Portāls "Delfi" pēc aģentūras LETA ziņām, piedāvā ieskatu tajā, kā situāciju vērtē pozīcijas un opozīcijas partiju politiķi.
Tuvākajā laikā mēs redzēsim partijas "Vienotība" politisko nāvi, kurai varētu sekot divu jaunu partiju izveide, šādu viedokli intervijā Latvija Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" pauda Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs (S).
"Es dodu partijai labākajā gadījumā pusotru gadu," teica deputāts, piebilstot, ka tad varētu veidoties divas jaunas partijas - viena, iespējams, deputātes Ilzes Viņķeles (V) vadībā un viena "Vienotības" līderes Solvitas Āboltiņas vadībā.
Klementjevs norādīja, ka, viņaprāt, Āboltiņa ir un var būt labs līderis, bet šajā situācijā "viņai būs grūti pacelt partijas reitingu".
Runājot par jaunā premjera meklējumiem, Klementjevs minēja, ka Valsts prezidentam Raimondam Vējonim pašam nāktu par labu, ja viņš šo cilvēku izvēlētos no politiskās organizācijas ar augstāko reitingu. "Dīvaini, ka meklē premjeru tur, kur ir tie, kas ir izgāzuši valdību," noteica deputāts, norādot, ka arī premjera amatam nosauktie iespējamie pretendenti finanšu ministrs Jānis Reirs (V) un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) nes daļu atbildības par valdības krišanu.
Vēlāk gan viņš piebilda, ka pretenziju pret Dūklavu īsti neesot, jo "viņš ir autoritāte".
Vērtējot valdības darbu kopumā, Klementjevs norādīja, ka ļoti slikti vērtē Reira un labklājības ministra Ulda Auguļa (ZZS) darbu. Domas dalās par veselības ministru Gunti Belēviču (ZZS).
"Mums vajadzētu izvēdināt Ministru kabinetu," piebilda Klementjevs.
Viņš arī uzsvēra, ka "Saskaņa" varētu atbalstīt jauno premjeru tikai tad, ja tā varētu deleģēt savus pārstāvjus Ministru kabinetā.
Partijas "Vienotība" Ministru prezidenta kandidāta meklējumi līdzinās "Aklajām vistiņām" un šī situācija, kad nav skaidrības, vai un kura no līdz šim publiski minētajām partijas kandidatūrām varētu kļūt par reālu pretendentu, kopumā vērtējama kā dziļi nožēlojama, pauda Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
Politiķim ir žēl, ka šajā spēlē, kad ik pa laikam izskan, ka kāds "Vienotības" iespējamais kandidāts ir vai nav gatavs pretendēt uz šo posteni, nākas iesaistīties arī Valsts prezidentam Raimondam Vējonim. Nav pamata tagad komentēt izskanējušos iespējamos šīs partijas premjera amata kandidātus, ja pēc kāda laika uzzinām, ka attiecīgā persona tomēr nav gatava pretendēt uz valdības vadītāja amatu, piebilda Brigmanis.
Līdz ar to viņš arī nekomentē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Kārļa Šadurska (V) iespējamo kandidatūru premjerministra amatam, jo, ņemot vērā, ka līdz šim publiski minēti jau vairāki iespējamie "Vienotības" pretendenti, Brigmanim neesot īstas ticības, ka Šadurskis tiešām varētu būt galīgais pretendents. Brigmanis būtu gatavs komentēt Šadurska kandidatūru, ja Valsts prezidents nolemtu šo politiķi nominēt premjera amatam.
ZZS frakcijas vadītājs arī norādīja, ka minētā situācija ar "Vienotības" kandidāta meklējumiem vēl vairāk veicina Saeimas, valdības un partiju reitinga kritumu.
Pašreizējā situācija ar premjerministra amata kandidāta meklējumiem ir murgaina, uzskata Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Intervijā Latvijas Radio raidījumam "Darbojošās personas" Straujuma atzina - tā nedrīkst darīt, ka tiek nosaukts viens vārds, tad otrs, pēc tam trešais. "Ir tik daudz uzvārdu nosaukts! Dod, Dievs, tikt galā ar tiem uzvārdiem, kas ir nosaukti, un tas ir darīts, lai celtu troksni," teica Straujuma.
Turklāt daži no nosauktajiem cilvēkiem pat nav zinājuši, ka ir iespējamie kandidāti, piemēram, finanšu ministrs Jānis Reirs (V) par to uzzinājis, lasot medijus un nemaz neesot Latvijā, stāstīja premjerministre.
Komentējot savu demisiju, Straujuma atgādināja, ka šajā amatā ir aizvadījusi divus gadus un tas bijis sarežģīts laiks. "Es varēju vēl kādu laiku strādāt, bet jutu, ka ir pienācis laiks," teica demisionējusī valdības vadītāja. Viņa gan nenožēlojot amatā pavadīto laiku, arī tāpēc, ka tagad ir pazīstama ar citu valstu līderiem, kā arī tāpēc, ka guvusi lielu pieredzi laikā, kamēr Latvija bija prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē.
"Vienotība" piedzīvo līdz šim kritiskāko brīdi tās pastāvēšanas vēsturē, uzskata nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Komentējot valdības veidošanas gaitu un finanšu ministra Jāņa Reira (V) atteikšanos kandidēt uz premjera amatu, Dzintars prognozēja, ka galu galā "Vienotība", visticamāk, vienosies par vienu kandidātu un prezidents viņu aicinās veidot valdību.
"Bet šis process "Vienotībai" ir ārkārtīgi smags. "Vienotībai" šis ir līdz šim kritiskākais brīdis tās pastāvēšanas vēsturē, un vienotības jēdziens ir pēdējais, ar ko šī partija pašlaik asociējas," piebilda politiķis.
Partija "Vienotība" kā vienota organizācija, kā vienotība šī vārda tiešā nozīmē vairs nepastāv, intervijā "Rietumu radio" sacīja nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.
"Tas, protams, rada organizatoriska rakstura problēmas, lai pietiekami ātri atrastu valdības vadītāju un izveidotu nākamo valdību," sacīja Bērziņš. Viņš atzina, ka patlaban Latvijas politikā izveidojusies situācija, kas nav raksturīga valdības veidošanas procesiem iepriekš.
Bērziņš norādīja, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir uzņēmies "zināmu lomu", kas viņam izriet no Satversmē piešķirtajām tiesībām, un šodien viņš varētu nākt klajā ar paziņojumu, kurā, iespējams, nominēs kādu Ministru prezidenta amata kandidātu.
No tām sarunām, kas nacionālās apvienības pārstāvjiem bijušas ar Valsts prezidentu, var secināt, ka viņš ir devis otro iespēju "Vienotībai", sacīja Bērziņš.
"Vienotības" frakcijai ir 23 balsis un citi secinājumi ir viena cilvēka viedoklis, sacīja "Vienotības" valdes loceklis Andrejs Judins.
Judins norādīja, ka pieņēmumi, ka valdību varētu atbalstīt 17 frakcijas deputāti, bet seši par to varētu nebalsot, ir viena cilvēka viedoklis. "Šie secinājumi ir Solvitas Āboltiņas interpretācija," piebilda politiķis.
Viņš skaidroja, ka pašlaik domstarpības saistītas konkrēti ar premjera nominēšanu, bet šie seši deputāti savu viedokli ir izskaidrojuši. Kopumā "Vienotība" parasti spējot vienoties par kompromisu situācijās, kad viedokļi ir atšķirīgi.
"Vienotības" līdere pēc partijas valdes sēdes 4.janvārī pauda - ja premjera amatam tiktu nominēts "Vienotības" politiķis, viņam ir garantētas vismaz 17 šī politiskā spēka Saeimas frakcijas balsis. Vēl seši cilvēki mēdzot nepildīt valdes lēmumus.
Āboltiņa žurnālistiem sacīja - "Vienotība" ir sašķelta, līdz ar to būs milzīga atbildība šajā situācijā turpināt vadīt valdību, ja Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticēs šos pienākumus.
Iepriekš "Vienotībā" noticis balsojums par vienu no iespējamiem kandidātiem, partijas līderi Āboltiņu, kura ieguva politiskā spēka valdes un frakcijas vairākuma atbalstu, tomēr pret šo kandidatūru asi iebilst koalīcijā esošā nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK.
Āboltiņas kandidatūru atbalstīja 23 no 32 balsotājiem no partijas valdes un frakcijas, apliecināja politiķe. Balsojumā atturējusies pati Āboltiņa un valdes loceklis Krišjānis Kariņš, savukārt demisionējusī premjerministre Laimdota Straujuma un vēl seši frakcijas deputāti - Ints Dālderis, Lolita Čigāne, Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs, Veiko Spolītis un Ilze Viņķele - balsojuši pret.