Uzņēmuma "Maxima Latvija" veikalu tīklā katra veikala direktors bijis atbildīgs par darba drošības un aizsardzības noteikumu izpildi, otrdien Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā tā dēvētajā Zoitūdes traģēdijas krimināllietā liecināja SIA "Maxima Latvija" reģionālais direktors Genādijs Arups.
Viņš skaidroja, ka šādus pienākumus veikala direktoriem paredzēja direktora amata apraksts. Priedaines ielas "Maxima" veikalā direktore bijusi Irēna Cimdiņa, kura arī veikusi šos pienākumus pilnā apmērā. Arups liecināja, ka viņš to pārbaudījis pēc parakstiem atbilstošajos žurnālos un apgalvoja, ka visi darbinieki bija iepazīstināti ar darba drošības un aizsardzības noteikumiem.
Liecinieks gan nezināja, vai Cimdiņai ir atbilstoša izglītība darba aizsardzībā. Tāpat viņš nezināja, vai atbilstoša izglītība bijusi citu veikalu direktoriem viņa uzraugāmajā reģionā.
Uzņēmumā par darba drošību un aizsardzību atbildīgā bijusi Inna Šuvajeva, kura sēž uz apsūdzēto sola, liecināja Arups.
Arups sacīja, ka veikals strādājis kā paredzēts un bijis nodots ekspluatācijā. Viņa kā reģionālā direktora darba pienākumos ietilpa koordinēt un plānot veikalu, kas atrodas viņa pārvaldāmajā reģionā, darbu. Viņa pakļautībā bijuši astoņu veikalu direktori.
Lūgts raksturot Cimdiņu, Arups sacīja, ka viņa kā direktore bijusi kompetenta. Vaicāts, kādi īsti bijuši Cimdiņas darba pienākumi, liecinieks skaidroja, ka tie skāruši budžeta jautājumus, būtībā veikala vadītāja atbildējusi par finanšu rādītājiem un veikala vizuālo izskatu.
Vaicāts par tehniskiem defektiem veikalā, liecinieks apstiprināja, ka zinājis, ka garderobēs bijusi ūdens noplūde. Sūdzību par to saņēmis tehniskais departaments, kas arī bijis atbildīgs par tās izskatīšanu, nevis viņš.
Savukārt veikala "Maxima" Priedaines ielā pārdevēja kulinārijas nodaļā Lilija Šenfele tiesā liecināja, ka traģēdijas dienā atradusies "uz slimības lapas". Vaicāta par apmācībām un instruktāžām darba drošības un aizsardzības jomā, lieciniece apstiprināja, ka par tām parakstījusies un bijis iespējams arī izlasīt instrukcijas.
Sieviete liecināja, ka izlasījusi instrukcijas par ugunsdrošību, bet atminējās, ka pati veikala direktore nekādas instrukcijas vai apmācības nevadīja. Instrukcijas bijušas latviešu valodā, bet, neskatoties uz to, ka sieviete pilnībā latviešu valodu nepārvalda, spējusi saprast instrukcijās rakstīto.
Veikalā bieži skanēja trauksmes signalizācija. Pašā sākumā, signalizācijai skanot, braukuši "kaut kādi speciālisti, bet pēc tam neviens tai vairs nav pievērsis uzmanību," atminējās lieciniece. Tieši cik bieži skanējusi signalizācija, sieviete nevarēja atminēties, taču aptuveni tas varēja būt vienu reizi mēnesī. Darbinieki, nostrādājot signalizācijai, ārā negāja. Iesākumā gan darbinieki centušies apmeklētājiem lūgt pamest telpas, bet paši palikuši veikalā un gaidījuši informāciju par to, kāpēc nostrādājusi signalizācija.
Vaicāta, kura persona devusi rīkojumus, kā rīkoties tad, ja sāk darboties signalizācija, lieciniece sacīja, ka nekādu norāžu nebija, visi vienkārši gaidīja, ko teiks vadība. Taču nekādas darbības neesot notikušas un arī veikala vadība neko neesot teikusi saistībā ar skanošo signalizāciju.
Uz prokuroru jautājumu, vai sieviete, stājoties darbā, ir iepazinusies ar drošības zīmēm, viņa atbildēja apstiprinoši. Taču lūgta novērtēt, vai tiesas zālē ir redzamas kādas no drošības zīmēm, sieviete, paveroties apkārt, norādīja uz dūmu detektoru, lai arī pie durvīm atradās zaļās zīmes, kas norādīja uz izeju. Lieciniece pieļāva, ka varbūt nav gana rūpīgi lasījusi instruktāžu par drošības zīmēm, kā arī apstiprināja, ka neviens nav pārbaudījis viņas zināšanas darba drošības un aizsardzības jautājumos, kas aprakstītas šajās instrukcijās.
Atbildot uz advokātes Jeļenas Kvjatkovskas jautājumu, vai, pastāvot draudiem veselībai un dzīvībai, darbinieki drīkstētu pamest veikalu, negaidot nekādas norādes no vadības, lieciniece atbildēja, ka pēc notikušās traģēdijas patlaban darbinieki, izdzirdot trauksmes signālu, negaidot norādes, iet ārā no veikala.
Kopumā otrdien tiesā no astoņiem aicinātajiem lieciniekiem bija ieradušies vien divi. Līdz ar to tiesa pasludināja pārtraukumu līdz trešdienai, 11. janvārim, pulksten 10.
Zolitūdes traģēdijas krimināllieta ir vērienīgākā tiesas prāva Latvijas vēsturē. Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa 2015. gada decembrī sāka skatīt lietu, kurā sākotnēji prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzinusi 263 personas. Kā liecinieki krimināllietā pieteikti 144 cilvēki.
Zolitūdes traģēdijā, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, 2013. gada 21. novembrī bojā gāja 54 cilvēki.