"Tas ir sods, nevis cenzūra. [..] Mūsu mērķis nav panākt, lai kanālu neskatās. Mūsu mērķis ir panākt, lai par pārkāpumu pienākas reāls sods," deputātiem skaidroja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekle Aija Dulevska. "Es gribu novērst spekulācijas, ka mēs nodarbojamies ar cenzūru."
Arī Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks starptautisko lietu, integrācijas un mediju jautājumos Uldis Lielpēters vērsa deputātu uzmanību, ka naida kurināšanai, kā arī aicinājumiem uz karadarbību, kas tika konstatēti "Rossija RTR" saturā, nav sakara ar vārda brīvību. "Naida kurināšana atrodas ārpus vārda brīvības," uzsvēra Lielpēters.
Deputāte Lolita Čigāne (V) un komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL–TB/LNNK) atzinīgi novērtēja NEPLP lēmumu aizliegt retranslēt un izplatīt TV programmu "Rossija RTR", kā arī izteica uzslavu NEPLP Monitoringa centram par fiksētajiem pārkāpumiem. Tikmēr nozares pārstāvji vērsa deputātu uzmanību uz virkni problēmu.
Piemēram, "Lattelecom" pārstāvis Toms Meisītis skaidroja – lai gan lielākajā daļā kabeļoperatoru tirgus kanāls nav pieejams, ideāls stāvoklis nav sasniegts. Piemēram, TNS reitingos vēl joprojām TV programma "RTR Rossija" parādās. Visticamāk, tas norāda uz to, ka visi operatori varētu nebūt ievērojuši liegumu, pieļāva Meisītis.
TNS pārstāve Laura Vendele gan portālu "Delfi" pēcāk informēja, ka "sakarā ar to, ka Latvijas lielākie TV kabeļ un satelītoperatori pārtrauca retranslēt kanāla "Rossija RTR" signālu, sakot ar 12.aprīli pētījumu kompānija TNS pārtrauca mērīt un atspoguļot "Rossija RTR" auditoriju Latvijā (TNS datos "Rossija RTR" nosaukums bija "RTR Planeta Baltija")".
Tāpat "Lattelecom" pārstāvis pastāstīja, ka daļai operatoru raidorganizācija "Rossija RTR" ir piedāvājusi starptautisko kanāla versiju, kas tikai nedaudz atšķiroties no Latvijā iepriekš pārraidītās versijas.
Savukārt Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls uzsvēra, ka jaunajiem televizoriem ir pieejams internets, kas nozīmē, ka cilvēkiem arvien vieglāk piekļūt kanāliem, nemaz neizmantojot kabeļoperatoru piedāvājumu. Tādējādi iedzīvotāji var turpināt skatīties kanālu "Rossija RTR". Arī deputāts Boriss Cilēvičs (S) vērsa uzmanību uz interneta lomu dažādu kanālu pieejamībā. "Ja mēs netaisāmies iet Ķīnas ceļu, regulējot internetu, to nevar ierobežot," skaidroja Cilēvičs. "Krietni aug auditorija, kas neskatās tiešo televīzijas pieslēgumu. Mums jādomā pāris soļus uz priekšu."
Sēdes laikā tika pārrunāti plānotie Eiropas Savienības Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas grozījumi. Čigāne pauda, ka direktīva neatbilst "šodienas iespējai". Kultūras ministrijas Informatīvās vides integrācijas nodaļas vadītājs Andris Mellakauls gan pauda sašutumu, ka, visticamāk, nekādi ievērojami grozījumi direktīvā netiks veikti. Viņš uzsvēra, ka ES dalībvalstu jurisdikcija audiovizuālo mediju jautājumos jāpadara efektīvāka.
Jau ziņots, ka 12. aprīlī stājās spēkā aizliegums retranslēt un izplatīt TV programmu "Rossija RTR". Aizliegums ir spēkā uz sešiem mēnešiem.
NEPLP 2015. gada laikā atkārtoti konstatēja rupjus pārkāpumus televīzijas kanāla "Rossija RTR" pārraidītajos raidījumos, kuros pārkāpts gan Latvijas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, gan arī Eiropas Savienības Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva.
"Rossija RTR" raidījumos atkārtoti un vairākkārt NEPLP konstatēja naida kurināšanu, kā arī aicinājumus uz karadarbību.
NEPLP uzskata, ka šāda televīzijas kanāla rīcība un konstatētais raidījumu saturs nodara kaitējumu Latvijas sabiedrībai, apdraudot tās drošību.
