
"Pedagoģiskais centrs "Eksperiments"" un "Innova" tiesas ceļā vēlējās panākt sev labvēlīga IKVD administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu akreditētas pieteicēju īstenotās izglītības programmas "Pamatizglītības mazākumtautību programma" un "Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošajā virziena mazākumtautību programma".
2016. gada nogalē Administratīvā rajona tiesa noraidīja prasību akreditēt "Innovas" īstenotās izglītības programmas. Šis lēmums vēl ir pārsūdzams augstākas instances tiesā.
Daļu "Innovas" argumentu tiesa atzina par pamatotiem. Tiesa atzina, ka IKVD nav sniedzis pamatojumu par "Innovas" īstenotās izglītības programmas neatbilstību licencētajām izglītības programmām, kā arī nav iesniegti pierādījumi, kas pamatotu lēmumu, piemēram, izglītības iestādes vadības un pedagogu skaidrojumi, mācību stundu vērošanā konstatētais.
Tāpat tiesa atzina, ka dienesta konstatētie trūkumi nav pietiekami, lai tiesai būtu pamats atzīt, ka kritērijā "Mācību saturs" ir būtiski trūkumi, kas negatīvi ietekmē izglītības procesa kvalitāti un ka izglītības iestādei nepieciešami nekavējoši uzlabojumi, piesaistot arī citas ieinteresētās puses un papildu resursus.
Šajā daļā tiesa atzina pārsūdzēto IKVD lēmumu par prettiesisku.
Savukārt, uzklausot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pamatojumu, kas bijis par pamatu "Innovas" personālresursu kritērija vērtējuma pazemināšanai, tiesa atzina, ka šajā kritērijā "Innovā" tiešām konstatējami vairāki būtiski trūkumi, proti, četru izglītības iestādes pedagogu izglītība un profesionālā kvalifikācija, kā arī pedagogu profesionālā pilnveide neatbilda normatīvo aktu prasībām, tāpat bijuši būtiski trūkumi attiecībā uz pedagogu profesionālās pilnveides plāna esību un tā īstenošanu. Tiesa lēmumu daļā par personāla vērtējuma līmeņa pazemināšanu no "pietiekami" uz "nepietiekami" atzina par tiesisku.
Tiesas skatījumā, – tā kā ministrijas lēmumā kritērijs "Personālresursi" pamatoti novērtēts ar "nepietiekami", tad tas bijis pietiekams pamats "Innovas" akreditācijas atteikumam. Ņemot vērā minēto, tiesa atzina, ka IZM pamatoti uzskata, ka nepastāv priekšnoteikumi labvēlīga administratīvā akta izdošanai un IKVD pamatoti pieņēmis lēmumu par izglītības iestādes īstenoto izglītības programmu akreditācijas atteikumu.
2014. gadā toreizējā izglītības ministre Ina Druviete anulēja akreditāciju 1991. gadā dibinātajai SIA "Vadības un sociālā darba augstskola "Attīstība"". Vadības un sociālā darba augstskola "Attīstība" bija akreditēta 1997.gada 3.jūlijā un tai bija trīs filiāles – Krāslavā, Daugavpilī un Smiltenē.
Ministrijā tolaik akreditācijas anulēšanu pamatoja, skaidrojot, ka augstskolā "Attīstība" studiju process nenotiek un to nav iespējams uzsākt, jo nav ne akadēmiskā, ne administratīvā personāla. Augstskolā nav arī galveno lēmējinstitūciju - satversmes sapulces, senāta un akadēmiskās šķīrējtiesas. Augstskolas telpas ir slēgtas, tās īpašnieks no augstskolas filiālēm ir izņēmis tehniku un iekārtas, līdz ar to augstskolai nav arī materiāltehniskās bāzes. Ir apķīlāta augstskolas kustamā manta.
Tāpat tika atzīmēts, ka augstskolai ir parādsaistības pret bijušo personālu un pret Valsts ieņēmumu dienestu (VID), un tā šīs saistības nespēja nokārtot. Ministrijas skatījumā, tas liecināja, ka augstskolas finanšu resursi ir nepietiekami augstskolas darbības nodrošināšanai, tāpēc tā lēma anulēt augstskolas licenci.
2014. gada 10. oktobrī IZM rīkotajā sanāksmē tika uzklausīti augstskolas rektora vietas izpildītājas Ivetas Purnes paskaidrojumi par situāciju augstskolā. Viņa atzina, ka jebkāda vilcināšanas kaitē studējošajiem, tādēļ augstskolas akreditācija ir anulējama, lai aizsargātu studējošos un iespējamos studētgribētājus.
Atbilstoši normatīvajiem aktiem "Attīstībai" ir jābūt noslēgtiem līgumiem ar citām augstskolām, lai studenti varētu turpināt mācības citviet – "Attīstībai" tāds bija noslēgts ar Latvijas Universitāti. Studentiem tika izsniegtas akadēmiskās izziņas, ar kurām viņi varēja pieteikties studijām citās programmās.
Pēc Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas "Lursoft" datiem, augstskolas īpašniece no dibināšanas līdz 2008. gadam bija Lidija Šiļņeva, bet no 2008. gada līdz 2016. gadam, kad uzņēmums tika likvidēts un izslēgts no UR, tās vienīgais īpašnieks bija Henriks Kontauts.
Savukārt 2005. gadā savu darbību bez īpašas plašākas sabiedrības uzmanības beidza "Veseluma pieejas augstskola "Izaugsme"". Kā tolaik rakstīja žurnāls "Nedēļa", šīs augstskolas likteni toreizējais Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktors Jānis Čakste raksturoja, sakot, ka "viņi sāka, bet diemžēl tagad viņu vairs nav. Solījumi bija, bet, kad sāka tos realizēt, viss sajuka — telpu nebija, studentus sāka apmācīt, kad vēl nebija licences. Tagad licence šai augstskolai ar 4 – 5 pasniedzējiem un pārdesmit studentiem jau atņemta...".
1999. gadā Saeimas deputāti nobalsoja par Rīgas Aviācijas Universitātes (RAU) satversmes apturēšanu. RAU, kas iepriekš saucās Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūts, bet vēl pirms tam, pēc Otrā Pasaules kara beigām – Rīgas Augstākā Aviācijas inženieru kara skola, pēc nonākšanas Latvijas Republikas jurisdikcijā 1992. gadā kļuva par valsts augstskolu.
Tās pastāvēšanu līdz 1999.gadam, kad tika aizsākta augstskolas reorganizācija un izveidota AS "Rīgas Aviācijas universitāte", vēlākais Transporta un sakaru institūts, iezīmēja vairāki skandāli – bijušais RAU rektors Boriss Heimanis tika apsūdzēts par naudas piesavināšanos. Augstākā tiesa viņam piemēroja naudas sodu – 3500 latus, bet nozieguma sastāva trūkuma dēļ Heimanis tika attaisnots viņam izvirzītajā apsūdzībā par valsts amatpersonas dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā veicot prettiesiskas darbības un piesavinoties studentu iemaksāto naudu lielā apmērā – 3400 ASV dolārus un 890 latus. Krimināllietā par cietušajiem atzīts 21 RAU students, viņi prokuratūrai bija ziņojuši par iekasētās naudas nenonākšanu universitātes rīcībā.
Tiesa atzina, ka Heimanis no 1999.gada 21.janvāra līdz 22.jūnijam, būdams rektors, tātad amatpersona, devis mutisku rīkojumu RAU grāmatvedei iekasēt no studentiem mācību maksu. Saņemtā nauda netika nodota RAU grāmatvedībā, bet glabāta seifā.
Pēc Heimaņa mutiska rīkojuma 950 dolāri izsniegti bijušā RAU Finanšu un banku katedras vadītāja komandējuma apmaksai uz ASV. Savukārt pārējie finanšu līdzekļi izlietoti augstskolas 80 gadu jubilejas svinībām 1999.gada martā, gatavojot reklāmas filmas, iegādājoties plakātus, karodziņus un citas svētkiem nepieciešamās lietas, tiesas secināto savulaik atreferēja aģentūra LETA.
Tiesa nekonstatēja, ka Heimanis naudu būtu izlietojis savām vajadzībām. Arī tiesājamais pats atzinis, ka naudu ir izšķērdējis, nevis piesavinājies. Bijušais rektors arī cerējis visu citiem nolūkiem izlietoto naudu atlikt atpakaļ seifā. Pēc četriem gadiem Heimanis atlīdzinājis cietušajiem nodarītos materiālos zaudējumus.
RAU darbība nonāca arī zem Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lupas, kas gan 2000.gadā izbeidza 1999.gada pavasarī ierosināto krimināllietu par RAU izsniegtiem diplomiem laikā no 1995.līdz 1997.gadam. Šie diplomi bija īsti, tomēr tika apšaubītas to ieguvēju, tostarp, nozīmīgos amatos strādājošo, reālās studijas RAU. Divas krimināllietas tika izdalītas atsevišķi un nodotas tiesai.
Lai gan krimināllieta tika izbeigta, SAB lūdza Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) anulēt piecus augstskolas izsniegtos diplomus. 2001.gadā Augstākās izglītības padome (AIP), iepazīstoties ar SAB pirmstiesas izmeklēšanas rezultātu apkopojumu un SAB lēmumu, secināja, ka faktus par bijušās RAU diplomiem nav pamata apšaubīt.
SAB secināja, ka noziedzīga nodarījuma pazīmes bija saskatāmas to bijušo RAU amatpersonu rīcībā, kuras šos diplomus izsniegušas. Viņus gan nevarēja saukt pie atbildības, jo par šiem pārkāpumiem bija iestājies noilgums.
Lai gan arī Augstākās izglītības padome (AIP) vairākus diplomus atzina par viltotiem, Izglītības un zinātnes ministrija un tās amatpersonas nebija tiesīgas tos atzīt par spēkā neesošiem, jo šāds deleģējums nebija noteikts likumos un citos normatīvajos aktos.
2009.gadā valdība apstiprināja 1991.gadā izveidotās un gadu vēlāk par Latvijas Policijas akadēmiju (LPA) pārsauktās augstskolas likvidāciju. Tika nolemts, ka augstskolas studenti un studiju programmas tiks nodotas Latvijas Universitātei (LU).
Šis lēmums gan raisīja personāla un studentu kritiku, kuri tolaik pauda neizpratni, kāpēc tiek saudzētas trīs Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošas koledžas, bet augstskola, kas varētu tās visas apvienot, tiek likvidēta. Tāpat iebildes bija pret pievienošanu LU, nevis Aizsardzības akadēmijai. Par spīti arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē izskanējušajiem apsvērumiem, ka lēmums likvidēt LPA ir pretrunā arī ar nacionālās drošības koncepciju un grauj iekšlietu sistēmas stabilitāti, augstskola tika likvidēta.
Pērn februārī gan Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis atzina, ka ekonomiskās krīzes laikā pieņemtais lēmums par LPA likvidāciju, iespējams, bijis kļūdains. Pašlaik 1.līmeņa augstāko izglītību policisti apgūst Policijas koledžā, bet daļa studē Rīgas Stradiņa universitātē. Policijas vadība iepriekš pauda bažas, ka iegūtā kvalifikācija īsti nepalielina izmeklēšanas darba kvalitāti un tempus. Iepriekš LPA likvidāciju par kļūdu nosaucis arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Nedienas pirms vairāk nekā 10 gadiem vajāja arī 1991.gadā dibināto Sociālo tehnoloģiju augstskolu (STA) – tās izslēgšanu no augstskolu reģistra pieprasīja Ģenerālprokuratūra, kas bija saņēmusi vairākas sūdzības par pārkāpumiem augstskolas darbībā. STA bija izpelnījusies pārmetumus par nesakārtoto rektora darbā pieņemšanas kārtību, par nelicencētas programmas "Tiesību zinātne" īstenošanu, par augstākās izglītības iegūšanu neatbilstoši īsā laika periodā un par informācijas nesniegšanu valsts institūcijām.
STA un tās dibinātāja SIA "Sociālo tehnoloģiju augstskola", kas veica augstskolas finansiālo apkalpošanu, tiesā iesniegto prasību iepriekš neatzina.
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa prasību noraidīja. Prokuratūra gan iesniedza apelācijas protestu, taču vēlāk to atsauca. Līdz ar to Rīgas apgabaltiesa 2005.gada septembrī tiesvedību izbeidza. Kurzemes rajona tiesa spriedumā norādīja, ka nevērtē pārkāpumus, kas augstskolā konstatēti no 2004.gada 10.janvāra līdz 11.jūlijam, jo tikai 11.jūlijā stājās spēkā izmaiņas likumdošanā, kas ļauj izslēgt augstskolu no reģistra, ja tās darbībā atkārtoti konstatēti pārkāpumi. Pēdējais pārkāpums STA darbībā fiksēts 2004.gada 28.februārī.
Tiesa norādīja, ka likumam nav atpakaļejoša spēka un par iepriekšējiem pārkāpumiem atbildīgās amatpersonas jau sodītas. Tobrīd situācija augstskolā tika vērtēta kā apmierinoša.
Pēc Akadēmiskās informācijas centra Studiju virzienu reģistrā pieejamās informācijas, SIA "Sociālo tehnoloģiju augstskola" joprojām ir akreditēto augstākās izglītības iestāžu reģistrā. Savukārt Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas "Lursoft" dati liecina, ka 1996.gadā UR reģistrētais šāda nosaukuma uzņēmums likvidēts 2016.gada 12.oktobrī.
No 2015.gada līdz likvidācijai uzņēmums piederēja Krievijas pilsonim Danilam Reziapovam, bet iepriekš tā īpaš nieki bija Jurijs Počujevs un Irina Labejeva. No pagājušajā gadsimta 90.gadu beigām aptuveni 10 gadus firmas īpašnieki bija SIA "Mācību servisa centrs", SIA "Unika", SIA "VBA", kuriem piederošā kapitāldaļu skaits gadu gaitā mainījās.
2014.gadā SIA apgrozījums bija 295 926 eiro, bet gadu SIA " Sociālo tehnoloģiju augstskola" noslēdza ar 21 406 eiro zaudējumiem.