Viens no piemiņas objektiem Krievijas Federācijas Ļeņingradas apgabala Volhovas rajona Sjasstrojā uzstādīts jau maijā, bet oktobrī pienākusi kārta līdzīgai piemiņas zīmei Vologdas apgabala Čerepovecā. Abi pieminekļi atklāti novembra otrajā nedēļā, laikrakstu informēja BKK valdes priekšsēdētājs Arnis Āboltiņš.
"Latvijas Avīze" raksta, ka darbs pie materiālu vākšanas par abās Otrā pasaules kara gūstekņu nometnēs mirušajiem latviešiem, viņu identitātes noteikšana un pieminekļu uzstādīšanai nepieciešamo formalitāšu kārtošana ilga sešus gadus, faktiski kopš brīža, kad BKK saņēma no Krievijas informāciju par vācu karagūstekņu nometnes Nr.158 1. nodaļā un spechospitāļos Nr. 1825 un Nr. 5091 Čerepovecā mirušajiem 43 latviešu karagūstekņiem un karagūstekņu nometnes Nr. 213 3. nodaļā, spechospitālī Nr.1114 un evakohospitālī Nr.1327 Sjasstrojā mirušajiem 72 latviešu karagūstekņiem.
"Čerepovecā piemiņas zīme likta pilsētas ziemeļaustrumu malā, pilsētas kapsētas teritorijā. Kopumā tur apbedīti vairāk nekā 4000 dažādu tautību karagūstekņu. Dabā karagūstekņu kapsēta nav saglabājusies, taču tās tuvumā izdalīta teritorija piemiņas zīmju izvietošanai. Saviem tautiešiem pieminekļus tur jau uzlikusi Vācija, Ungārija, Somija un Rumānija. Latvijas liktajā piemiņas zīmē iekalts 41 karagūstekņa vārds; vēl divu karagūstekņu vārdus nav izdevies noskaidrot," minēts publikācijā.
Arī ap 140 km uz austrumiem no Sanktpēterburgas esošajā Sjasstrojā piemineklis likts mežā pie pilsētas kapsētas. Tur, kā raksta laikraksts, atdusas ap 1200 mirušo karagūstekņu, pārsvarā vāciešu un ungāru, kam pieminekļi jau uzlikti.
"Tāpat kā Čerepovecā, karagūstekņu kapsēta dabā vairs nav sazīmējama. Piemineklī latviešiem ir 72 vārdi. Abas piemiņas zīmes veidotas, ņemot par paraugu 2013. gadā Kirovas apgabala Verhņekamskas rajonā Rudņičnaja ciemā atklāto."