Foto: LETA

Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija pirmdien atbalstīja deputāta Artusa Kaimiņa (LRA) priekšlikumu komisijas galaziņojumā kā politiski un morāli atbildīgos norādīt piecus politiķus, portāls "Delfi" uzzināja komisijas sēdē.

Kaimiņa priekšlikums paredz, ka par Zolitūdes traģēdiju un tās izraisītajām sekām politiski un morāli atbildīgs ir bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), kurš premjera amatu ieņēma, kad tika likvidēta būvniecības kontrole valstiskā līmenī, reorganizējot Valsts būvinspekciju 2009. gada 1. jūlijā, kā arī tā laika ekonomikas ministrs Artis Kampars (V) un bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss.

Tāpat politiski un morāli atbildīgi ir bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kurš šo amatu ieņēma no 2011. gada 25. oktobra līdz 2014. gada 22. janvārim un bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce, kurš šo amatu ieņēma no 2010. gada 8. februāra līdz 2013. gada novembra beigām, un kurš no amata atkāpās jau pēc Zolitūdes traģēdijas, jo "tapa zināms, ka Pūces sievas vadītā organizācija "Ascendum" saņēmusi ziedojumus no "RE&RE"".

Kaimiņa priekšlikumu atbalstīja septiņi deputāti - partijas "No sirds Latvijai" pārstāvji Ringolds Balodis un Inguna Sudraba, Latvijas Reģionu apvienības pārstāvji Kaimiņš, Mārtiņš Šics, kā arī Nacionālās apvienības deputāts Kārlis Krēsliņš un "Saskaņas" pārstāvji Zenta Tretjaka un Igors Zujevs.

"Pret" balsoja "Vienotības" deputāti Aleksejs Loskutovs un Ints Dālderis, bet balsojumā atturējās deputāte Inguna Rībena (NA), Kārlis Seržants (ZZS) un Juris Vectirāns (ZZS).

Saskaņā ar Kaimiņa skaidroto, Zolitūdes traģēdija ir ārkārtas notikums, par kuru sabiedrība pieprasa politisko un morālo atbildību no amatpersonām, kuru pārraudzībā atradās būvniecības joma.

"Atšķirībā no kriminālatbildības politiskā un morālā atbildība nav saistāma ar amatpersonu motīviem vai traģēdijas tehniskajiem cēloņiem. Politiskā un morālā atbildība ir rodama valsts pārvaldības attiecībās ar sabiedrību, kas uztur morālu prasību par notikušo," klāstīja deputāts.

Viņš uzsvēra, ka atbildību var pieprasīt tikai un vienīgi no indivīdiem, jo tie ir spējīgi veikt izvēles. "Līdz ar to, neatkarīgi no motīviem, sabiedrības priekšā par traģēdiju morāli un politiski atbildīgas var būt tikai amatpersonas," norādīja Kaimiņš, piebilstot - ņemot vērā būvniecības jomas pārstāvju izteikto viedokli, kā arī iepriekš minētajā Valsts kontroles Revīzijas ziņojumā pausto, un to, ka lēmumu par Valsts būvinspekcijas reorganizāciju (likvidāciju) pieņēma amatpersonas, par Zolitūdes traģēdiju un tās izraisītajām sekām politiski un morāli atbildīgi ir Dombrovskis, Kampars, Matīss, Pavļuts un Pūce.

"Ne Daniela Pavļuta kā ekonomikas ministra un par būvniecības nozari atbildīgās amatpersonas, ne Jura Pūces kā Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra rīcība nebija vērsta uz būvniecības kontroles atjaunošanu un stiprināšanu," atzīmē Kaimiņš.

Rībena gan norādīja, ka, atbalstot Kaimiņa ierosinājumu, ziņojumā būtu jānorāda arī tie cilvēki, kas noveda valsti krīzē.

Savukārt Dālderis pauda viedokli, ka neatbalsta uzvārdu norādīšanu galaziņojumā kopumā.

Komisijas vadītājs Ringolds Balodis (NSL) portālam "Delfi", vērtējot, vai konkrētu uzvārdu norādīšana nevar apdraudēt deputātu atbalstu galaziņojumam, norādīja, ka grozījumi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā paredz jaunu regulējumu un galaziņojumu varēs pieņemt ar absolūto balsu vairākumu, bet vairs nav nepieciešams visu deputātu atbalsts.

"Pašlaik bija septiņas balsis, kas arī ir nepieciešams," viņš teica. Balodis piebilsta: viņš cer, ka Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas galaziņojumu apstiprināt pēc jaunās kārtības.

Ziņojumā arī plānots norādīt, ka grozījumus Būvniecības likumā, ar kuriem tika likvidēta Valsts būvinspekcija, Saeimā iesniedza Ministru kabinets, taču ne visi valdības locekļi to atbalstīja.

"Toreizējais vides ministrs Raimonds Vējonis norādīja, ka: "tas nav īsti tālredzīgs lēmums attiecībā uz būvniecības kontroli," jo šādi tiks zaudēts efektīvs instruments, ar ko īstenot valsts politiku būvniecībā. Latvijas Pašvaldību savienība, līdzīgi citiem sociālajiem partneriem, neiebilda pret Valsts būvinspekcijas likvidāciju, lai gan pauda viedokli par nepieciešamību pēc valsts regulējošas lomas būvekspertīžu jomā un norādīja uz interešu konflikta riskiem," paredz komisijas atbalstītā ziņojuma redakcija.

Dālderis vērsa uzmanību uz to, ka likumprojektus atbalsta Saeima, līdz ar to būtu jānorāda arī Saeimas atbildība. Uz to Kaimiņš uzsvēra: "Cik ilgi jūs taisāties lavierēt? Amats nav vainīgs, cilvēks ir vainīgs!".

Komisija darbu pie galaziņojumu turpinās nākamajā sēdē, tostarp plānots sagatavot komisijas priekšlikumu par Rīgas pašvaldības lomu.

Lai arī atsevišķi deputāti rosināja ziņojumā kā atbildīgo norādīt arī Rīgas mēru Nilu Ušakovu (S) un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāju Ingusu Vircavu, vismaz pagaidām šis priekšlikums nav atbalstīts.

Pēc Baloža teiktā, visticamāk, pēc tam būs nepieciešama vēl viena sēde.

Jau vēstīts, ka Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas galaziņojuma projektā vērsta uzmanība uz vairākām nepilnībām, tostarp par nenormālu nosaukta situācija, ka jaunajam būvniecības regulējumam nepieciešama virkne uzlabojumu.

Nepilnības atklātas arī būvmateriālu tirgus uzraudzībā un iepirkumu jomā, kur zemākās cenas principa dēļ tiek izslēgta iespēja iegūt kvalitatīvu rezultātu. Tāpat tiek rosināts arī piešķirt pašvaldībām tiesības atteikt ēku būvniecību ētisku apsvērumu dēļ, liecina komisijas galaziņojuma projekts.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā tika izveidota 2014. gada 11.novembrī uz vienu gadu.

Komisijas secinājumi un cita informācija pieejama mājaslapā zolitude.saeima.lv.

Aprīļa vidū prokuratūra tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas lietā sāka kriminālvajāšanu un uzrādīja apsūdzības astoņām personām

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!