Zolitūdes krimināllietas izskatīšana 2. martā
Tiesa dodas pieņemt lēmumus par pieteiktajiem lēmumiem, līdz ar to līdz ceturtdienas pulksten 10:00 pasludināts pārtraukums.
Advokāte Kvjatkovska norāda, ka izprasīs vēstuli, kurā runāts par apsūdzētās Šuvajevas iespējamo drošības apdraudējumu, lai ar to varētu iepazīties tiesa.
Tiesa informē, ka apsūdzētajai “Maxima” darbiniecei Šuvajevai pašai nekādi draudi neesot izteikti, kā arī neesot zināms izteikto draudu līmenis. Taču rezumējums no iepriekš tiesā pietektā lūguma var secināt, ka Šuvajevai ir bailes par savu drošību tiesas zālē.
Prokurore pauž viedokli, ka nepieciešams dot iespēju advokātam Gobzemam iesniegt lūgumus un pieteikumus. Sakarā ar to, ka lūgums izskanējis jau vakar, viņa norāda, ka nepieciešams Gobzemam dot laiku un šīs tiesības realizēt. “ Viņš sniedz juridisku palīdzību vairākām personām un cilvēki ir uzticējuši viņam to visu,” sacīja prokurore.
Apsūdzētā Mārtiņa Draudiņa aizstāve arī lūdz atcelt viņas aizstāvamajam atcelt drošības līdzekli. Un pievienojas iepriekš pieteiktajiem kolēģu lūgumiem. Arī apsūdzētā Andra Kalinkas advokāts piesaka lūgumu par Kalinkam piemēroto drošības līdzekli.
Apsūdzētās Aijas Meļņikovas aizstāve norāda, ka uztur iepriekš pieteikto lūgumu par speciālo procesuālo aizstāvību par iespējamo apdraudējumu viņas aizstāvamajai personai.
Zvērināts advokāts Juris Dzelme piesaka lūgumu par apsūdzētā Staņislava Kumpiņa drošības līdzekli – policijas uzraudzību. Advokāts pievienojas advokātam Skačkovam un advokātam Zvejsalniekam.
Apsūdzētā Ivara Sergeta aizstāvis Artūrs Zvejsalnieks tiesā skaidro, ka viņa lūgumi ir analoģiski Skačkova pieteiktajiem lūgumiem.
Apsūdzētā Andra Gulbja aizstāvis Dmitrijs Skačkovs lūdz tiesu atcelt Gulbim piemēroto drošība līdzekli – policijas uzraudzību. Advokāts tiesā sacīja, ka Gulbim piemērot arī aizliegums izbraukt no valsts, taču tas Gulbim problēmas nesagādājot. Turpretī piemērotās policijas uzraudzības nosacījumi esot faktiski neizpildāmi un zaudējuši jēgu. Gulbim par pienākumu uzlikts divas reizes pieteikties teritoriālajā iecirknī – Brasas iecirknī. Tas izdarāms noteiktās dienās un noteiktos laikos, bet Gulbim šajos laikos ir jāatrodas tiesas zālē. Tāpēc Skačkovs norāda, ka tiesa var pārliecināties bez policijas iesaistīšanās, ka Gulbis ierodas tiesas sēdē.
Apsūdzētās Innas Šuvajevas advokāte Jeļena Kvjatkovska uztur iepriekš pieteikto lūgumu par viņas aizstāvamās Šuvajevas drošības nodrošināšanu saistībā ar Šuvajevai izteiktajiem draudiem viņas dzīvībai. Advokāte norāda, ka patlaban nav ziņu par apdraudējuma virzienu vai līmeni.
Smans tiesai norāda, ka šodien tiesas kancelejā tikšot iesniegts pieteikums par viņa pilnvarošanu pieteikt lūgumus Gobzema cietušo personu interesēs. Vienlaikus Smans norāda, ka pirms lemt par to, vai sākt pirmstiesas izmeklēšanu, nepieciešams pārliecināties, ka no procesa dalībnieku puses citu lūgumu par procesuāliem jautājumiem nebūs.
Cietušo pārstāvis lūdz lietu nesākt skatīt pēc būtības, jo advokāta Gobzema ”neuzmanības vai pārkāpumu dēļ” esot cilvēki, kas nevar pieteikt lūgumus par kaitējuma kompensācijām vai par atzīšanu par cietušajiem. Tāpēc "būtu humāni un taisnīgi" lietu pēc būtības šodien neskatīt, sacīja advokāts.
Tiesa atgriežas no pārtraukuma, kurā nolēmusi pievienot trīs personu kaitējuma kompensāciju un noraidīt Pogas atzīšanu par cietušo.
Tiesa uz desmit minūtēm dodas uz apspriežu zāli pieņemt lēmumu par pieteiktajiem lūgumiem.
Prokurore norāda, ka kaitējuma kompensācijas lūdz pievienot lietas materiāliem. Savukārt advokātes Bores lūgumu par Pogas atzīšanu par cietušo un kompensācijas pieteikumu prokurore lūdz noraidīt, jo uzskata, ka nav pamata atzīt šo personu par cietušo. Prokurore skaidro, ka viņš ir kādas veikalā bojā gājušās sievietes māsas dēls, tāpēc nav atzīstams par cietušo.
Cietušo pārstāve advokāte Jevgenija Tverjanoviča-Bore iesniedz lūgumu atzīt par cietušo vēl vienu nepilngadīgu personu – Hermani Raiti Pogu -, kā arī apmierināt kompensācijas pieteikumu 70 000 eiro apmērā. Viņa norāda, ka pēc traģēdijas jaunietis atradies depresijas stāvoklī, pametis arī mācības vidusskolā.
Divu cietušo pārstāvis Smans tiesai piesaka lūgumu par kaitējuma kompencāciju – 71 000 eiro par labu viņa pārstāvētajai cietušajai un 300 000 par labu viņas mazgadīgajam bērnam. Klāt pievienots arī psihoterapeites apliecinājums, kurus Smans lūdz pievienot kā dokumentu krimināllietā. Dokumenti norāda uz kaitējumu abu cietušo personu psihei.
Cietušo aizstāvji norāda, ka advokāts Dmitrijs Skačkovs nav uzvilcis talāru, tādējādi izrādot necieņu pret tiesu. Tiesa liek Skačkovam uzvilkt talāru.
Noklausījusies klātesošos viedokļus, tiesa lemj nepielaist Smanu pārstāvēt Gobzema cietušo intereses 2. un 3. marta sēdēs.
Sēdē aptuveni jau pusstundu notiek diskusijas par procesuāliem jautājumiem, proti, vai Gobzema pilnvarotais Smans ir tiesīgs sēdē pārstāvēt cietušos.
Tiesa procesa dalībniekus informē, ka 29. februārī tiesā saņemts cietušo pārstāvja advokāta Alda Gobzema iesniegums ar sarakstu, kuras personas viņš pārstāv. Gobzems informējis tiesu, ka 2016. gada 2. un 3. martā neieradīsies uz tiesas sēdēm saistībā ar aizņemtību citās lietās. Šajās sēdēs viņa cietušo personu intereses pārstāvēt Gobzemes pilnvarojis Armandu Smanu. Citi lūgumi no Gobzema neesot pieteikti.
Tiesa norāda, ka procesa dalībnieku reģistrācijas process joprojām tiek pilnveidots.
Tiesa noskaidro tos, kas šodien ieradušies uz tiesas sēdi.
Tiesa ierodas un paziņo sēdi par atklātu.
Tiesa mazliet kavējas, un sēde pulksten 10:11 vēl nav sākusies.
Tiesas sēžu zāle pamazām pildās. Ieradusies ir liela daļa no apsūdzēto pārstāvjiem, savukārt cietušo rindas ir visai patukšas.
Šodien Ķīpsalas izstāžu zālē turpinās iztiesāt Zolitūdes traģēdijas krimināllietu. Pēc kārtas šī ir trešā sēde šajā lietā. Krimināllietu tiesa sāka skatīt pērnā gada nogalē, kad pasludināja pārtraukumu līdz otrdienai, 1. martam. Otrdien tiesa pasludināja pārtraukumu līdz trešdienai, skaidrojot, ka tai nepieciešams pārliecināties, ka ir saņemts morālās kompensācijas pieteikumus no cietušo pārstāvja advokāta Alda Gobzema. Otrdienas sēdē advokāts pauda, ka pieteikums tiesai ir iesniegts.

Kā ziņots, otrdien tiesa pasludināja pārtraukumu līdz trešdienas plkst. 10, lai pārliecinātos, ka ir saņemts morālās kompensācijas pieteikumus no cietušo pārstāvja advokāta Alda Gobzemja, kas saskaņā ar viņa pausto tiesai ir iesniegts, bet otrdien tā arī netika nolasīts.

Tiesas sēdē otrdien tika noraidīti divu apsūdzēto – Jāņa Baloža un Innas Šuvajevas – lūgumi turpmāk lietu izskatīt bez viņu klātbūtnes.

Tāpat otrdienas sēdē tiesa lēma par cietušajiem atzīt vēl trīs personas: Andi Šteinīti, Viktoriju Burvi un Valēriju Burvi.

Jau vēstīts, ka pirmā Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesas sēdē pērnā gada 8. decembrī tika atlikta. Tiesa deva "Maxima Latvija", kas lietā ir gan cietušās personas statusā, gan personas statusā, pret kuru tiek lūgts piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli, laiku atrisināt jautājumus, kas saistīti ar tās advokāta Oskara Rodes iespējamo interešu konflikta risku un uzņēmuma interešu tālāko pārstāvību.

Lietas materiāli apkopoti 80 sējumos, bet kopumā izņemtie lietiskie pierādījumi ir vairākas tonnas smagi.

Valsts apsūdzību lietā uzturēs prokurori Agris Skradailis, Jekaterina Kušakova un Kaspars Cakuls. Lietu skatīs tiesnesis Erlens Ernstsons, tiesnese Dzintra Zemitāne un tiesnese Aiga Freimane. Savukārt rezerves tiesnese būs Elīna Leitāne. Pirmie divi no lietas skatīšanas vēlējušies atstatīties.

Jau vēstīts, ka prokuratūra piecas personas sauca pie kriminālatbildības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas.

Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.

Toreiz prokuratūra apsūdzības uzrādīja arī trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietniekam Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai. Šīm personām apsūdzības uzrādītas par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.

Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam prokuratūra apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Tāpat iepriekš Rīgas tiesas apgabala prokuratūra pie kriminālatbildības saukusi arī SIA "Maxima Latvija" darbinieci Innu Šuvajevu. Persona pie kriminālatbildības tiek saukta par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, kas izraisīja smagas sekas.

Patlaban vairākiem apsūdzētajiem un arī atsevišķām juridiskajām personām ir uzlikti mantas aresti - apķīlāti konti, uzņēmumu kapitāldaļas, nekustamie īpašumi.

Pērnā gada 21. novembrī apritēja divi gadi kopš "Maxima" veikalā Zolitūdē iebruka jumts, laupot 54 cilvēku dzīvības. Tā ir lielākā traģēdija Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.

Līdz šim Latvijas tiesās cietušie iesnieguši vairākas civilprasības par daudzu desmitu miljonu morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu saistībā ar traģēdijas nodarītajām ciešanām.