Foto: LETA

Iespējams, viena no darbīgākajām Saeimas komisijām šovasar ir tieši Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kurai nācies vērtēt, vai deputātu rīcībā nav saskatāmi ētikas pārkāpumi. Jaunākais gadījums bija deputāta Valda Kalnozola (ZZS) nonākšana zem komisijas lupas – viņa rīcību aicināja izvērtēt Lolita Čigāne (V).

Portāla "Delfi" un aģentūras LETA arhīvs ļauj spriest, kādu iemeslu dēļ savā starpā kašķējušies un komisijā vērsušies 12. Saeimas deputāti.

Foto: LETA

12. Saeima savu darbu uzsāka 2014. gada novembrī. Jau nākamajā mēnesī – decembrī – uz Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas galda gulās vairāki iesniegumi ar lūgumu izvērtēt jaunā deputāta Artusa Kaimiņa rīcību.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 2014. gada decembrī vienbalsīgi nolēma ierosināt lietu par deputāta ētikas kodeksa pārkāpumu parlamentārieša Artusa Kaimiņa rīcībā, iesaistoties konfliktā Vecrīgā.

Kaimiņš komisijas sēdē atzina, ka apmeklējis izklaides vietas Vecrīgā, lietojis alkoholu un iekļuvis konfliktā, taču neuzskatīja, ka notikušais būtu pietiekams pamats deputāta mandāta nolikšanai. Vienlaikus deputāts par savu rīcību atvainojās.

Sēdes laikā izcēlās savstarpēji apvainojumi. Janīna Kursīte-Pakule (NA) komisijas sēdē pauda, ka deputātiem nav prieka, ka nākas sodīt Kaimiņu. Viņa piebilda, ka "mēs neesam tiesā, bet mēs neesam arī teātrī". Kaimiņš uz to atbildēja, ka iestājas par atklātību, un prasīja, kāpēc politiķe brauc ar "tautas automašīnu "Audi"" un kāpjot ātrāk ārā, lai neviens to neredzētu.

Neapmierinātību ar Kaimiņa izteikumiem par Kursīti-Pakuli pauda vairāki komisijas locekļi.

Kā sods par savu rīcību Kaimiņam tika piemērots rakstveida brīdinājums.

Foto: LETA

2015. gada janvārī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs (S) iesniegumā komisiju aicināja izvērtēt, vai par braukšanu dzērumā sodītais deputāts Veiko Spolītis pārkāpis parlamentāriešu ētikas kodeksu, neinformējot par šo pārkāpumu.

Orlovs toreiz sacīja, ka gan komisijā, gan Saeimas Prezidijā esot saņemtas daudzas vēstules ar lūgumu izvērtēt Spolīša pārkāpumu. Deputāts uzsvēra, ka Spolītis pieķerts par braukšanu reibumā pirms deputāta mandāta apstiprināšanas, tomēr, stājoties amatā, viņš par šo pārkāpumu nav paziņojis.

Par neziņošanu komisija piemēroja Spolītim rakstveida brīdinājumu.

Deputāts pēc notikušā arī nolēma izstāties no partijas "Vienotība". Tāpat Spolītis paziņoja, ka vēlas sākt kampaņu par to, cik "negudri alkohola reibumā atrasties pie stūres".

Foto: LETA

Artuss Kaimiņš pērnā gada janvārī aicināja Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju izvērtēt tolaik Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Ringolda Baloža (NSL) iespējamos deputātu ētikas kodeksa pārkāpumus, vadot komisiju sēdes un izsakoties par Kaimiņu.

Kaimiņš skaidroja, ka Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē vēlējies izteikties un Balodis to arī ļāvis darīt. Deputāts paudis viedokli par komisijas darba kārtību un organizāciju. "Acīmredzami deputāts Ringolds Balodis nepiekrita manam viedoklim, jo laikā, kad es runāju, izslēdza mikrofonu un paziņoja, ka komisijas sēde ir slēgta," klāstīja Kaimiņš.

Kaimiņš skaidroja, ka parlamentārās izmeklēšanas sēdē Balodis esot vairākkārt izteicis piezīmes par Kaimiņu. Piemēram, pēc jautājumu uzdošanas bijušajam ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim (V) Balodis "smīnēdams noteica: "Esat pārsteidzoši pieklājīgs, patiešām."" Kaimiņš iesniegumā arī norādīja, ka Balodis vairākkārt ir teicis, ka pēc profesijas Kaimiņš ir aktieris un Saeima nav teātris, un tas esot "diskriminējoši un neprofesionāli".

Komisija gan lēma, ka Balodis nav pieļāvis ētikas pārkāpumus, un sodu viņam nepiemēroja.

Foto: LETA

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pērnā gada pavasarī nolēma ierosināt lietu par iespējamo deputāta Ojāra Ērika Kalniņa (V) ētikas pārkāpumu saistībā ar viņa izteikumiem un rīcību Tibetas trimdas valdības ārlietu ministres Diki Čojangas vizītes laikā.

Iesniegumu komisijai parakstīja lielākā daļa Saeimas deputātu grupas "Tibetas atbalstam" parlamentāriešu – Mārtiņš Šics (LRA), viņa vietniece Inese Laizāne (VL-TB/LNNK), kā arī šīs grupas deputāti Juris Viļums (LRA), Nellija Kleinberga (LRA), Andris Buiķis (VL-TB/LNNK), Artuss Kaimiņš, Kārlis Krēsliņš (VL-TB/LNNK), Ingūna Rībena (VL-TB/LNNK), Jānis Ruks (LRA) un Veiko Spolītis.

Iesniegumā komisijai deputāti norādīja, ka Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Kalniņš pirms deputātu plānotās tikšanās ar Tibetas trimdas valdības ārlietu ministri "centās uzspiest savu viedokli un iespaidot Saeimas frakciju deputātus netikties ar ministri", pamatojot to ar faktu, ka viņam zvanījis Ķīnas vēstnieks Latvijā Jans Guocjans un brīdinājis par iespējamām ekonomiskajām konsekvencēm un sankcijām pret Latviju.

Par ētikas pārkāpumu komisija izteica Kalniņam mutvārdu brīdinājumu.

Foto: LETA

Pērnā gada martā Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (NA) frakcija aicināja Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju izvērtēt deputāta Jāņa Ādamsona (S) izteikumus Krievijas televīzijas kanālam, kuros viņš kritizējis Latvijas pieglaimošanos ASV, uzņemot šeit Savienoto Valstu bruņoto spēku tehniku.

NA frakcijas deputāti pauda, ka šāda veida izteikumi ir uzskatāmi par pretvalstiskiem, jo tajos ietvertie apgalvojumi noniecina Latvijas partnerību NATO un apšauba valsts neatkarību un patstāvību ārpolitikas veidošanā.

Komisija Ādamsona izteikumos nekonstatēja deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu.

Foto: LETA

Zolitūdes lielveikala "Maxima" traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Ringolds Balodis (NSL) pērnā gada oktobrī vērsās Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, saskatot ētikas kodeksa pārkāpumu deputāta Inta Dāldera (V) rīcībā, jo viņš atteicās parakstīt komisijas galaziņojumu.

Balodis aicināja Dālderi sodīt ar "visbargāko iespējamo sodu".

Balodis sacīja, ka komisijai ir jāizšķiras, kāds ir visbargākais iespējamais sods šajā gadījumā, kad Dālderis kā izmeklēšanas komisijas sekretārs ir atteicies pildīt savus darba pienākumus un parakstīt Zolitūdes galaziņojumu.

Dālderis komisijas sēdē skaidroja, ka parakstīt ziņojumu nozīmētu piekrist tā saturam, tāpēc viņš to neparakstīja. Viņš arī pauda viedokli, ka viņam ētikas pārkāpumu pārmest nevar.

Komisijas deputāti vienojās izteikt Dālderim mutvārdu brīdinājumu par deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu. Tas gan ir mazākais iespējamais Saeimas Kārtības rullī noteiktais sods.

Foto: LETA

Šī gada aprīlī deputāts Mārtiņš Bondars (LRA) aicināja Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju izvērtēt parlamentārieša Kārļa Seržanta (ZZS) izteikumu atbilstību deputātu ētikas normām.

Pēc Bondara domām, 10. marta Latvijas radio 4 intervijas laikā Seržants paudis "rasistisku nostāju attiecībā uz ebreju tautības cilvēkiem".

"Sākot sarunu ar žurnālistu par Latvijas valsts drošības likumiem, Seržants intervijas laikā norādīja, ka "cilvēki, kuri strādāja, lai grautu Latvijas valsti, bija galvenokārt ļoti gudras tautības cilvēki, advokāti". Jautāts, vai viņš ar to domā krievus, Seržants atbildēja: "Nē, es domāju ebreju tautību." Pēc tam viņš atkārtoti norādīja uz šo ebreju tautības juridisko ekspertu īpašo prasmi darboties uz likuma robežas," rakstīja Bondars iesniegumā Ētikas komisijai.

Saeimas komisija nesaskatīja ētikas pārkāpumu Seržanta izteikumos par ebrejiem.

Foto: LETA

Šī gada maija izskaņā deputāts Mārtiņš Bondars (LRA) vērsās Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā ar lūgumu izvērtēt Edgara Putras (ZZS) rīcības atbilstību Saeimas deputātu ētikas kodeksam.

Saskaņā ar Bondara iesniegumu Putra ir pārkāpis Saeimas deputātu ētikas kodeksu, 26. maijā no Saeimas tribīnes apgalvojot, ka Latvijas Reģionu apvienība nodarbojas ar reiderismu.

"Un tam visam, kolēģi, diemžēl, man jāatzīst, ka Reģionālā apvienība ir kļuvusi par reiderisma sastāvdaļu. Nav noslēpums, ka šim konkrētam uzņēmumam reiz ir doti mājieni: "Nu, pārdodaties! Ja nē - redzēsiet!" Un tad šodien jūs redzat," teica Putra Saeimas sēdē.

Komisija vienbalsīgi nolēma izteikt deputātam mutvārdu brīdinājumu.

Foto: LETA

Šī gada maijā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ierosināja lietu par "Vienotības" Saeimas frakcijas deputāta Veiko Spolīša ētikas kodeksa pārkāpumu saistībā ar parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēžu sasaukšanu.

Lietu ierosināja pēc deputātu Jāņa Ādamsona (S) un Jāņa Ruka (LRA) aicinājuma.

Deputāti skaidroja, ka Spolītis pārkāpis divus Saeimas deputātu ētikas kodeksa punktus, kas nosaka, ka deputāts godprātīgi ievēro Saeimas deputāta svinīgajā solījumā pausto apņemšanos un ka deputāts ciena un vienmēr ievēro Satversmi, Saeimas kārtības rulli un citus normatīvos aktus.

Ruks un Ādamsons vērsās pret Spolīti kā pret tā saucamās Pretkorupcijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāju. Iesniegumā pausts, ka piektajā komisijas sēdē piedalīties varēja tikai trīs komisijas locekļi, jo komisijas pārstāvjiem – Ādamsonam, Rukam un Ringoldam Balodim (NSL) – par sēdi netika paziņots. Tādējādi Spolītis pārkāpis Saeimas kārtības rulli.

Komisija lēma izteikt Spolītim mutvārdu brīdinājumu.

Foto: LETA

Deputāts Juris Viļums (LRA) jūnija sākumā vērsās komisijā ar aicinājumu izvērtēt Augusta Brigmaņa (ZZS) rīcības, vadot komisiju, atbilstību, Saeimas deputāta ētikas kodeksam.

Viļums norādīja, ka Brigmanis ir pārkāpis Saeimas Kārtības ruļļa nosacījumu, ka lēmumus komisijas sēdē var pieņemt, kad tajā ir kvorums.

Brigmanis kā Pieprasījumu komisijas vadītājs esot rīkojies prettiesiski, parakstot atzinumu par pieprasījumu bijušajam veselības ministram Guntim Belēvičam par projekta "e-veselība" īstenošanu, un lūdzot to iekļaut Saeimas sēdē, lai gan sēdē nebija kvorums.

Brigmanis komisijas sēdē atzina, ka "tā bija mana uzticēšanās kolēģiem un es tā vairs nedarīšu". Sākoties komisijas sēdei, tajā bija kvorums, taču sēdes laikā Viļums esot izgājis. Sēdes laikā neizskanēja apgalvojumi, ka varētu nebūt kvorums, norādīja Brigmanis. Deputāts un komisijas biedri uzskatīja, ka Viļums ir tikai izgājis ārā, nevis pametis sēdi.

Viļums bija gatavs sīki izskaidrot visus iemeslus, kāpēc viņš atstājis sēdi, taču viņš atgādināja, ka komisijai jāskata nevis tas, kāpēc viņš pametis sēdi, bet tas, kāpēc Brigmanis rīkojies prettiesiski. Tomēr vairāki deputāti gan izteica Viļumam aizrādījumus.

Vairākums komisijas locekļu nesaskatīja pārkāpumus Brigmaņa rīcībā. Viņš solīja vairāk tā nedarīt.

Foto: LETA

Šī gada jūlijā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ierosināja ētikas kodeksa pārkāpuma lietu pret Valdi Kalnozolu (ZZS). Lietu ierosināja pēc Saeimas deputātes Lolitas Čigānes (V) aicinājuma.

Čigāne lūdza komisiju izvērtēt Kalnozola rīcības atbilstību ētikas kodeksam, ņemot vērā viņa izteikumus komisijas sēdē. Viņa norādīja, ka sanāksmes laikā, diskutējot par Latvijas pozīciju Eiropadomē, Kalnozols vairākkārt izteica "nepamatotus un aizskarošus apgalvojumus".

"Tā vietā, lai izteiktu savu viedokli par nacionālo pozīciju, Kalnozols aicināja: "Es redzu, ka mums ir tādas personiskās lietas. Varbūt to atrisinām, es jūs paaicinu uz restorānu, izrunājamies un varbūt tās personiskās lietas neizliekam šeit, komisijā, ja jums nav iebildumu." Vēlāk Kalnozols norādīja: "Es saprotu, ka jums varbūt es kā vīrietis simpatizēju." Sēdes nobeigumā Kalnozols izteica šādu lūgumu: "Čigānes kundze, es jūs ļoti lūdzu savākt savas simpātijas pret mani," rakstīja Čigāne iesniegumā komisijai.

Lai gan deputāts vairākas reizes atvainojās Čigānei, kā arī pasniedza viņai ziedus, komisija lēma izteikt Kalnozolam mutvārdu brīdinājumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!