Foto: LETA

Bijusī Valsts zemes dienesta vadītāja Elita Baklāne-Ansberga (attēlā), kura šo iestādi vadīja līdz 18. augustam, iespējams, centusies Ventspils pilsētai izkārtot miljonus vērtas investīcijas Valsts zemes dienesta arhīva celtniecībai. Šobrīd Baklāne-Ansberga strādā Ventspils domē, Ekonomikas nodaļas vadītājas amatā, svētdien, 11. septembrī, vēsta raidījums "Nekā personīga".

Vasarā Zemes dienesta vadītāja Baklāne-Ansberga amatu pameta. Viņa noliedz, ka amatu Ventspils domē būtu ieguvusi, pateicoties Ventspils interešu lobēšanai arhīva būvniecībā.

Nepieciešamība pēc mūsdienīga arhīva ir aktuāla jau vismaz desmit gadu. Taču vienmēr citas vajadzības bija spiedīgākas.

Kā vēsta raidījums, Baklānei-Ansbergai arhīvs bija prioritāte. Gada sākumā izstrādāta koncepcija, kas paredz arhīvus no visām reģionālajām nodaļām savest viena vietā. Visām pašvaldībām, kur tagad atrodas dienesta reģionālās nodaļas, jautāts, vai tām nav atbilstošas telpas, ko varētu piemērot arhīva vajadzībām. Atsaukušās daudzas pašvaldības.

Tomēr zemes dienesta prasības bija tik specifiskas, ka neviena pašvaldība neko atbilstošu piedāvāt nevarēja. Ar to darbs ar pašvaldībām beidzās. Taču Valsts sekretāru sanāksmē jūlijā nonāca Tieslietu ministrijas virzīta koncepcija, kurā bija izlemts arhīva ēku nemeklēt, bet uzbūvēt jaunu. Tai nebūtu tikai papīra ķīpu glabāšanas funkcija. Būtu digitalizācijas centrs. Projektā uzsvērts, ka arhīva glabātava varētu būt lieliska vieta skolēnu ekskursijām.

Šovasar valsts sekretāru sanāksme izskatīja Tieslietu ministrijas sagatavotu koncepciju par četriem miljoniem eiro uzbūvēt Ventspilī Valsts zemes dienesta arhīvu. Ventspils izvēlēta, jo esot gatava dot zemi. Par to sašutušas citas pašvaldības, jo arī būtu gatavas dot zemi šādam mērķim, taču tas viņām nav jautāts.

Ventspils pašvaldība šim nolūkam bija gatava dod zemi. Sākotnēji dome piedāvājusi arī arhīvu uzbūvēt, ieguldīto atpelnot ar nomas maksām. Taču šādas saistības Tieslietu ministrija nebija gatava uzņemties. Citām pašvaldībām dienests zemi neprasīja.

Augustā projektu apturēja Finanšu ministrija un Pārresoru koordinācijas centrs. Ieceres pamatojums, par ko lemts Valsts sekretāru sanāksmē, esot balstīts kļūdainos aprēķinos, neatbilst valsts interesēm, un ne Zemes dienests, ne Tieslietu ministrija šobrīd šādu projektu nevarot atļauties.

Situāciju Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters: "Es domāju, ka jebkurš pašvaldības vadītājs būtu ieinteresēts, ja arhīvs, kur strādā intelektuāļi, ar stabilām, no valsts budžeta apmaksātām, stabilām darba vietām atrastos viņa pilsētā. 40 darba vietas, kur ir gan arhivāri, gan IT speciālisti – tas ir jebkurai pašvaldībai ļoti interesants objekts."

Pati Elita Baklāne-Ansberga raidījumam saka, ka no darba Zemes dienestā aizgājusi, jo "droši vien īpaši korekti arī nebija". Viņa aizgājusi, pirms jautājums jau tālāk virzīts un izlemts. "Jā, vienmēr likās, ka nav līdz galam korekti, ja es ļoti aktīvi lobēju šo jautājumu, jo tad uz mani skatās ar aizdomām. Tomēr uzskatu, šis ir viens no ļoti labiem variantiem, es nekādā gadījumā nevaru kaunēties par to, ka šis variants ir sagatavots," saka bijusī Zemes dienesta vadītāja.

Ventspils dome ir iecerējusi, ka Valsts zemes dienesta centralizētais arhīvs atradīsies Ventas krastmalā – ar skatu uz ostu. Taču zemes gabals domei nepiederēja, tāpēc tas tika nopirkts par gandrīz 100 tūkstošiem eiro.

Zemesgrāmatā 12. augustā reģistrēts darījums, kurā Ventspils dome arhīva celtniecībai vajadzīgo zemi par 98 tūkstošiem eiro nopērk no nekustamo īpašumu biznesmeņa Alda Plauža. Darījums noticis tik steidzīgi, ka mākleris nav informēts, ka zeme jau pārdota, turklāt par augstāku cenu, kāda piedāvāta sludinājumā.

Koncepciju ar arhīvu Ventspilī uz apspriešanu valdībā virzīja Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs. Tagad viņš taisnojas, ka uzticējies Baklānei-Ansbergai. Neesot zinājis, ka projekts pārāk dārgs un citas pašvaldības nav pietiekami aptaujātas.

"Viņa ar šo projektu atnāca jūnijā, varbūt pat ātrāk, prezentēja, ka ir izskatītas visas iespējas, un ka vienīgā iespēja ir Ventspils. Šo projektu neatbalstījām, teicām, ka ir vēl jāveic sarunas, pieprasījām dokumentus, vai visas pašvaldības ir vienādi uzrunājusi, kur atklājās, ka citām pašvaldībām ir arhīva telpu pielāgošana. Tā kā uzticoties iniciatīvai, ļāvos šim stāstam – ne vienpersoniski. Mums ir jāsaņem atzinumi arī no ministrijām," raidījumam komentē Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs.

Šobrīd koncepcija ir apturēta. Kļūdas un pretrunas tajā atradusi gan Finanšu ministrija, gan Pārresoru koordinācijas centrs. Nav pamatojuma, kāpēc izvēlēta tieši Ventspils. Apšaubīts, ka, nesaņemot papildu naudu no budžeta, būs iespējams ēku uzbūvēt. Tagad ministrijai ir jauna koncepcija. Arhīvi varētu palikt reģionos, taču būtu apvienoti zem viena jumta ar zemesgrāmatām un, iespējams, tiesām un Uzņēmumu reģistru.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!