Lieciniece Zolitūdes krimināllietā: Traģēdijas dienā trauksmes signāls nostrādāja pagrabā  (6)

Viņa stāstīja, ka traģēdijas dienā trauksmes signalizācija skanējusi bieži. Viņa pati zvanījusi veikala apsargiem uz apsardzes telpu, lai noskaidrotu trauksmes signalizācijas nostrādāšanas iemeslu un to, vai cilvēkiem pastāv reāli draudi. "Pati zvanīju apsargiem, jo zināju, ka apsargu telpā ir sistēma, kas uzrāda, kur nostrādājusi signalizācija. Man pateica, ka nostrādājusi pagrabā, ka tur esot kaut kādi putekļi no būvdarbiem un tas arī iedarbinājis signalizāciju," atminējās darbiniece.

Uz prokurora jautājumu, vai sieviete katru reizi, kad ieslēgusies trauksmes signalizācija, zvanījusi apsargam, lieciniece atbildēja noraidoši, papildinot, ka "ne katru reizi, bet vairākas". "Es pati biju satraukusies, jo signalizācija skanēja ļoti bieži nevis divas vai trīs reizes," liecināja sieviete.

Sadūmojums, putekļi – kādēļ liktenīgajā dienā nostrādāja signalizācija

Uz prokurora precizējošo jautājumu, kas bijis trauksmes signalizācijas nostrādāšanas iemesls, sieviete šoreiz atbildēja, ka pagrabā esot sadūmojums. Apsargs esot apgalvojis, ka vieta ir apsekota un viss ir kārtībā.

Iepriekš uzņēmuma "Maxima Latvija" noalgotie ārvalstu eksperti, kas pētījuši jumta nogruvuma un trauksmes signalizācijas skanēšanas savstarpējo saistību, norādīja, ka ugunsdrošības sistēma bijusi veidota tikai ugunsgrēka noteikšanai. Vasaras izskaņā uz Latviju atbraukušie eksperti stāstīja, ka arī būvdarbi uz tirdzniecības centra jumta nevarēja aktivizēt ugunsgrēka trauksmes sistēmu un trauksme – brīdināt par jumta sabrukšanu.

Eksperti toreiz bija pārliecināti, ka ugunsdrošības sistēmas strādājušas normālā režīmā, kā arī izvirzīja hipotēzes, ka trauksmes signalizācija bieži skanējusi kompresora darbības traucējumu vai atvērtas ugunsdzēšanas šļūtenes dēļ. Pirmo hipotēzi viņi gan neuzskatīja par ticamu, bet attiecībā uz otro apgalvoja, ka šļūtenes skapis nudien bijis atvērts un pēc tam neprasmīgi aizvērts.

Tiesā sieviete liecināja, ka trauksmes signāls todien skanējis bieži - aptuveni desmit reizes, bet precīzu skaitu lieciniece neatcerējās. Gan darbinieki, gan apmeklētāji prasījuši, vai veikala telpas nepieciešams atstāt. Tā kā apsardze nebija teikusi, ka no veikala jāevakuējas, tad darbinieki arī turpinājuši strādāt.

Sieviete skaidroja, ka todien strādājusi veikala zālē kopā ar veikala administratoru, izliekot preci, jo direktora tobrīd veikalā nav bijis.

Priedaines ielas veikalā sieviete strādājusi jau kopš tā atvēršanas dienas. Viņa skaidroja, ka bijuši vairāki momenti, kad signalizācija nostrādājusi arī pirms traģēdijas. Lieciniece sacīja, ka patlaban atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, bet viņas darba devējs joprojām ir "Maxima Latvija".

Vadība nebūtu klausījusies. Gardarobē krājās ūdens, bet nekas nemainījās

Cita uzņēmuma "Maxima Latvija" darbiniece Inta Piziča, kas nogruvušajā veikalā strādājusi par pārdevēju, skaidroja, ka trauksmes signalizācija sākusi strādāt ap pulksten 16.

Veikala jumta nogruvuma dienā viņa pati strādājusi līdz pulksten 16. "Aizgāju pie kases samaksāt par pirkumu," savas darba dienas beigas atcerējās sieviete, skaidrojot, ka norēķināšanās laikā sākusi skanēt trauksmes signalizācija, bet veikala darbinieki turpinājuši strādāt kā ierasts. Viņa samaksājusi un devusies mājās.

Signalizācija tobrīd skanējusi bez pārtraukumiem un balss signāls informējis par nepieciešamību pamest veikalu. Signalizācija pirms traģēdijas dienas strādājusi vismaz divas reizes. "Mēs domājām, ka tas ir sakarā ar tiem celtniecības darbiem," stāstīja lieciniece, skaidrojot, ka veikala administrācija signalizācijas nostrādāšanas iemeslus darbiniekiem nav skaidrojusi.

Vaicāta par defektiem telpā, sieviete liecināja, ka darbinieku ēdnīcas sienā bijusi plaisa no griestiem līdz grīdai. Lieciniece atzina, ka par to pie veikala vadības neesot vērsusies, taču bija diezgan pārliecināta, ka darbinieki tāpat netiktu uzklausīti. "Nedomāju, ka mūsos būtu klausījušies. Mēs teicām, ka garderobē mums ūdens krājas, bet vai tad kaut kas notika. Viss tas – plaisa un ūdens – sākās tad, kad to māju sāka celt. Tā māja cēlās virs ēdnīcas," stāstīja sieviete.

Atbildot uz prokuroru jautājumiem, sieviete stāstīja, ka līdz traģēdijas dienai plaisa sienā netika novērsta. "Nekas netika darīts, manuprāt," vaicāta par tehnisko defektu novēršanu, atbildēja lieciniece.

Skanot trauksmes signalizācijai, sieviete pati lūgusi, lai pircēji veikala telpas pamet. Ne visi viņu esot klausījuši. Pati viņa telpas nav atstājusi. "Neviens mums neteica, ka veikala telpas jāatstāj," tā sacīja lieciniece, atzīstot, ka pati nevienam neko nav jautājusi. Tāpat viņa nav redzējusi kaut ko, kas liecinātu par draudošajām briesmām.

"Ja priekšniecība teiktu, ka [telpas] jāatstāj, tad atstātu," liecināja sieviete, atzīstot, ka, ja priekšniecība neteiktu, tad, visticamāk, viņa veikalā paliktu. Savukārt uz apsūdzētās "Maxima Latvija" darba drošības speciālistes Innas Šuvajevas aizstāves, zvērinātas advokātes Jeļenas Kvjatkovskas jautājumu, vai, redzot briesmas, sieviete telpas atstātu arī bez vadības akcepta sieviete atbildēja: "Redzot uguni, es, visticamāk, aizietu."

Veikalā ierasta lieta – signalizācija skan, cilvēki turpina strādāt

Veikala menedžere Anete Reķe saistībā ar traģēdijas dienu atminējās, ka todien veikalā strādājusi. Darbā gan neesot bijusi veikala direktore Ināra Cimdiņa, bet viņas prombūtnes iemeslu Reķe nezināja. Laikā, kad Cimdiņas nebija darbā, viņu aizvietojusi veikala administratore, kura traģēdijas dienā darbā bijusi.

Sieviete dienas pirmo daļu pavadījusi, kārtojot veikala zonu pie veikala ieejas. Pēcpusdienā pēc pulksten 16 pirmo reizi atskanējusi signalizācija. Skanot pirmajam trauksmes signālam, Reķe bijusi pie kases, kur iegādājusies šokolādes batoniņu un cigaretes. Ar pirkumu viņa devusies pie veikala apsardzes, kam vajadzēja fiksēt sievietes pirkumu.

Brīdī, kad viņa atradusies apsardzes telpā, pirmo reizi tajā dienā atskanējusi signalizācija. Apsardzes telpā sācies tāds kā haoss, jo apsargi nevarēja saprast, kas notiek, un kāds iemesls. Pienākusi sieviete no frizētavas un vaicājusi apsargiem, vai var turpināt strādāt. Apsargi atbildējuši apstiprinoši, atminējās sieviete. Viņa nopratusi, ka apsargi bija mazliet saērcināti, ka signalizāciju nevar izslēgt, kas arī radījis haosu. Tāpēc apsardzes darbinieki ātri fiksējuši viņas pirkumu un viņa devusies ārā no veikala uzsmēķēt.

Pēc tam uz kādu laiku signalizāciju esot izdevies atslēgt, taču kādā veidā tas noticis, viņa nezinot. Vēlāk gan signalizācija sākusi skanēt atkal. Sieviete skaidroja, ka apsargi nepaskaidroja, kāpēc trauksmes signalizācija nostrādājusi. Lieciniece norādīja, ka veikla darbiniekiem tā esot ierasta lieta – signalizācija skan, cilvēki turpina strādāt. Arī citās reizēs cilvēki no veikala netika evakuēti, vienmēr tika zvanīts apsargiem, kas atbildējuši, ka viss ir kārtībā. "Arī veikala vadība man nekad nav skaidrojusi, kas ir iemesls," skaidroja lieciniece.

Pirms pulksten 18 Reķe devusies prom no darba. Pa ceļam uz mājām viņai zvanījis kolēģis un izstāstījis, kas sabrucis veikals. Sieviete devusies atpakaļ uz veikalu ar domu palīdzēt, bet jau noteikuma vietā secinājusi, ka neko nevar palīdzēt. Pie sagruvušā veikala bijusi policija un mediķi, kā arī daļa kolēģu. Laikā, kad sieviete bijusi pie veikala, noticis otrais nogruvums.

Zolitūdes traģēdijas krimināllieta ir vērienīgākā tiesas prāva Latvijas vēsturē. Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa 2015. gada decembrī sāka skatīt lietu, kurā sākotnēji prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzinusi 263 personas, bet kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs ir 155 miljoni eiro. Kā liecinieki krimināllietā pieteikti 144 cilvēki. Zolitūdes traģēdijā, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, 2013. gada 21. novembrī bojā gāja 54 cilvēki.