Likums esot slikti uzrakstīts un nedarbojas. Deputāti savukārt kritizē prokurorus, ka viņi nemāk piemērot likumus, pie kuru izstrādes paši ir piedalījušies.
Raidījumam savu viedokli pauž arī luterāņu mācītājs Pāvils Brūvers, kurš trimdā cīnījās par padomju disidentu izlaišanu no ieslodzījuma. Viņu tiesības Brūvers turpina aizstāvēt arī šodien, kad Latvija neatkarību sen kā atguvusi. Par Ģedertu Melngaili viņš jau 80. gados daudz runāja savos "Brīvās Eiropas" raidījumos. Melngaili tiesāja par pretpadomju teksta pavairošanu "Gaismas akcijā". Tā kā Melngailis nenodeva savus līdzgaitniekus, Valsts drošības komiteja atzina viņu par garīgi nepilnvērtīgu, izmantoja tā laika ārstu psihiatru atzinumu un Melngaili kā sevišķi bīstamu nosūtīja uz Blagoveščenskas psihiatrisko slimnīcu, kas pasaulē ir plaši pazīstama kā VDK spīdzināšanas centrs.
Ģederts Melngailis piespiedu ārstēšanā PSRS tālajos austrumos pavadīja piecus gadus. 90. gadā viņu reabilitēja, taču neatkarīgas Latvijas reģistros viņam joprojām saglabājies ieraksts par garīgu saslimšanu. Tas stipri ierobežo ikdienas dzīvi.
Pirms trim gadiem Saeimā tapa īpašs likums. Atsaucoties uz to, Melngailis vērsās prokuratūrā. Taču prokurora Sandra Zvejnieka atbilde Melngailim šovasar šokēja daudzus. Prokurors rakstīja, ka disidenta ievietošana psihiatriskajā slimnīcā bijusi pamatota, obligāta un tiesiska.
"Man zosāda uzmetās, šo lasot. Kā šodien viens prokurors var tā pateikt par represīvā režīma uzliktu diagnozi. Cilvēkam, kurš ir bijis godīgs un cīnījies par taisnību, šodien mūsu prokuratūra var pateikt, ka tas ir bijis obligāti un tiesiski vēl bez tam," komentē mācītājs Brūvers.
Prokurors Zvejnieks ir saslimis un komentārus par savu lēmumu raidījumam nav sniedzis. Iepriekš medijiem viņš skaidrojis, ka atzinumu pamatojis ar psihiatrijas ekspertu slēdzienu, kuri izpētījuši Melngaiļa padomju medicīnas pierakstus.
Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs nosūtīja "Nekā personīga" rakstisku atbildi. Komisijā šovasar strādājuši ārsti, kuri nav praktizējuši padomju gados un kuriem ar Melngaiļa ārstēšanu nav bijis nekāda sakara. Tomēr psihiatru Taubes, Zubačas un Šternbergas atzinums ir Melngailim negatīvs. Viņuprāt padomju represīvās iestādes piespiedu ārstēšanai viņu nosūtījušas pamatoti.
Padomju psihiatri galvenās ārstes Sočņevas vadībā savu atzinumu 1983. gadā rakstīja pēc Valsts drošības komitejas pulkveža Rēvalda pieprasījuma. Čekista jautājumi jau ietvēra pašas atbildes, cenšoties katru Stūra mājā sēdošā Melngaiļa dzīves faktu iztulkot kā pierādījumu garīgajai saslimšanai. Padomju ārstu atbilde čekistam ir pārliecinājusi arī mūsdienu psihiatrus un arī prokuroru Zvejnieku. Pēc sabiedrības spiediena prokurora Zvejnieka lēmumu atcēla kā nelikumīgu.
Lai gan Zvejnieka lēmums atcelts, Melngaiļa gadījumu šis Saeimas likums nerisina. Disidentu Melngaili piespiedu ārstēšanai savulaik nosūtīja ar tiesas lēmumu, bet Saeimas pirms trim gadiem pieņemtais likums attiecas tikai uz tiem, kuri psihiatriskajās slimnīcās nonāca bez tiesneša zīmoga.
Ģederts Melngailis, kuru padomju režīms mocīja kā sabiedrībai bīstamu, šodien ir tik vārgs, ka no sava vienistabas dzīvokļa vairs tikpat kā neiziet. Lai šķērsotu istabu, paiet minūte. Uz plašu atskaņotāja skan Jāņos uzliktā plate. Spītējot spēku zudumam, Melngailis ar draugu palīdzību cenšas remontēt savu pieticīgo pašvaldības mitekli Vecmīlgrāvī. Taču visas viņa domas saistītas ar ko citu. Bijušajam politieslodzītajam nav skaidrs, kāpēc vārdos komunistiskā režīma pastrādātie noziegumi tiek nosodīti, bet viņam represiju sekas joprojām jāizjūt uz savas ādas. Viņš raidījumam atzīst, ka netaisās padoties un smejas: "Nē, nē! Ko man zaudēt! Lai nāk un arestē vēlreiz!"
11. Saeimā likumu izstrādājot , Melngaiļa gadījums bija labi zināms. Sākumā pie likuma strādāja "Vienotības" vadītā Juridiskā komisija, bet tad to pārņēma Nacionālās apvienības vadītā Cilvēktiesību komisija. Šobrīd abu šo komisiju priekšgalā ir Nacionālā apvienība, bet tā nesaka, ka sanācis brāķis un likums būtu jāmaina.
