Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas deputāti, tostarp arī tie, kas teju pirms gada atbalstīja tā sauktos "tikumības grozījumus", trešdien iepazinās ar pētījumu par seksuālā rakstura informāciju internetā un to ietekmi uz bērnu, kā arī ar pētījumu par Latvijas vecāku attieksmi un zināšanām par seksuālo izglītību.
Abu pētījumu autores bija vienisprātis, ka ar bērniem ir jārunā par seksuālās izglītības jautājumiem. Pētījumi rāda, ka dzimumaudzināšanai ir liela loma, tā ir ne tikai vecāku, bet arī skolas atbildība. Tomēr ir vērojama arvien bīstamāka tendence – skolotājiem ir bail runāt ar skolēniem par seksuālās audzināšanas lietām.
Lai gan pētījumi rāda, ka vecāki vēlas nodot savas zināšanas par šiem jautājumiem, bet ne vienmēr tās ir pareizas un precīzas, atklāja Latvijas Universitātes docente Ieva Stokenberga.
Deputāti izrādīja interesi par pētījumiem, uzdodot pētniecēm daudz jautājumu. Mārtiņš Šics (LRA) uztraucās, vai tika apzināti cilvēki, kuriem nav bērnu. Tikmēr deputāte Silvija Šimfa (NSL) bija uztraukusies, vai ir apzināts metodiku klāsts, kā pasniegt dzimumaudzināšanu.
Savukārt deputāts Valdis Kalnozols (ZZS) vēlējās uzzināt, vai kāda no pētījuma minētājam problēmām ir "valstiska". Viņš pauda arī viedokli, ka būtu jāmāca, ka "bērns nav seksa blakusprodukts. Bērns ir pienākums un atbildība Dieva priekšā." Viņš uzstāja, ka ar bērniem nav jārunā par seksu bet gan ģimeni. "Runāsim mazāk par seksu, bet vairāk par ģimeni un bērniem!" aicināja Kalnozols.
Arī deputāts Raivis Dzintars (NA) uztraucās par to, kā informācija par dzimumaudzināšanu tiek sniegta. No savas pieredzes, viņš apgalvoja, ka tas ir tas, kas cilvēkus uztrauc. Viņš pieļāva, ka vajadzētu piesaistīt plašāku sabiedrības daļu šajā jautājumā. Rīgas Stradiņa Universitātes docente Anda Ķīvīte, reaģējot uz Dzintara teikto, norādīja, ka viņai kā mammai nav iebildumu, ka uz skolām nāk kristīgo konfesiju pārstāvji un stāsta par laulību, tomēr šiem cilvēkiem izplata mītus par kontracepciju.
Ziņots, ka pētījums liecina, ka vairums vecāku uzskata, ka seksuālā izglītība skolā ir efektīvs veids, kā pasargāt bērnus no negribētas un nevēlamas seksuālas pieredzes, samazināt abortu skaitu un seksuāli transmisīvo saslimšanu un HIV izplatību.
Tomēr saasinoties diskusijām sabiedrībā par tikumības vadlīniju izstrādi un ieviešanu, arvien biežāk skolotāji izvairās runāt par seksualitāti un citām jutīgām tēmām. Nesaņemot atbildes uz saviem jautājumiem skolā vai no vecākiem, bērni tās meklē internetā, kur saskaras ar vecumam neatbilstošu informāciju.
Vairāk par tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" sadarbībā ar Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes pētnieku veikto pētījumā par vecāku uzskatiem var lasīt šeit.
Jau vēstīts, ka Saeima teju pirms gada, skatot sabiedrību satraukušos Izglītības likuma grozījumus galīgajā lasījumā, negaidīti atbalstīja priekšlikumu, kas paredz skolām pienākumu aizsargāt skolēnus no netikumiskas audzināšanas.
Deputātes Jūlijas Stepaņenko (S) iesniegtais priekšlikums paredz, ka izglītības iestāde, izņemot augstskolas, aizsargā izglītojamo no tādas informācijas un metodēm izglītības un audzināšanas procesā, kas neatbilst Izglītības likuma mērķī ietvertajai izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai.
