Latvijas kristīgo baznīcu vadītāji izplatījuši atklātu vēstuli par Stambulas konvenciju, kurā norāda, ka tās ratificēšana var skart ikvienu mūsu valsts iedzīvotāju.
"Vēlamies uzsvērt, ka vardarbība pret sievieti ir pretrunā gan ar kristīgo ticību, gan ar cilvēcību un ka vardarbība vispār ir jāizskauž no cilvēku savstarpējām attiecībām. Pret vardarbību ir jācīnās visos līmeņos – no izglītošanas un likumdošanas līdz atbalsta sniegšanai vardarbības upuriem. Kristīgās baznīcas risina šos jautājumus, aicinot cilvēkus veidot attiecības, balstoties uz savstarpēju cieņu un ņemot vērā autentisku otras personas labumu," teikts vēstulē, kuru parakstījis, Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Latvijas Pareizticīgo baznīcas Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs un Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.
Baznīcu pārstāvji norāda, ka Stambulas konvencijā valstis apņemas izskaust vardarbību pret sievietēm dažādās formās. Tāda apņemšanās ir vērtējama ļoti pozitīvi. Šaubas un bažas izraisa tas, kā konvencijas autori analizē vardarbības cēloņus. Par tādiem tiek nosaukti nevis cilvēku netikumi, kļūdas un vājības, bet tradīcijas, kultūra, reliģija un ģimenes institūts.
"Konvencija nevēršas pret vardarbības popularizēšanu medijos un pret pornogrāfiju, kurā sieviete viszemiskākajā veidā tiek padarīta par priekšmetu. Konvencija vispār neaktualizē jautājumu par pārmērīgu alkohola vai narkotiku lietošanu, kas vislielākā mērā ir saistīta ar vardarbību gan ģimenēs, gan ārpus tām. Tāpat konvencija neaizsargā ieņemtos bērnus no tik galējas vardarbības formas kā aborts. Tā vietā Stambulas konvencija vardarbību – Eiropas kontekstā! – saista ar "vēsturiski izveidojušos sieviešu un vīriešu varas nevienlīdzīgu sadalījumu". Netiek konkretizēts, kuras sieviešu un vīriešu lomas šī konvencija uzskata par vardarbību veicinošām. Tas ļauj konvenciju skaidrot ļoti plaši un to vērst arī pret svarīgām vērtībām un ģimenes institūtu kā tādu," teikts vēstulē.
Latvijas kristīgo baznīcu pārstāvji norāda, ka kopumā var konstatēt - konvencija neaicina cīnīties ar patiesajiem vardarbības cēloņiem, bet paver iespējas uzspiest Latvijai sociālā dzimuma (gender) ideoloģijā balstītu sabiedrības pārveidošanas projektu, kas būtu pretrunā ar Latvijas Satversmi.
Kristīgo baznīcu vadītāji aicina politiķus, valdību, ierēdņus uztvert Stambulas konvencijas nosaukumā izteikto nepieciešamību kā pamudinājumu darīt visu nepieciešamo, lai novērstu reālos cēloņus vardarbībai ģimenē, līdz ar to apkarojot vardarbību, kas vērsta pret sievietēm. "Runājot par konvencijas saturu, uzskatām, ka pašreizējā formā tā nav pieņemama, jo satur būtiskas nepilnības, kuras pieļauj tendenciozus, ideoloģiskus skaidrojumus – arī tādus, kam nav nekādas saistības ar vardarbības izskaušanu. Ja Saeimai tomēr nāktos Stambulas konvenciju ratificēt, mēs aicinām nodrošināt to, lai būtu aizsargātas Latvijas Satversmē un likumos ietvertās vērtības," norāda kristīgo baznīcu vadītāji.
Baznīcu vadītāju parakstītā vēstule tika iesniegta Latvijas prezidentam Raimondam Vējonim, premjeram Mārim Kučinskim (ZZS), tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam (NA) un labklājības ministram Jānim Reiram ("Vienotība").
Jau vēstīts, ka valdība atbalsta Latvijas pievienošanos Stambulas konvencijai, taču tādā apmērā, kas nav pretrunā ar Satversmi. Runa ir par ģimenes definīciju, jo Latvijas Satversmē noteikts, ka ģimene ir laulība starp vīrieti un sievieti, taču konvencijā minēts arī "sociālais dzimums" jeb "gender".
Latvija, paužot savu atbalstu Stambulas konvencijai, varētu pievienot dokumentu, kas nosaka, ka Latvija atbalsta un ir gatava ievērot konvencijas saturu, tiktāl kamēr konvencija nav pretrunā Satversmei. Tāpat nepieciešams piekoriģēt tehniskas detaļas.
Stambulas konvencijas pilns nosaukums ir "Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu". To pieņēma 2011.gadā, un patlaban tai ir pievienojušās gandrīz visas Eiropas Savienības (ES) valstis, izņemot Latviju, Čehiju un Bulgāriju.
Iepriekš Labklājības ministrija (LM) prognozēja, ka Latvija Stambulas konvenciju varētu parakstīt 2016.gadā, bet to ratificēt 2018.gadā.
