"Vai naudas atmazgāšana var notikt bez amatpersonas tiešas vai netiešas iesaistes? Var notikt. Bet sakiet, vai naudas atmazgāšanas tik ilgi un tik lielā apjomā var notikt bez amatpersonas iesaistes? Nevar!" no tribīnes teica Mārtiņš Bondars (LRA), uzsverot likumprojekta nozīmību. Savukārt pret likumprojekta nodošanu Juridiskajai komisijai iestājās Andrejs Judins (V). Deputāts atgādināja, ka amatpersona arī ir cilvēks, šobrīd par noziedzīgu līdzekļu legalizāciju var sodīt jebkuru cilvēku, neatkarīgi no viņa stāvokļa.
"Ja amatpersona izdara noziedzīgu nodarījumu, viņu sauc pie atbildības par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un plus viņu soda par nodarījumu, ko viņa izdarīja. Proti, tas nozīmē, ka gadījumā, ja cilvēks izdara pārkāpumu, viņam piemērojams sods pēc diviem pantiem," skaidroja Judins. "Ko piedāvā Bondara kungs un autori? Ierakstīt likumā, ka divi panti vairs nav vajadzīgi. Proti, ja ir speciāla pazīme pantā – "to izdarīja amatpersona" – turpmāk cilvēku sodīsim tikai saskaņā ar vienu pantu."
Par likumprojekta nodošanu balsoja 33 deputāti, pret 52 deputāti.
Kā iepriekš pamatoja likumprojekta iesniedzēji, likums vajadzīgs, jo amatpersonu atbildība jālīdzsvaro ar privātpersonu atbildību par piedalīšanos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas atbalstīšanā, piesegšanā, kā arī neziņošanā.
Likumprojekta autori no LRA – Bondars, Mārtiņš Šics, Jānis Ruks, Juris Viļums un Dainis Liepiņš – vērsa uzmanību, ka pērnā gada oktobrī Ekonomikas Sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) otrās fāzes ziņojumā par Latviju minēts, ka naudas atmazgāšana kā krimināls nodarījums tiek sodīts neatbilstoši.
Tā kā privātpersonu atbildība tiek palielināta Kredītiestāžu likumā, svarīgi palielināt arī amatpersonu atbildību.
Likumprojekta ieskatā, apjomīgu naudas sodu un kriminālatbildības noteikšana ir viens no veidiem, lai padarītu ekonomiski neizdevīgu amatpersonu iesaisti noziedzīgu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai.
Deputāti bija plānojuši papildināt Krimināllikuma 88.1 pantu ar trešo daļu, nosakot, ka par terorisma finansēšanu amatpersonu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no 18 līdz 10 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un atņemot tiesības uz noteikto nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku no pieciem līdz 10 gadiem.
Kā arī papildināt 195. pantu ar ceturto daļu, nosakot, ka par noziedzīgu līdzekļu legalizēšanu valsts amatpersonu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz 15 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku no pieciem līdz 10 gadiem.
Ziņots, ka, lai efektīvāk cīnītos ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, tādējādi izpildot OECD sniegtās rekomendācijas, Saeima pagājušo nedēļu konceptuāli atbalstīja četrus Finanšu ministrijas (FM) izstrādātus likumprojektus.
