Ugunsgrēkā, kas noticis pirmās kārtas projekta būvniecības laikā uz lielveikala "Maxima" jumta, betona pārsegums netika bojāts, turklāt liesmas veikala iekštelpas nebija skārušas. Savukārt veikala darbinieki, redzot uz jumta notiekošos darbus, baidījušies, ka jumts beigu beigās iebruks. Tas izriet no ceturtdien tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā nopratināto liecinieku teiktā un sēdē nolasītajām liecībām.
Ugunsgrēkā, kas noticis pirmās kārtas projekta būvniecības laikā uz lielveikala "Maxima" jumta, betona pārsegums netika bojāts, jo liesmas skārušas tikai jumta augšējo daļu. Ne betona pārsegums, ne iekštelpas liesmas nebija skārušas, ceturtdien Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā liecināja SIA "Tomex" pārstāvis Pāvels Tomko.
Vīrietis atcerējās, ka tobrīd viņa pārstāvētais uzņēmums uz jumta pabeidzis hidroizolācijas ieklāšanu. Nākamajā dienā pēc ugunsgrēka degšanas vieta bijusi norobežota, un darbinieki šai platībai nav tikuši klāt. Tomko skaidroja, ka bija nodegusi jumta virsējā kārta. Pats jumts sastāvējis no paneļa pārklājuma, bitumena, siltumizolācijas, hidroizolācijas, ģeotekstila, bet pašā augšpusē atradušies oļi. Vaicāts, kur atradies ruberoīds, Tomko norādīja, ka tas bijis uzlīmēts uz izlīdzinošā slāņa.
Būvdarbus uz jumta turpināt aizliegts
Ģenerāluzņēmējs "Re&Re" Tomko pārstāvētās firmas darbiniekiem norādījis: kamēr apdrošinātājs nefiksēs visu notikušo, darbiniekiem turpināt būvdarbus ir aizliegts. Līdz ar to darbi pārtraukti uz aptuveni divām nedēļām. Apsūdzētais būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš piedalījies jumta apsekošanā pēc ugunsgrēka.
Pēc tam "Tomex" nomainījis visus uguns bojātos slāņus. Ugunsgrēka seku likvidācija un klājuma atjaunošana neesot prasījusi daudz laika – maksimums trīs dienas, atminējās liecinieks. Tomko arī norādīja, ka betona cietība pārbaudīta ar Šmita āmuru. Šmita āmurs tiek izmantots betona pārbaudēs kā nesagraujošās betona stiprības pārbaudes veids.
Vaicāts par degšanas platību, Tomko skaidroja, ka ugunsgrēkā skarti divi ārējie slāņi un apakšējā terase. Jumta augšējā daļā degšanas platība bijusi apmēram 200 kvadrātmetri, bet apakšējā daļa degusi mazāk – degšanas platība bijusi aptuveni 150 kvadrātmetri. Tomko papildināja, ka, tā kā hidroizolācija ir veidota no PVC membrānas, kas nav degošs materiāls, tā bija sakususi.
Tāpat Tomko minēja, ka darbinieki savā starpā runājuši, ka ugunsgrēks varējis izcelties kaut kādas degošas smēres dēļ.
Ugunsgrēka sekas iekštelpās neredz
Savukārt uz prokuroru jautājumiem, vai ugunsgrēka sekas bijušas redzamas arī iekštelpās, liecinieks Tomko apgalvoja, ka iekštelpās ugunsgrēka pēdas nav bijušas manāmas, jo iekšējo jumta daļu uguns nebija skāris.
Tomko liecināja, ka viņš būvdarbu sākumā prasījis būvprojekta dokumentāciju fibo bloku ielikšanai, hodroizolācijas un siltumizolācijas ieklāšanai. Dokumentāciju uzņēmums "Tomex" saņēmis no ģenerāluzņēmēja un sniedzis savu piedāvājumu. Iesniegto piedāvājumu uzņēmums saskaņojis ar ģenerāluzņēmēju "Re&Re", pēc tam abas puses parakstījušas līgumu, un "Tomex" sācis būvdarbus.
Tomko uzsvēra, ka visi būvdarbi notikuši saskaņā ar līgumu un projektu. Darbi pabeigti laikā, parakstīts pieņemšanas un nodošanas akts. Sākotnēji Tomko norādīja, ka garantijas periodā – divus gadus pēc darbu pabeigšanas, nekādi defekti neesot konstatēti.
"Viens mazs defekts" rada ūdens noplūdi veikalā
Tomko pēc tam piemetināja, ka tomēr bijis viens "mazs un nenozīmīgs defekts" – pēc darbu pabeigšanas uzņēmums pielabojis hidroizolāciju ap ventilāciju.
Defekts radījis ūdens noplūdes veikala "Maxima" telpās. Veikals jumta būvdarbu laikā jau bijis atvērts pircējiem. Pēc defekta konstatēšanas "Tomex" saņēmis informāciju no ģenerāluzņēmēja un trūkumus novērsis. Tomko minējis, ka plaisa jumta pārklājumā ap ventilāciju varēja rasties, iespējams, citu būvdarbu laikā radušās vibrācijas dēļ.
Liecinieks gan neatminējās precīzu datumu, kad darbi sākti un pabeigti, taču bija pārliecināts, ka uzņēmums strādājis četrus vai piecus mēnešus.
Bieži "nostrādā" signalizācija. Priedaines ielas "Maxima" to skaidro ar pārbaudēm
Sabrukušā veikala "Maxima" Priedaines ielā vadība darbiniekiem skaidrojusi, ka biežās trauksmes signalizācijas ir pārbaudes signalizācijas, ceturtdien Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā liecināja veikala darbiniece Žanna Kaikare.
Tiesā viņa stāstīja, ka, skanot trauksmes signalizācijai, viņa pati veikala telpas neesot pametusi, jo veikala menedžeris un administrators paskaidrojis, ka tās ir vien pārbaudes signalizācijas, tāpēc evakuēties no telpām nav nepieciešams. Sieviete liecināja, ka traģēdijas dienā viņai bijusi brīvdiena, bet pēdējo reizi pirms veikala nobrukuma signalizācija skanējusi novembrī. Viņa neatcerējās, kāds tai bijis iemesls un kad tieši tā skanējusi.
Sieviete Priedaines ielas "Maxima" veikalā strādājusi kopš tā atvēršanas dienā. Viņa bijusi zāles darbiniece piena nodaļā. Vaicāta par apmācībām un darbā pieņemšanu, viņa liecināja, ka bijusi instruktāža un teorētiskas mācības. Uz konkrētiem prokuroru jautājumiem par mācību procesu lieciniece atbildēt nevarēja.
Darbinieki juta, ka jumts iebruks, bet cerēja, ka tas būs naktī
Pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajās liecībās minēts, ka Kaikare strādā "Maxima" no 2007. gada. Apmācības notikušas pašā veikalā, kur paskaidrots par drošības tehniku un ēkas plānu. Mācības ilgušas aptuveni 20 vai 30 minūtes. Drošības tehnikas instrukcija darba vietā neesot bijušas un apmācības bijušas tikai teorētiskas. Pēdējo reizi pirms traģēdijas par drošību sieviete instruēta 2012. gada decembrī, pārejot darbā uz citu veikalu.
Arī pirmstiesas izmeklēšanā "Maxima" darbiniece liecinājusi, ka vadība esot skaidrojusi, ka trauksmes signalizācija ieslēgusies jumta būvdarbu dēļ. Tāpat sieviete pirmstiesas izmeklēšanā izteikusies, ka darbinieki jutuši, ka jumts iebruks. "Runāja, lai jumts iebrūk naktī, kad mēs neesam uz vietas," pirmstiesas izmeklēšanā bija liecinājusi sieviete.
Tiesā radās neizpratne par sievietes sniegtajām liecībām, jo pēc pirmstiesas izmeklēšanā sniegto liecību nolasīšanas Kaikare apgalvoja, ka puse no liecībām neesot patiesas. Pēcāk gan viņa tomēr norādīja, ka toreiz notikumus atminējās labāk un, visticamāk, tās ir patiesas.
Liecināšanas laikā sievietei palika slikti ar veselību, tāpēc tiesa pasludināja īsu pātraukumu.
"Maxima" darbiniece skaidroja, ka par darba drošības instrukciju notikušas pārbaudes, bet, kā tās notikušas, viņa nevarēja sniegt konkrētu atbildi.
Signalizācija "nostrādā" pāris reizes mēnesī, bet visi paliek veikalā
Bijušais "Maxima" darbinieks Uldis Freiverts arī ceturtdien tiesā liecināja, ka traģēdijas dienā veikalā nav atradies. Viņš uzņēmumā "Maxima Latvija" strādājis par pārdevēju. Jaunais vīrietis liecināja, ka signalizācija skanējusi aptuveni reizi vai pāris reizes mēnesī, taču apmeklētāji lielākoties nav no veikala izgājuši. Tikai retais atstājis savu iepirkumu grozu un devies uz izeju. Arī apsargi cilvēkus nav evakuējuši.
Freiverts norādīja, ka visās reizēs skanējusi tikai trauksmes signalizācija, bet balss signāls neesot bijis.
Vaicāts par veikala administrācijas rīcību, skanot signalizācijai, Freiverts atbildēja: "Pilnīgi nekāda." Liecinieks neatminējās, vai bijis informēts par rīcību trauksmes signalizācijas nostrādāšanas gadījumā, kā arī viņš nezināja, ko darīt.
Uz jautājumiem par viņa darbā pieņemšanas procesu uzņēmumā, vīrietis skaidrojis, ka vispirms devies uz veikalu, kur aprunājies ar direktori, bet pēc tam devies uz uzņēmuma biroju Spīķeros. Tur viņš parakstījis "papīrus par instruktāžu". Vaicāts, kas tā bija par instruktāžu, bijušais "Maxima" darbinieks paskaidroja, ka tā bijusi par darba drošības jautājumiem. Viņš nevarēja atbildēt, vai instruktāža notikusi arī praksē. Darba drošības instruktāžas materiāli uz vietas esot bijuši, taču viņš neatcerējās, kas tajos rakstīts.
Divām evakuācijas izejām var brīvi piekļūt
Apmācības, darbā pieņemšanas laikā vai viņam strādājot veikalā, nav notikušas. Vīrietis zinājis par divām evakuācijas izejām – viena bijusi pie veikala "Drogas" un otra atradusies pārtikas nodaļā. Pie abām izejām bijusi brīva piekļuve, liecināja bijušais darbinieks.
Veikala "Maxima" darbiniece Jurate Nikanaite, kas strādājusi par vecāko kasieri, liecināja, ka divu gadu laikā trauksmes signalizāciju dzirdējusi vien reizi un arī tā esot bijusi pārbaude. Vaicāta par rīcību, skanot signalizācijai, viņa sacīja: "Sākumā nobijāmies, bet pajautājām priekšniecībai un apsardzei, kas atbildēja, ka varam nomierināties un viss ir kārtībā. To arī pateicām apmeklētājiem," atcerējās sieviete. Līdz ar trauksmes signalizāciju skanējis arī balss signāls.
Savukārt uz jautājumu par tehniskiem defektiem ēkā, sieviete atteica, ka redzējusi būvdarbus uz jumta un darbinieki bijuši nobažījušies. "Mēs redzējām kā tās tonnas ar būvmateriāliem ceļ uz jumta. Mums nav būvnieku izglītības, bet tas tak arī parastam cilvēkam skaidrs, ka nevar tonnas celt uz jumta," skaidroja Nikanaite.
Par drošību saistībā ar būvdarbiem uz jumta darbinieki ar veikala vadību esot runājuši, bet vienlaicīgi paļāvušies, ka uz jumta strādā sava darba profesionāļi, kas zina, ko dara.
Zolitūdes traģēdijas krimināllieta ir vērienīgākā tiesas prāva Latvijas vēsturē. Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa 2015. gada decembrī sāka skatīt lietu, kurā sākotnēji prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzinusi 263 personas, bet kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs ir 155 miljoni eiro. Kā liecinieki krimināllietā pieteikti 144 cilvēki. Zolitūdes traģēdijā, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, 2013. gada 21. novembrī bojā gāja 54 cilvēki.