Pēc Valsts kancelejas pārstāvju paustā, šis projekts vairs neesot budžeta prioritāšu sarakstā - tas esot esot pārāk dārgs. Līdz ar to projekta otrā kārta, visticamāk, būs pēdējā.

Raidījums atgādināja, ka pagājušajā gadā programmai "Darbs valsts pārvaldē" pieteicās vairāk nekā 140 cilvēki, no kuriem darbu valsts pārvaldē ar atalgojumu 1000 eiro mēnesī ieguva seši. Šogad pieteikumu bija gandrīz piecas reizes mazāk, savukārt dalībai programmā tika izvirzīti septiņi cilvēki.

Lai arī interesentu skaits ir samazinājies, Valsts kancelejā norādīja, ka ir uzlabojies pretendentu zināšanu un kvalifikācijas līmenis.

"Šiem jauniešiem ir labas analītiskās domāšanas prasmes, stratēģiskā domāšana, elastība, radošums pat un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanas prasmes, līdz ar to valsts pārvaldē savā ziņā iegūst tādu gatavu ierēdni," komentēja Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta Valsts pārvaldes cilvēkresursu nodaļas vadītāja Baiba Medvecka.

No sešiem programmas dalībniekiem, kas projektā iesaistījās pērn, trīs darbu turpina valsts pārvaldē, savukārt pārējie ir atraduši darbu privātajā sektorā. Galvenais ieguvums - visi ir palikuši Latvijā.

"Runājot ar šiem jauniešiem par motivāciju, primārais ir patriotisma jūtas, jo dziļi iekšēji tad, kad aizbrauc, joprojām ir šī vēlme atgriezties. Protams, tā ir iespēja strādāt, pielietot savas teorētiskās zināšanas uzreiz praksē, un valsts pārvalde ir lieliska vieta šai iespējai. Protams, nevar arī noliegt atalgojuma jautājumu," norādīja Medvecka.

Viena no septiņiem šī gada programmas dalībniekiem ir Jekaterina Romaņenko, kura darbu Laikmetīgās mākslas muzejā Parīzē nomainīja pret darbu Valsts administrācijas skolā Rīgā.

Viņa atzina, ka iepriekš gūtā starptautiskā pieredze gan palīdz, gan traucē valsts pārvaldes darba ikdienā. Kā iemeslu tam, ka ierēdņu reputācija sabiedrības acīs ir negatīva, Romaņenko minēja pārlieku lielo birokrātiju.

"Ir arī cilvēki, par kuriem saka, ka viņi ir roboti, nesmaidīgi un birokrātiski. Cilvēki ir ļoti aizņemti darba gaitā, ar dokumentiem strādājot, uz telefonzvaniem atbildot, dažreiz mēs aizmirsām par to, ka ir tā cilvēciskā saikne, kura zūd, ja mēs tikai domājam par darbu, par darbu, par darbu, Cilvēki kļūst par darbu, bet cilvēki nevar būt darbs. Cilvēki paliek cilvēki," viņa norādīja.

Patlaban Romaņenko un citi programmas dalībnieki aktīvi strādā pie alternatīva projekta, kurā jauniešiem ar Latvijā iegūto izglītību tiks piedāvāta iespēja strādāt valsts pārvaldes iestādēs.