Izdevums atgādina – ja neviens nav kapu kopis piecus gadus, pašvaldībām ir tiesības šo vietu pārdot citiem.
Jēkabpils pilsētas kapos par nekoptām atzītas 406 vietas. Ja drīzumā kāds no piederīgajiem kapus neapkops, tiem virsū tiks rakti jauni apbedījumi.
Veicot eksperimentu, žurnāliste sazinājusies ar Jēkabpils kapu apsaimniekotājiem, izliekoties, ka vēlas iegādāties šādu vecu kapa vietu. Sarunā atklājies, ka apsaimniekotājam nav risinājumu, ko darīt ar vecajiem kapu pieminekļiem. Tāpat netiek garantēts, ka, rokot jauno kapa vietu, neuzraks nelaiķu kaulus vai zārku: "Jebkurā gadījumā, iespējams, kaut kam tur uzraksieties virsū. Kauliņi vai kaut kas jau būs noteikti. Zārks satrūd un tā, bet... Ar to jārēķinās, ka tur apakšā kaut kas jau būs."
Apsaimniekotāji arī nevar garantēt, ka ar laiku neuzradīsies apglabātā cilvēka radinieki, kuri jau ierastajā vietā ieraudzīs citu svaigu kapu.
Oficāli SIA "Jēkabpils pakalpojumi" valdes priekšsēdētājs Jānis Hauka laikrakstam skaidroja, ka šāda sistēma ieviesta nesen. Martā apstiprināti jauni noteikumi, kas paredz, ka katru gadu komisija novērtē pilsētas kapu kopas – vai tās ir sakoptas, vai ne.
Ja piecus gadus pēc kārtas kapu neviens nesakopj, sestajā gadā pašvaldībai ir tiesības nomas līgumu anulēt un veikt virsapbedījumu. Tas gan nenozīmē, ka drīz pāri raks 2013. gadā apbedītiem cilvēkiem. Atbilstoši noteikumiem vispirms jānogaida 20 gadi. Šo termiņu var arī saīsināt par pieciem gadiem, bet tad nepieciešams Veselības inspekcijas atzinums. Pērn inspekcija izsniegusi 38 šādas atļaujas.
Kā galveno iemeslu virsapbedīšanai Jēkabpilī Hauka minēja vēlmi sakopt teritoriju – pašlaik kapi aizņem 24 hektārus, un nekoptās kapu vietas mākslīgi radot milzīgu teritoriju, kuras apsaimniekošanai nepieciešams liels finansējums.
Līdzīga prakse ir arī citās pašvaldībās. Jelgavas pašvaldības iestādes "Pilsētsaimniecība" Kapsētu apsaimniekošanas daļas vadītāja Solvita Vaivode "Dienai" vērsa uzmanību uz 20 gadu gaidīšanas periodu, bet vienlaikus piebilda, ka virsapbedīšana Jelgavas kapsētās ir problemātiska, ņemot vērā augsto gruntsūdens līmeni.
To, ka šī esot normāla prakse, apliecināja arī Latvijas Apbedītāju asociācijas vadītājs Edmunds Štreihfelds. Zemes trūkums lielajās pilsētās ir nopietna problēma, un, piemēram, citās Eiropas pilsētās virsapbedījumus veicot pat trijās kārtās. Retāk tas tiek darīts lauku reģionos.
Liela interese esot arī no klientu puses. Piemēram, ja runa ir par Rīgas Meža, Raiņa kapiem vai citiem daļēji slēgtajiem kapiem, tad "cilvēki ļoti labprāt ņem papildu kapa vietu, kaut apakšā jau kāds guļ", minēja Štreihfelds. Turklāt Rīgā virsapbedījumiem nekādas atlaides nav. "Kapsēta nevar paplašināties bezgalīgi, un jāizmanto tie resursi, kas ir pieejami," teica asociācijas vadītājs.
