Jau iepriekš vēstīts, ka sabrukušā "Maxima" lielveikala metāla konstrukcijas bijušas pasūtītas "Vikom Industry", taču šis uzņēmums darbu veikšanai algojis apakšuzņēmumu.

Liecinieks Bērziņš tiesas sēdē skaidroja, ka viņam bija lūgts sagatavot metāla kopņu detalizācijas projektu un viņu šim uzdevumam uzrunāja "Vikom Industry" pārstāvis. Vīrietis bija ievietojis savu sludinājumu internetā. Liecinieks paskaidroja, ka projektu veica ar datorprogrammas palīdzību.

Viņš atminas, ka, saņemot informāciju, projektā kopnes bija sadalītas, bija izstrādāts savienojuma mezgls un viņš sagatavoja detaļas, kas tajās ietilpa. Jautāts, vai saņemtā informācija un konkrētais rasējums bija pietiekami, lai veiktu detalizāciju, liecinieks norādīja, ka viss bija saprotams, bet viņš nevarot spriest par to, vai tas bija pietiekami.

Liecinieks savās pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajās liecībās norādīja, ka viņa darbs nav gala risinājums, tā ir rekomendējoša versija, tas ir vajadzīgs ražošanas vajadzībām, jo pasūtītājs var izdarīt izmaiņas vēlāk pats. Viņš sacīja, ka "Vikom" lūdza mainīt rasējuma līnijas, bet par tālāko viņš neko nezinot.

Bērziņš arī komentēja, ka par slodzēm "viņam nav nekādas nojausmas, viņš par tām neko nezina"; detalizācijai, pēc viņa domām, arī nav vajadzīgas zināšanas par slodzēm.

Tāpat liecinieks nezināja, kurš bija sertificēts uzraugošais inženieris viņa darbam. Tāpat vīrietis teica, ka rasējumus viņš neparakstīja, lai gan viņa paraksts pie tiem parādās, uz ko sēdē norādīja apsūdzētais Ivars Sergets.

Jautāts, vai veids, kā viņš tika uzrunāts šim darbam, bija ierasta prakse, liecinieks skaidroja, ka viņš nezina, vai tā bija ierasta prakse, bet pieņēma, ka, iespējams, "Vikom" par viņu kaut ko zināja. Jautājumu par to, kur tieši liecinieks bija ievietojis sludinājumu, tiesa noņēma, jo tas neattiecoties uz lietu.

Sergeta aizstāvis Artūrs Zvejsalnieks teica, ka šajā virzienā izmeklēšana vispār nav notikusi un attiecībā uz "Vikom" visi jautājumi, pēc viņa domām, "apieti ar milzīgu līkumu". Attiecībā uz liecinieku Bērziņu advokātu mulsināja, ka netika pārbaudīts nedz viņa dators, nedz arī izņemts nekas cits, kas būtu noderējis izmeklēšanā.

Lietu tiesa turpinās skatīt 29. novembrī pulksten 10.

Kā daudzkārt ziņots, 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.

Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieris Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.

Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.

Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.

Krimināllietā, kuru skata Zemgales priekšpilsētas tiesa, apsūdzēta ir arī "Maxima" darbiniece Inna Šuvajeva.

Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.