Satversmes tiesa (ST) ir pieņēmusi izskatīšanai un nolēmusi ierosināt lietu pēc partiju "Saskaņa" un "No sirds Latvijai" deputātu pieteikumu saistībā ar tā dēvētā negatīvā koeficienta piemērošanu daļai pensiju.
Kā informēja ST, likuma pieņēmēja - Saeima - ir uzaicināta līdz 24. novembrim iesniegt Satversmes tiesai savu atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lietā ST vērtēs, vai likuma "Par valsts pensijām" 12. panta pirmā daļa, kas paredz pensijas kapitāla aktualizācijai izmantot indeksu, kas mazāks par "1", atbilst Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, 105. un 109.pantam.
NSL ir gandarīta, ka Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu par negatīvā kapitāla indeksa piemērošanu pensijas kapitāla aktualizācijā, informēja partijas sabiedrisko attiecību konsultants Valdis Freidenfelds.
"Tas ir pirmais cerību stariņš vairāk nekā 100 000 pensionāru, kuriem pensija piešķirta vai pārrēķināta starp 2010. un 2015. gadu un kuru pensijas ir mazākas tādēļ, ka ekonomiskās krīzes rezultātā valstī samazinājās apdrošināšanas iemaksu algu summa," norāda politiskais spēks.
Vienlaikus NSL neatbalsta valdības sēdē nolemto, ka pensiju pārskatīšana tiks veikta pakāpeniski no 2016. līdz 2018. gadam, jo "izstiept" pensiju pārrēķinu trīs gadu garumā ir sociāli netaisnīgi un liecina par valdošās koalīcijas centieniem sabalansēt budžetu uz sociāli vismazāk aizsargāto Latvijas iedzīvotāju - pensionāru - rēķina, pauž politiskais spēks.
Turklāt tas ir arī negodprātīgs mēģinājums ietaupīt, jo, nav izslēgts, ka daļa pensionāru tā arī nesagaidīs pensijas pārrēķinu, norāda Freidenfelds. Piemēram, kopš negatīvā kapitāla indeksa ieviešanas pensijas pārrēķinu neesot sagaidījuši jau vairāk nekā 10 000 pensionāru, liecina partijas rīcībā esošā informācija.
Politiķi ST apstrīdēja spēkā esošās normas, ka pensijām tiek piemērots par "1" mazāks koeficients, kas ir iemesls, kāpēc mazākas pensijas saņem apmēram 107 000 pensionāru. Tiek apstrīdēta attiecīgās normas atbilstība Satversmes 91.pantam, kurā cita starpā noteikts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma priekšā. Tāpat politiķi apstrīd spēkā esošo normu atbilstību Satversmes 105.pantam, kurā arī noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Tiek apstrīdēta arī daļai pensionāru nelabvēlīgo normu atbilstība valsts pamatlikuma 109.pantam, kurā postulēts, ka ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.
Sākot ar 2010. gadu, kad tika piemērots tā dēvētais negatīvais koeficients, pensionāri, uz kuriem tas attiecas, kopumā saņem par 24% mazāka pensiju, norādīja pieteikuma iesniedzēji. Ņemot vērā augsto nabadzības risku īpaši personām virs 65 gadiem šādas sistēmas saglabāšana ir neētiska un neracionāla rīcība no valsts puses, iepriekš pauda deputāts Andrejs Klementjevs (S). Viņš arī vērsa uzmanību uz 370 miljonu eiro pārpalikumu sociālajā budžetā, kas ir vēl viens apliecinājums, ka valstij nav samērīga mērķa taupīt līdzekļus uz daļas pensionāru rēķina.
Kā ziņots, Saeima vasarā pieņēma grozījumus likumā par valsts pensijām, kas paredz sākt pārrēķināt pensijas no nākamā gada, lai novērstu negatīvu kapitāla indeksa ietekmi uz to apmēru.
Paredzēts, ka pensijas tiks pārrēķinātas no nākamā gada, bet konkrētos gados pārskatāmās pensijas un pārskatīšanas nosacījumi tiks noteikti ikgadējā Valsts budžeta likumā un Vidējā termiņa budžeta ietvara likumā, izvērtējot valsts budžeta iespējas. Līdz ar to šajā likumā nav iekļauts mehānisms pensiju pārskatīšanai, vai tas tiks darīts atkarībā no piešķiršanas laika, vai pensijas apmēra. Tas tiks noteikts budžeta likumā.
Likuma izmaiņas paredz ierobežot indivīdu uzkrātā pensijas kapitāla jeb uzkrāto sociālo iemaksu svārstības, nesamazinot piešķiramās pensijas apmēru gados, kad apdrošināšanas iemaksu algu indekss ir mazāks par "1". Šādā situācijā pensiju kapitāla aktualizācijai tiks piemērots indekss "1", tātad faktiski pensijas kapitāls paliks nemainīgs. Līdztekus likumā iestrādāts mehānisms, lai novērstu pārāk strauju pensiju kapitāla pieaugumu ekonomiskās izaugsmes gados.