Piecām personām lūgts uzrādīt apsūdzību pēc Krimināllikuma 239.panta 2.daļas - par celtņu, tiltu, ceļu pārvadu un citu būvju celtniecības normu vai noteikumu pārkāpšanu, ja tās rezultātā sabrukusi būve vai tās daļa,  bet trim personām - pēc Krimināllikuma 319.panta 3.daļas - par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas.

Likums par celtņu, tiltu, ceļu pārvadu un citu būvju celtniecības normu vai noteikumu pārkāpšanu, ja tās rezultātā sabrukusi būve vai tās daļa, kā sodu paredz piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai arī piespiedu darbu, naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas, likums kā sodu paredz piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Policija lūgusi turpināt piespiedu ietekmēšanas līdzekli pret četrām juridiskām personām.

Kopumā traģēdijas vietas apskate ilgusi 250 dienas - no 2013.gada 21.novembra līdz 2014.gada 28.jūlijam. Pie lietas strādājusi 47 izmeklētāju grupa, bet dažos mēnešos darbam piesaistīti vairāk nekā 50 citi policijas darbinieki tehniskā darba izpildei.

Prokuratūrai nodoti 56 kriminālprocesa sējumi, kuri kopā veido vairāk nekā 14 000 lapaspušu. Tāpat nodoti 47 lietisko pierādījumu iepakojumi, kas sastāv no dažādiem dokumentiem, kā arī nodoti vairāk nekā 200 tonnu cita veida lietisko pierādījumu.

Grišins norādīja, ka psiholoģiski grūtākais bijis pastāvīgā atbildības sajūta sabiedrības priekšā, bet profesionālā plāksnē grūtākais bijis darbs notikuma vietā.

Tā kā lieta nodota prokuratūrai, policija vairs nav procesa virzītājs.

Valsts policijas apkopotie dati liecina, ka lietā figurē 54 bojāgājušie, savukārt personas pārstāvēt kriminālprocesā pieteikušies 143 cietušo tuvinieki. Sagrūstot ēkai, 59 personām nodarīti miesas bojājumi, bet kopējie nodarītie materiālie zaudējumi ir 98 miljoni eiro.

Jau ziņots, ka policija izmeklēja divas lietas, kas tika sāktas pēc Zolitūdes traģēdijas.

Viena lieta tika sākta par būvju celtniecības normu vai noteikumu pārkāpšanu, un šajā lietā kā aizdomās turētās figurē astoņas personas. Kā pēdējās aizdomās turētās personas atzīti trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbinieki, kuri tiek vainoti amatpersonu pienākumu nepildīšanā, ja ar to izraisītas smagas sekas. Viena aizdomās turētā ir bijusī Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija.

Kā iepriekš vēstīja Latvijas Radio, tāpat kā Treija, Rīgas būvvaldē vairs nestrādā arī cits aizdomās turētais - bijušais Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieks Jānis Balodis, savukārt no aizdomās turētajiem vienīgā, kura aizvien strādā būvvaldē, ir būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova.

Policija uzskata, ka būvvaldes darbinieki ir amatpersonas, kurām atbilstoši pienākumiem bija jāveic savi pienākumi, kuri netika pildīti atbilstoši amata aprakstiem. Izmeklēšana vērtēja uzraudzību, sākot ar dokumentu iesniegšanu un beidzot ar objekta nodošanu ekspluatācijā un objekta otrās kārtas izbūvi.

Pārējās šajā lietā iesaistītās personas - sagruvušās ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, sabrukušā lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka, uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš un būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš - tiek turētas aizdomās par citu būvju celtniecības normu vai noteikumu pārkāpšanu, ja tā rezultātā sabrukusi būve vai tās daļa un ja tas izraisījis smagas sekas.

Otrs kriminālprocess tika sākts saistībā ar darba drošības noteikumu pārkāpumiem uzņēmumā "Maxima Latvija". Kriminālprocess tika sākts, jo tas ir vienīgais veids, kā pārbaudīt Valsts darba inspekcijas slēdzienā minētos faktus par darba drošības noteikumu pārkāpumiem sagruvušajā tirdzniecības objektā. Šajā kriminālprocesā figurē "Maxima Latvija" darbiniece, kas ir Inna Šuvajeva, kurai tiek inkriminēta darba aizsardzības noteikumu pārkāpšana, ja tā izraisījusi vairāku personu nāvi.

Tāpat Valsts policija arī sāka piespiedu ietekmēšanas procesu pret uzņēmumu, kurā šī sieviete strādājusi, bet tiesa pēc policijas lūguma ierobežojusi uzņēmuma īpašumtiesības, proti, ir noteikts daļējs mantas arests. Uzņēmums SIA "Maxima Latvija" paziņojis, ka patlaban ir ierobežota tā rīcības brīvība ar nekustamajiem īpašumiem.

Grišins otrdien norādīja, ka arī šis kriminālprocess tuvākajā laikā tiks nosūtīts prokuratūrai ar lūgumu sākt kriminālvajāšanu.

Kopumā abos kriminālprocesos pret piecām juridiskajām personām sākts piespiedu ietekmēšanas process.

Mantas arests uzlikts Sergetam piederošajam uzņēmumam "HND grupa" un Kalinkas arhitektu birojam SIA "Kubs". Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas process sākts arī pret būvuzraudzības uzņēmumu "CM Consulting".

Zolitūdes traģēdijas divās krimināllietās materiālais kopējais zaudējums un kompensācijas veido vairāk nekā 100 miljonus eiro.

Pirms tam tika sākts vēl viens kriminālprocess, jo saistībā ar Zolitūdes traģēdiju policija atklāja viltotus ar būvniecību saistītus dokumentus, un vainīgais sodu jau saņēmis.

2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.