Portāls "Delfi" ar Bajarunu tiekas Siguldas pilsētas vidusskolā, kurā viņš strādā jau piekto gadu. Visu viesošanās laiku – vēstures un vairākas fizikas mācību stundas – pavada troksnis, pie kura skolēni, šķiet, jau pieraduši. Telpas stūrī stundām ilgi dūc 3D printeris, kas lēni jo lēni taisa karkasu kādam robotam.

'Tas bija kosmoss'

Pirmā stunda, kuru portāls "Delfi" novēro, ir vēstures stunda. Otrajā 10. klasei, kas ir arī Bajaruna audzināmā klase, jāspēj veikt apjomīgs darbs komandās – jāveido infografika no daudziem elementiem par Romas impēriju.

Bajaruns līkumo starp grupām, pārliecinoties, kā tām sokas ar darbu. Pienākot starpbrīdim, 10 puiši paliek klasē un turpina darbu pie uzdotā. Tikmēr klasē jau saskrien 9. klase, kurai plānota fizikas stunda pie tā paša pasniedzēja. Telpā ieskrien vēl kāds jaunietis un pārliecinās, vai 3D printeris nav pabeidzis viņam nepieciešamo detaļu.

Līdz ar zvanu 9. klases skolēni pieceļas kājās un sasveicinās ar skolotāju. Pirmās stundas minūtes tiek apspriesti jaunumi, tostarp skolēni viens otram atgādina, ka rīt uz nodarbību pie Bajaruna ir jāsagatavo Kārļa Ulmaņa runa.

Gluži tāpat kā skolēni no fizikas var pārslēgties uz vēsturi un otrādāk arī "Iespējamās misijas" absolventam tas nav sagādājis problēmas. Vaicājot, kāpēc skolotājs pasniedz divus tik atšķirīgus priekšmetus, viņš, ilgi nedomājot, atbild smejoties: "Pēc izglītības esmu filozofs. Līdz ar to tam ir vistiešākais sakars ar fiziku un dabu, jo fizikas pamatā ir filozofija un vēsture, vai ne?"

Fizikas stundās veidota makaronu konstrukcija – artilērija.

"Es būtu pret uzskatiem, ka obligāti jābūt 30 gadus studējušam vienu šauru jomu, tad tikai drīkstu to mācīt. Tev jau uzdevums ir mācīt skolēnus, ne jau mācīt priekšmetu," uzsver skolotājs. Sākotnēji Siguldas pilsētas vidusskolā viņš pasniedzis tikai vēsturi un sociālās zinības, tad Siguldas novada Jaunrades centrā sācis vadīt elektronikas pulciņu. Gadu pēc tam skola meklēja fizikas skolotāju, un Bajaruns bijis gatavs izmēģināt spēkus šajā jomā. Skolotājs sācis pasniegt fiziku un paralēli iestājies Rīgas Tehniskajā universitātē.

Viņš jau atnāca citādāks. Viņš gribēja darīt citādāk Siguldas pilsētas vidusskolas direktore Ņina Balode

Sākot strādāt skolā, Bajaruns ticis pie audzināmās klases. Tolaik tā bija 6. klase, kas tagad izaugusi līdz 10. klasei. Savu klasi viņš mīļi dēvē par "kosmosa klasi", kas sasaistās ar viņa lietotājvārdu tviterī "@kosmosa_kareivi".

"6. klasē tas tiešām bija kosmoss. Ar "šausmām" atceros. 6. klases bērni ir ļoti, ļoti skaļi, daži no viņiem vēl joprojām ir skaļi. [Tagad] viņi ir pieauguši, savukārt 6. klasē viņiem ir citas problēmas, viņiem ir cits trokšņu līmenis, cita varēšana, cita gribēšana. Mēs jau tad sākām lēnām strādāt, sākām iet uz to, ka viņi var izdarīt. Katrs bērns īstenībā var izdarīt ļoti daudz. Ir tikai jāsakrīt apstākļiem, jāpalīdz viņiem gribēt un spert [pirmos] soļus," atceroties pirmo laiku skolā, stāsta pasniedzējs. "Klase ir ļoti draudzīga, viņi ir ļoti atvērti. Mums nav konfliktu – tikai kaut kādi sadzīviski, kas pārsvarā dominē jauniešu vidū. Tas ir daudz patīkamāk," to sakot, Bajaruns trīs reizes piesit pie koka galda.

Savukārt viņa audzināmās klases skolnieks Andris Jenerts vērtē, ka pirms pieciem gadiem skolotājs bijis "zaļš", īsti nezinājis, ko darīt. "Tagad [viņš] ir pārliecināts. Tā starpība ir diezgan liela. Ja sākumā vairāk eksperimentēja, darīja kaut ko citādāk. Tagad viens noteikts līmenis, kā to dara," skaidro Andris, piebilstot, ka skolotājs, "nevis kaut kādu sauso atlikumu iebaro, bet to, kas noder".

Visvairāk skolnieks novērtē interaktīvās vēstures un fizikas stundas, kas citreiz tiek pat sasaistītas kopā. "Interesanti ir tas, ka mēs varam lietot tehnoloģijas. Piemēram, tagad stundas laikā var rakstīt pierakstus, nevis kladītē ar roku, bet "Onenote". Tos pašus mājasdarbus var iesūtīt e-pastā. Piemēram, ja jātaisa infografika, tā nav nepieciešama taustāmā formā, bet var iesūtīt [elektroniski]. Iegūsti prasmes, kas ir lietderīgas. Tas ir diezgan pozitīvi," secina Andris.

Arī 10. klases skolnieks Alekss Vanzovičs slavē skolotāju: "Konkrēti kā skolotājs viņš ir ļoti labs. Vēsturi un fiziku pasniedz un arī ļoti labi paskaidro, viegli iemācīties pie viņa, vielu apgūt. Viņš ir tāds atvērts pret saviem skolēniem, ja pie citiem skolotājiem pašiem jāpieiet, tad viņu var pasaukt un viņš pats atnāks, un paskaidros visu."

Pats skolotājs atzīst, ka viņa mācīšanas stils ir diezgan brīvs, tomēr ir reizes, kad viņš ir arī stingrs. "Skaidrs, ka esmu arī stingrs. Ir arī kaut kāds ļaunais skatiens, kas viņiem sirdis padara aukstas," smej Bajaruns. Viņš vienmēr ir bijis demokrātijas brīvības piekritējs: "Es vienmēr esmu piekritis idejai, ka labs cilvēks ir tāds, kurš dara kaut ko aiz brīvas gribas, tāpēc, ka viņš saprot, ka sekas rīcībai ir labas."

"Līdz ar to – es kaut kā vairāk spēlēju uz to, ka viņiem pašiem ir jāizdara savas izvēles. Tur, protams, ir jautājums par motivāciju un tās līmeni, un individuāliem gadījumiem. Lielākoties tas strādā ļoti labi. Viņi sevi saņem rokās, viņi dara un izdara," atzīst skolotājs.

Skolotājs ar vārdu

Pirms pievienošanās "Iespējamai misijai" Bajaruns nekad nebija apsvēris domu kļūt par skolotāju. Kā pats smej, ja pirms 20 gadiem kāds jautātu, vai gribētu kļūt par skolotāju, viņš teiktu kategorisku nē. Taču 2011. gads daudz ko mainīja.

Līdz tam Bajaruns bija studējis maģistrantūrā, piedalījies vairākās jaunatnes organizācijās, kā arī bijis brīvprātīgais Horvātijā. 2011. gadā janvārī kāds no nevalstiskās organizācijas kolēģiem viņu izaicinājis pieteikties misijai. Tās bijušas gandrīz vai derības.

Atceroties laiku "Iespējamajā misijā", skolotājs stāsta: "Tie divi gadi misijā īstenībā ir milzīga pieredze. Milzīgs treniņš un atbalsts. Viss tas mentorings, stundu vērošana. Tas viss tiek darīts strukturēti. Atbalsta gan mentors skolā, gan skolas vadība. To divu gadu laikā notiek ļoti spēcīgs process, kas iedeva pārliecību, kaut kādas iemaņas un citas lietas."

"Es jūtos ļoti pateicīga, ka viņš ir palicis skolā, jo cilvēkam ir visādi vilinājumi - varbūt labāk apmaksāti darbi un arī interesantāki, piemēram, ceļošanas [iespēju] ziņā. Ja viņam nebūtu darbs skolā, viņš nevienu mirkli nebūtu bez darba," portālam "Delfi" stāsta Siguldas pilsētas vidusskolas direktore Ņina Balode. "Es domāju, ka mēs varam tikai priecāties, ka viņš ienesis savu daļu skolā, un es domāju, ka viņš ir baigi labais skolas cilvēks, skolēni to arī prot novērtēt."

"Vienu brīdi [skolā] pat bija tāds periods, kad audzināmā klase viņu sagūstīja un līdz vēlai pēcpusdienai dzīvojās pa skolu ar skolotāju. Tā nebija nekāda pagarinātā dienas grupa. Bet vienkārši viņi interesanti pavadīja laiku. Viņiem bija interesanti kopā," zina stāstīt skolas direktore.

Tā ir jaunā skolotāja harizma. Māka ar viņiem komunicēt. Piepildīt viņu dzīvi, tas nav tukši nosists laiks, viņi daudzas lietas dara kopā Siguldas pilsētas vidusskolas direktore Ņina Balode

Bajaruns skolā ir pasniedzējs ar vārdu, stāsta Balode: "Ja atnāk skolēni, kas pabeiguši citā korpusā esošo sākumskolu, viņi jau ir noskaidrojuši: "Ā, skolotājs Edgars mācīs. Jā, būs!"

Pieci gadi skolā Bajarunu ir mainījuši, skaidro direktore: "Kad viņš atnāca uz skolu, viņam bija ambīcijas un augsti plāni, bet tie tik ļoti negāja sasaistē ar reālo dzīvi un reālo situāciju skolā, klasē uz vietas. Vairāk teorētiskas lietas. Bet nu jau piektais gads un man jāsaka, ka šis ir tas veiksmīgais gadījums, kad jaunais skolotājs ir iedzīvojies. Ir pielāgojies. Ir ieņēmis savu vietu kolēģu vidū. Ir paspējis aizraut pusi skolas – gan skolotājus, gan skolēnus."

"Viņš jau atnāca citādāks. Viņš gribēja darīt citādāk. Faktiski tas bija ļoti apsveicami, ka bija daudz skolotāju, kuri piebiedrojās, bet viņš faktiski dalījās ar savu pieredzi, ko viņš guva kaut kur citur mācoties, skatoties, darot," atklāj Balode. "Viņš ir no tiem jaunajiem skolotājiem, kam ļoti patīk arī visas digitālās lietas un elektronika kā tāda. Ne bez viņa līdzdalības un ieteikumiem rodas skolas vide, ko mēs lietojam."

"Viņš mums skolā ir koordinators Microsoft Latvija projektam "Gatavi rītdienai", kas ļoti veiksmīgi realizējas. Protams, to viens nevar pavilkt, bet tiešām veiksmīgi izveidojās kolēģu grupas, kuras velk līdzi," stāsta skolas direktore.

Tehnoloģijas un pilsoniskās aktivitātes veicināšana

Gada sākumā Siguldas pilsētas vidusskola saņēma "Microsoft" inovatīvās skolas statusu, savukārt Bajaruns kļuva par "Microsoft" inovatīvo pedagogu ekspertu. "Ko nozīmē būt "Microsoft" inovatīvajam skolotājam? Tas nozīmē dalīties ar to, kas tiek darīts tehnoloģiju jomā klasē, ar citiem. Tā ir iespēja iziet uz milzīgu starptautisku un ekspertu kopienu," paskaidro skolotājs. Piemēram, pagājušajā gadā Bajaruns apmeklējis konferenci ASV, tā bijusi iespēja sajust tehnoloģijas, iegūt sponsorus, kā arī iesaistīties projektos. Tā ir iespēja mainīt ikdienas skolotāja rutīnu.

Vaicāts, vai par tehnoloģiju izmantošanu nav bijuši pārmetumi no skolēnu vecākiem, skolotājs skaidro, ka nav: "Galvenais veids, kā es mēģinu strādāt, ir pamatot visu. Tehnoloģija ir rīks. Līdz ar to jebkura rīka lietošanai jēga ir gadījumā, ja tas padara lietas efektīvākās vai uzlabo, vai palīdz."

"Skaidrs, ka katru reizi, mēģinot kaut ko jaunu, ir jārēķinās ar kaut kādām neveiksmēm vai šķēršļiem, kas var rasties. Es domāju, ka nevajag apstāties. Es domāju – kāda bija pretestība, kad mēģināja ieviest lodīšu pildspalvu skolā… Es domāju, ka cilvēki bija vājprātā. Toreiz vecie onkas (tantes nebija skolā) gan jau draudēja ar aiziešanu no darba," skolotājs joko.

Tāpat pasniedzējs iesaistījies Eiropas skolu sadarbības tīklā "eTwinning", kura mērķis ir veicināt izglītības iestāžu sadarbību, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Piemēram, februārī Bajaruns ar kolēģi Oskaru Kaulēnu vadīs semināru par pilsoniskās aktivitātes veicināšanu skolēniem.

"Tas ir par to, kā iemācīt būt atbildīgam par sabiedrību, kurā dzīvo. Par apkārtējo vidi, par apkārtējo skolu, jo aktīvs pilsonis nav tikai tāds, kurš tikai reizi četros gados vēlēšanās nobalso. Aktīvs pilsonis ir tāds, kas iesaistās un palīdz risināt kopienu problēmas," skaidro skolotājs. "Mums kā sabiedrībai nav veselīgi, ka lielākā daļa jauniešu un sabiedrības ir apolitiski. Lielākā daļa jaunu cilvēku neinteresējas, kas notiek vispār, kas notiek valstī."

"Līdz ar to stāsts par apmācību ir vairāk par to, kā mēs caur mācību priekšmetiem, formālo izglītību varam mēģināt skolēnam iedot prasmes, lai viņš kļūtu par aktīvu pilsoni, lai viņš izmēģinātu pirmos kopienu projektus, lai viņš saprastu, kas ir savu interešu un viedokļu aizstāvēšana," ar degsmi skaidro Bajaruns.

Jautāts, vai skolā varētu strādāt līdz pensijas vecuma sasniegšanai, pasniedzējs skaidro: "Nekad nesaki nekad. Kaut kad ir jāsaka nekad, kaut kad ir jāsaka arī nē. Man liekas, ka skolotājiem jāsaprot un jāspēj ļoti daudz mēģināt pašiem tikt līdzi tam, kas notiek. Mēģināt aktīvi kaut ko mainīt. Tajā ziņā skolotājs nav tā profesija, kur divus gadus es pastrādāšu, tad es baudīšu savus darba augļus."

Mums kā sabiedrībai nav veselīgi, ka lielākā daļa jauniešu un sabiedrības ir apolitiski Skolotājs Edgars Bajaruns

"Vai es palikšu? Nezinu, nezinu. Šobrīd jātiek pāri astēm, tad var redzēt, kur tālāk lēkt," stāsta skolotājs, sarunas gaitā gan viņš atgādina, ka vismaz jāizskolo audzināmā klase līdz izlaidumam.

"Skaidrs ir viens – ir slikti skolotāji, kas visbiežāk ir ļauni cilvēki. Dīvaina kombinācija. Bet ne visi ļauni cilvēki būs slikti skolotāji. Viņš var būt arī labs skolotājs un ļauns cilvēks vienlaicīgi. Ir tādi "kombo" un pretēji. Katram sava nianse. Katram sava metode," par skolotāju darba specifiku stāsta Bajaruns. "Man tā lielākā sāpe ir, ka Latvijā mēs ļoti strauji varētu attīstīt izglītību kā ļoti spēcīgu nozari. [..] Ar katru gadu, ko mēs pazaudējam, mērķtiecīgi nesakārtojot kaut kādas tehnoloģiju lietas mācību praksē, tie bērni pazaudē gadus."

"Jautājums, kas ir labs skolotājs? Nezinu. Ir skolotājs, kas vienam skolēnam patīk labāk, citam mazāk, citam vairāk. Godīgi sakot, ja es zinātu formulas, es būtu sarakstījis grāmatu un bagāts kļuvis," ironizē pats skolotājs.