Lai arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktors Armands Ploriņš iepriekšējā Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē solīja, ka apmeklēs arī nākamo sēdi, pirmdien viņš tomēr nebija ieradies Saeimā.
Tas izraisīja vairāku komisijas deputātu neapmierinātību, un komisija vienojās par šo gadījumu informēt veselības ministru Gunti Belēviču (ZZS), izsakot nosodījumu un nožēlu par Ploriņa rīcību.
Viskritiskākais par Ploriņa neierašanos bija deputāts Artuss Kaimiņš (LRA), kurš vairākkārt vērsa uzmanību uz to, ka drīzumā noslēdzas Ploriņam noteiktais pārbaudes laiks un, iespējams, viņš amatu zaudēs, tādējādi komisijas jautājumi paliks neatbildēti.
"Ploriņš nav ieradies, acīmredzot, viņš ir bailīgs un baidās," sacīja Kaimiņš.
NMPD direktora vietniece neatliekamās medicīnas palīdzības jautājumos Renāte Pupele skaidroja, ka Ploriņš nav varējis ierasties ārkārtas situācijas dēļ, kas radusies saistībā ar nekvalitatīvu šļirču iepirkumu.
Kaimiņš aicināja Ploriņu uz komisiju atvest piespiedu kārtā, savukārt komisijas vadītājs Ringolds Balodis (NSL) vērsa uzmanību uz šādas rīcības samērīgumu. Turklāt jāņem vērā, ka šādos gadījumos nepieciešama tiesas piekrišana, kas aizņemtu laiku.
Kaimiņa ierosinājumu atbalstīja divi deputāti - viņš un Mārtiņš Šics (LRA), bet komisijas vairākums atbalstīja Baloža ierosinājumu paust nosodījumu Ploriņam vēstulē, kuru varētu nosūtīt arī Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai ( V).
"Nav jēgas nosodījumam, tas ir bezjēdzīgs pasākums," vērtēja Kaimiņš.
Jau vēstīts, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā tika izveidota 2014. gada 11.novembrī uz vienu gadu.
Komisijas pirmie secinājumi un cita informācija pieejama mājaslapā zolitude.saeima.lv.
Aprīļa vidū prokuratūra tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas lietā sāka kriminālvajāšanu un uzrādīja apsūdzības astoņām personām.
Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors piecas apsūdzētās personas pie kriminālatbildības saucis pēc Krimināllikuma 239.panta 2.daļas - par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas. Savukārt trīs personas pie kriminālatbildības sauktas pēc Krimināllikuma 319.panta 3.daļas - par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas.
Zolitūdes traģēdijā, iebrūkot tirdzniecības centra "Maxima" jumtam Rīgā, Priedaines ielā 20, bojā gāja 54 cilvēki.
