Foto: LETA

Priedaines ielas lielveikala "Maxima" jumta konstrukcijas sagruvušas, jo, visticamāk, neprecīzi aprēķinātu slodžu dēļ bija nepareizi montēti kopņu mezgli, nepareizi ieskrūvētas bultskrūves un slodze uz veikala jumta, ņemot vērā uz tā esošos materiālus un tehniku, pārsniedza pieļaujamo, izriet no otrdien Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā nolasītās uzņēmuma "Vikom Industry" bijušās galvenās konstruktores Jeļenas Prihodko pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības.

Lieciniece tiesā gan uzsvēra, ka šie secinājumi ir viņas pieņēmumi.

Runājot par darbu uzņēmumā, Prihodko skaidroja, ka viņas uzdevums bijis izveidot detalizāciju no pasūtītāja saņemtā projekta. "Vikom Industry" konstruktori detalizāciju nodevuši ceham, kurš izgatavojis paredzētās konstrukcijas, bet pēc konstrukciju izgatavošanas tās vienmēr tikušas pārbaudītas, stāstīja lieciniece.

Konstrukcijas tiek nogādātas projektā un montāžas kompānija tās samontē. "Vikom Industry" slēdzis līgumu ar montāžas kompānijām un parasti pats ar montāžu nav nodarbojies.

Montāžai tiek nodota arī konstrukciju montāžas shēma, kurā aprakstīts, kur un kādai konstrukcijai jāatrodas, bet, piemēram, spēks ar kādu jāpievelk montāžas skrūves ir norādīts jau projektā.

Pati Prihodko "Vikom Industry" strādājusi līdz 2010. gada oktobrim, tāpēc lielveikala projekts Priedaines ielā 20 realizēts bez viņas. Uzņēmumā strādājuši trīs konstruktori, ieskaitot viņu.

Ik pa laikam uzņēmums piesaistījis ārpakalpojumus – kontruktorus no citām firmām. Viss bijis atkarīgs no darbu daudzuma. Viņa nezināja, kurš nodarbojies ar konstruktoru piesaisti. Vaicāta par konstruktoru atlasi, sieviete liecināja, ka parasti viņas uzņēmums sadarbojies ar jau pārbaudītiem konstruktoriem – pamatā tie bijuši vieni un tie paši cilvēki. Jautāta, vai viņai ir zināms vīrietis vārdā Gastons Bērziņš, lieciniece atbildēja noliedzoši.

Sieviete tiesā liecināja, ka par to, ka "Vikom Industry" izgatavojis sagruvušā lielveikala metāla konstrukcijas uzzinājusi vien no policijas, kad tikusi uzaicināta sniegt liecību. Savukārt pirmstiesas izmeklēšanā sieviete liecinājusi, ka par šo faktu uzzinājusi no savas bijušās kolēģes. Viņa tiesā sacīja, ka viņas bijusī kolēģe ir arī draudzene, ar kuru viņa draudzējas jau vairāk nekā 30 gadus.

Otrs liecinieks Aleksandrs Krutohostovs, kurš konstrukciju izstrādes laikā strādājis "Vikom Industry" ražošanas cehā, tiesā stāstīja, ka konstrukciju izstrādē nekādas atkāpes no normas nebija. Konstrukciju izstrāde noritējusi pietiekoši raiti, un liecinieks neatminējās neko, kas viņam radījis bažas saistībā ar konstrukciju izgatavošanu. "Vienīgi mēs brīnījāmies, kāpēc tik jaudīgas lietas nepieciešamas veikalam, jo mēs jau nezinājām, kas tur paredzēts," rezumēja Krutohostovs.

Liecinieks atminējās, ka projektā, ko viņš saņēmis, konstrukcijām bijušas paredzētas divdaļīgas kopnes, kādas arī uzņēmums izgatavojis. Tikai pēc tam liecinieks dzirdējis, ka kaut kāda runa bijusi arī par vienlaidus kopnēm.

Konstrukcijas tikušas arī krāsotas, taču liecinieks neatminējās, tieši ar kādu materiālu.

Vaicāts, cik ilgā laikā konstrukcijas izgatavotas, vīrietis liecināja, ka tas noticis ātri un saskaņā ar grafiku. Viņš pieļāva, ka tas varēja notikt aptuveni divu vai trīs nedēļu laikā, bet precīzu ilgumu neatminējās. Viņš gan atcerējās, ka izgatavošanā nekādu sarežģījumu vai problēmu nebija.

Uzņēmumā "Vikom Industry" Krutohostovs strādājis no 2007. gada līdz 2012. gada beigām.

Zolitūdes traģēdijas krimināllieta ir vērienīgākā tiesas prāva Latvijas vēsturē. Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa 2015. gada decembrī sāka skatīt lietu, kurā sākotnēji prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzinusi 263 personas. Kā liecinieki krimināllietā pieteikti 144 cilvēki.

Zolitūdes traģēdijā, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, 2013. gada 21. novembrī bojā gāja 54 cilvēki.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!