Sākot lietu skatīt pēc būtības, tiesa nolēma, ka turpmāk no prāvas mediji nedrīkstēs raidīt video, audio vai teksta tiešraides. Uz "Delfi" jautājumu par teksta tiešraižu aizliegumu tiesa atbildi sola sniegt piektdien, bet līdz tam "Delfi" pārtrauc teksta tiešraidi.

Apsūdzību būvkonstrukciju autoruzraugam Ivaram Sergetam nolasīja prokurore Jekaterina Kušakova. No tās izriet, ka kopnes tērauda elementi bijuši pārslogoti, proti, ievērojami pārsniegta to nestspēja. Par kopņu drošību bija atbildīgs Sergets, kurš nevērīgi pildījis savus darba pienākumus, teikts apsūdzībā. Tāpat minēts, ka atkārtoti pārrēķini būtu novērsuši nepietiekamas veiktspējas kopņu izgatavošanā. Taču Sergets atkārtotus pārrēķinus nebija veicis.

Savukārt no Zolitūdes projekta būvekspertīzes veicēja Andra Gulbja apsūdzības izriet, ka Gulbis uzticējies Sergeta aprēķiniem un nav tos pārrēķinājis, bet sniedzis pozitīvu atbildi par būvprojektu. Līdz ar to Gulbja nevērīgā pienākumu pildīšana rezultējusies tajā, ka projekts tika realizēts ar nepietiekamas veiktspējas kopnēm, kas radījis draudus cilvēku drošībai.

Būvuzņēmuma "Re&Re" darbinieka Staņislava Kumpiņa apsūdzība liecina, ka arī viņš nevērīgi pildījis savus profesionālos pienākumus, lai arī bijis norīkots par atbildīgo vadītāju Priedaines ielas projekta būvdarbos. Kumpiņa vadībā tikusi uzbūvēta daudzstāvu dzīvojamā ēka un tirdzniecības centra 1. kārta. Kumpiņš apņēmies kontrolēt būvniecības gaitu, taču nevērīgi pildījis savus darba pienākumus, tostarp nepilnvērtīgi veicis metālkopņu apskati, ārējo pārbaudi un apstiprinājis, ka darbi veikti atbilstoši būvprojektam un standartiem.

Apsūdzībā teikts, ka Kumpiņš pieņēmis konstrukcijas un parakstījis aktu, apstiprinot Sergeta rupjās kļūdas projektēšanā. Tāpat Kumpiņš, atrodoties būvprojektā un būdams segto darbu pieņemšanas komisijā, parakstījis darbu pieņemšanas aktu, nepārbaudot kopņu stiprinājumu un spraugas pēc to montāžas. Tādējādi valsts apsūdzības uzturētāju ieskatā Kumpiņš vieglprātīgi paļāvies, ka darbi veikti atbilstoši normatīviem.

Būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš nepilnvērtīgi veicis metāla kopņu un siju saites apskati un pārbaudi atbilstoši segtajiem darbiem un apstiprinājis, ka darbi veikti atbilstoši normatīviem, projektam un standartiem, liecina tiesā nolasītā apsūdzība. Tajā teikts, ka Draudiņš nolaidīgi pildījis pienākumus un nav ieguvis informāciju par kopņu spraugām pēc montāžas. Šādus datus par spraugām Draudiņam būtu vajadzējis salīdzināt ar situāciju pēc tālāko būvdarbu veikšanas.

Draudiņš parakstījis dokumentu par būves gatavību ekspluatācijai, ar to apliecinot būves gatavību pieņemšanai un tās atbilstībai noteiktām prasībām.

Būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš nepilnvērtīgi veicis metāla kopņu un siju saites apskati un pārbaudi atbilstoši segtajiem darbiem un apstiprinājis, ka darbi veikti atbilstoši normatīviem, projektam un standartiem, liecina tiesā nolasītā apsūdzība. Tajā teikts, ka Draudiņš nolaidīgi pildījis pienākumus un nav ieguvis informāciju par kopņu spraugām pēc montāžas. Šādus datus par spraugām Draudiņam būtu vajadzējis salīdzināt ar situāciju pēc tālāko būvdarbu veikšanas.
Draudiņš parakstījis dokumentu par būves gatavību ekspluatācijai, ar to apliecinot būves gatavību pieņemšanai un tās atbilstībai noteiktām prasībām.

Būvprojekta vadītājs un arhitektu biroja "Kubs" valdes loceklis Andris Kalinka kā sertificēts arhitekts izstrādājis Priedaines ielas 20 būvprojekta tehnisko projektu. Apsūdzība liecina, ka Kalnika nolaidīgi izturējies pret darba pienākumiem. Viņš nav pārbaudījis projekta saskaņošanai nepieciešamo dokumentāciju. Līdz ar to Kalinka pieļāvis, ka projekts ar nepietiekamu metāla kopnes nestspēju tika saskaņots. Kalinka parakstījis darba pieņemšanas aktu, bet nav pārbaudījis kopņu atbilstību.

Viņam apsūdzība celta par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Tiesa pasludinājusi pārtraukumu līdz 5. aprīlim. Lēmums par mēneša pārtraukumu pieņemts, lai procesa dalībnieki varētu iepazīties ar lietas materiāliem, kā arī procesa dalībnieki lūguši tiesai nodrošināt citas telpas lietas skatīšanai.

Trešdien tiesa lietā pasludināja pārtraukumu, lai pieņemtu lēmumu par iepriekš pieteiktajiem lūgumiem, tostarp par drošības līdzekļu atcelšanu vairākiem lietā apsūdzētajiem.

Iepriekš tiesas sēdē vairāku apsūdzēto aizstāvji skaidroja, ka apsūdzētajiem piemērotais drošības līdzeklis – policijas – uzraudzība līdz ar lietas iztiesāšanu ir zaudējis savu jēgu, jo laikā, kad daļai apsūdzēto jāatzīmējas noteiktā policijas iecirknī, viņi atrodas tiesas zālē. Tāpat tiesa paziņos savu lēmumu attiecībā pret citiem pieteiktajiem lūgumiem.

Tiesa lietu vēl nav sākusi skatīt pēc būtības, bet tiek lemts par dažādiem procesuālajiem jautājumiem.

Savukārt 1. marta sēdē tiesa noraidīja divu apsūdzēto – Jāņa Baloža un Innas Šuvajevas – lūgumu turpmāk lietu izskatīt bez viņu klātbūtnes. Vēl 1. martā sēdē tiesa lēma par cietušajiem atzīt vēl trīs personas: Andi Šteinīti, Viktoriju Burvi un Valēriju Burvi. Trešdien tiesa noraidīja lūgumu par cietušo atzīt Hermani Raiti Pogu.

Lietas materiāli apkopoti 80 sējumos, bet kopumā izņemtie lietiskie pierādījumi ir vairākas tonnas smagi. Valsts apsūdzību lietā uztur prokurori Agris Skradailis, Jekaterina Kušakova un Kaspars Cakuls. Lietu skata tiesnesis Erlens Ernstsons, tiesnese Dzintra Zemitāne un tiesnese Aiga Freimane. Savukārt rezerves tiesnese ir Elīna Leitāne. Pirmie divi no lietas skatīšanas vēlējušies atstatīties.

Jau ziņots, ka Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzības celtas deviņām personām. Prokuratūra piecas personas sauca pie kriminālatbildības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas. Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.

Toreiz prokuratūra apsūdzības uzrādīja arī trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietniekam Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai. Šīm personām apsūdzības uzrādītas par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.

Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam prokuratūra apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.
Tāpat iepriekš Rīgas tiesas apgabala prokuratūra pie kriminālatbildības saukusi arī SIA "Maxima Latvija" darbinieci Innu Šuvajevu. Persona pie kriminālatbildības tiek saukta par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, kas izraisīja smagas sekas.

Patlaban vairākiem apsūdzētajiem un arī atsevišķām juridiskajām personām ir uzlikti mantas aresti - apķīlāti konti, uzņēmumu kapitāldaļas, nekustamie īpašumi.

Pērnā gada 21. novembrī apritēja divi gadi kopš "Maxima" veikalā Zolitūdē iebruka jumts, laupot 54 cilvēku dzīvības. Tā ir lielākā traģēdija Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.