Tāpat intervijā Andersons stāsta par jaunajā amatā pavadīto pirmo mēnesi, skolotāja prestižu sabiedrības acīs un IM plāniem izvērsties.

Skolotājs un prestižs

Atbildot uz jautājumu par skolotāja pašnovērtējumu un profesijas prestižu sabiedrībās acīs, Andersons saka: "Ja mēs noliekam malā atalgojuma jautājumu, par kuru man nav īsti skaidrības, jo es neredzu to pašu bildi, ko redz izglītības un zinātnes ministrs, tad svarīgi, ka mums valdības līmenī vajadzētu uzticēties skolotājiem."

"Vajadzētu uzticēties, neveidojot kaut kādus tikumības likumus vai vēl kaut ko, kas vienkārši norāda uz to, ka skolotāji paši nav spējīgi pieņemt lēmumu, kā izglītot bērnu, ka skolotājam ir jāpasaka, kas tieši viņiem jādara," domā jaunais IM vadītājs, kurš iepriekš astoņus gadus pavadījis "Mobilly" valdē.

"Neviens skolotājs nebija ļoti priecīgs – tas nebija tikai kāds likums, tā bija neuzticēšanās skolotājiem. Mums vairāk jāuzticas un jāizmanto tās zināšanas, ko skolotāji ir guvuši jebkurā universitātes programmā, gan arī praksē, gan pie mums. Viņi saņem ļoti labas zināšanas un viņiem ir jāļauj tās izmantot. Uzticība norāda uz prestižu. Neviens negrib būt tāds, kuram visu laiku saka, kas tev jādara. Neviens labs cilvēks ar pašcieņu negribēs strādāt tādā profesijā," pārliecināts ir Andersons.

Skolotājs ir tāda profesija, ko, protams, var izvērtēt pēc iepriekšējiem sasniegumiem, bet bieži ir arī jāredz šis cilvēks klātienē. Kārlis Andersons

Viņš arī stāsta par metodēm, kā veicināt sabiedrības izpratni par skolotāja atbildību un nozīmi.

"Tas, ko Mārīte Seile aizsāka, ko turpināja arī Mārtiņš Kālis un turpināšu es, jo tas mēra temperatūru – mēs, kad IM vārdā runājam publikas priekšā, vienmēr jautājam, kurš grib, lai mūsu bērniem būtu lielisks skolotājs, uz ko visa zāle paceļ rokas, bet, jautājot, kurš grib, lai jūsu bērns ir skolotājs, neviens nepaceļ roku. Varbūt citreiz zālē viens vai divi paceļ roku," atceras Andersons.

Izaicinājums – palielināt IM skolotāju skaitu

Jaunajā iesaukumā skolotājus no IM darbā vēlējušās pieņemt aptuveni 170 skolas, taču programmas piedāvājums bijis daudzkārt zemāks – 20 skolotāji. Nākotnē viņš šo skaitli cer palielināt.

Tas, ka samazinās skolēnu skaits, nozīmē, ka mums tuvākajā nākotnē nebūs vajadzīgi tik daudz pedagogu. Tieši pretēji – mums būs jādomā, kuriem šis amats jāatstāj. Kārlis Andersons

"Mūsu mērķis ir palielināt dalībnieku skaitu, kas piesakās programmai un iztur atlasi, un visiem kopā mainīt sabiedrības iespaidu, ka par skolotājiem izvēlas kļūt cilvēki, kas neko citu nemāk. Jāpanāk, lai rodas apziņa, cik svarīgs ir skolotāja amats. Mums visiem ir uzdevums nodrošināt, ka tur iet labākie."

Pagaidām nav atbildes, kad tieši un par cik varētu pieaugt IM skolotāju skaits.

"To es varēšu atbildēt pavasarī, kad mēs būsim izgājuši pirmo ciklu ar šā gada iesaukuma skolotājiem, bet man gribētos skolotāju skaitu dubultot. Viens faktors, kas to kavē, ir likumdošana, kas ļauj cilvēkam mācīt konkrētus priekšmetus. Otrs ir demogrāfiskā situācija – samazinās absolventu skaits, kas varētu pretendēt uz atlasi," klāstā Andersons.

Savā vietā

"Pirmais darba mēnesis ir bijis tāds klusāks, jo gandrīz visi kolēģi vēl ir atpūtā. Tā bija iespēja palasīt un vairāk iedziļināties Latvijas izglītības makrosituācijā un mēģināt izprast gan OECD viedokļus, gan Latvijas puses nostāju. Es veltīju šo laiku savu domu sakārtošanai, jo iepriekš zināju mikrolīmeni, kas ir skolotājs un bērni, vecāki. Tā sajūta bija zināma, man pašam ir divi bērni, tagad mans uzdevums bija paskatīties uz to bildi plašāk."

"Neesmu tikai apradis ar jaunajiem pienākumiem, es pat jūtos tieši savā vietā. Jaunais darbs nav bijis ļoti straujš lēmums –, atskatoties atpakaļ, es mērķtiecīgi sāku skatīties izglītības virzienā 2012. gadā, kad mani bērni sāka iet pirmskolā, bet 2014. gadā pats aizgāju mācīties uz LU pedagoģijas fakultāti. Toreiz aizgāju bez lieliem mērķiem, ka varētu kādreiz profesionāli strādāt jomā. Aizgāju uzzināt, ko skolotājiem māca, kas ir tās zināšanas, ko viņiem māca," atceras IM vadītājs.

Pēc viņa teiktā, pedagoģijas absolventu pārprodukcija Latvijā ir problēma.

"Atlasei uz skolotāja darbu ir jābūt, jo tā ir ļoti atbildīga pozīcija. Tas ir cilvēks, kas ietekmē vairākus simtus bērnu un veido viņa izpratni par vērtībām. Pēdējie dati, ko pētīju, liecināja, ka bija nedaudz vairāk par 1000 absolventiem, bet skolās mācīt sāk aptuveni 300 cilvēki gadā – mēs pa tukšo sagatavojam cilvēkus, kas vēlāk izvēlas darīt kaut ko citu. Tas arī ir signāls, ka mēs varam būt izvēlīgāki," viņš uzskata.

"Arī tas, ka samazinās skolēnu skaits, nozīmē, ka mums tuvākajā nākotnē nebūs vajadzīgi tik daudz pedagogu. Tieši pretēji – mums būs jādomā, kuriem šis amats jāatstāj."

Andersons gan ir skeptisks par Somijas pieeju, kad skolotājs var pretendēt uz amatu tikai tad, ja absolvējot ir pašu labāko studentu pulkā: "Skolotājs ir tāda profesija, ko, protams, var izvērtēt pēc iepriekšējiem sasniegumiem, bet bieži ir arī jāredz šis cilvēks klātienē. Man, iestājoties maģistrantūrā, nebija intervijas, cik zinu, manā gadā tika visi. Es droši vien justos labāk, ja būtu izturējis kādu konkursu, bet esmu priecīgs, ka varēju studēt. Mēs savā maģistrantūras programmā kopā ar kursa biedriem uzturējām līmeni."

Vēstīts, ka mainījusies IM vadība un no 1. augusta IM direktora amatā stājās Kārlis Andersons. IM līdzšinējais direktors Mārtiņš Kālis, kurš ir arī IM otrā iesaukuma absolvents, solījis palikt aktīvs kopienas biedrs un ir nolēmis turpināt studijas.

Tāpat ziņots, ka septembrī 14 Latvijas skolās darbu sāks 20 jaunie "Iespējamas misijas" dalībnieki.