Šobrīd "antifašisti" konferenci iecerējuši rīkot viesnīcā "Wellton Terrace Design Hotel" Rīgā, Dzirnavu ielā 2. Kā norāda komitejas pārstāvji, konference būs veltīta "nacisma ideju izplatīšanas problemātikai Eiropā un uz to ieradīsies viesi no piecām valsīm".
Korens norādīja, ka telpas ir rezervētas un par tām jau ir samaksāts.
Iepriekš paziņojumā medijiem komiteja norādīja, ka tai "atkal viesnīcas atteikušas telpas konferences rīkošanai". Paziņojumā teikts, ka telpas netiek piešķirtas, jo viesnīcas esot saņēmušas norādījumus telpas neizīrēt un neizmitināt konkrētus cilvēkus. Komiteja paudusi sašutumu, ka šāda rīcība ierobežo vārda brīvību.
Komentējot viesnīcu atteikumu piešķirt telpas konferencei, Korens norādīja, ka tam par iemeslu ir Drošības policijas (DP) aktivitāte.
"Pretēji [Tatjanas] Ždanokas kundzei, kura aktīvi protestēja pret Padomju savienības izjaukšanu un pret Latvijas neatkarību, es biju par Latvijas neatkarību tāpēc, ka man ļoti nepatika padomju totalitārais režīms. Šodienas DP rīcība man ļoti atgādina totalitāru režīmu. Mēs meklējam vietu saviem pasākumiem, jo katru gadu rīkojam starptautisku konferenci. Tie pasākumi notiek ļoti miermīlīgi. Pēdējos divus gadus kaut kādu nesaprotamu šķēršļu dēļ mums nepiešķir telpas," sašutumu pauda Korens.
Viņš norādīja, ka iepriekš telefoniski tika rezervētas telpas viesnīcā "Mercure". "Pēc telpu rezervācijas veikšanas pa telefonu, es no sava biroja aizgāju līdz viesnīcai, kur mani sagaidīja ļoti sarkans direktors, un viņš atvainojās, sakot - Godātais kungs, es nezinu, kas jūs esat, bet kamēr jūs atnācāt no biroja līdz viesnīcai, es saņēmu četrus zvanus ar kategoriskām rekomendācijām nedod jums telpas," notikušo atstāstīja Korens.
"Šobrīd esam sarunājuši telpas viesnīcā Dzirnavu ielā, tomēr, ja atkal būs kāds šķērslis, tad mums ir speciāla telts, kuru mēs, saskaņojot ar Rīgas domi, uzsliesim Brīvības pieminekļa laukumā un rīkosim konferenci tur," viņš piebilda, sakot, ka par izveidojušos situāciju komiteja plāno vērsties starptautiskās organizācijās un atgādināt par demokrātijas principu par pulcēšanās brīvību.
Uz jautājumu par plānotājām komitejas aktivitātēm 16.martā Korens atbildēja, ka pēc leģionāru piemiņas gājiena viņi organizēs savu pasākumu un ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa. Viņš nevēlējās atklāt kādus tieši pasākumus komiteja plāno, vien norādot, ka "kaut kas būs".
"Piedodiet, bet scenāriju nevaru jums atklāt. Būs vainags nacisma upuru piemiņai," viņš teica.
16.marts ik gadu izraisa plašu rezonansi, jo šajā dienā tiek pieminēti Latvijas leģionāri. Bijušie leģionāri ir dienējuši nacistiskās Vācijas formējumā "Waffen SS", kuru Nirnbergas tribunāls nav atzinis par kara noziegumus pastrādājušu organizāciju. Tomēr ārvalstīs viņus dažkārt dēvē par bijušajiem esesiešiem. Lai gan oficiāli "Waffen SS" bija brīvprātīgo formējums, faktiski vairākums tur dienējušo tika mobilizēti piespiedu kārtā.
Minētā iemesla dēļ vairākas antifašistiskās organizācijas uzskata, ka ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa leģionāru atceres dienā tādējādi ir nacisma slavināšana.
Latvijas Ārlietu ministrija norāda, ka latviešu leģiona izveide bija nacistu noziegums, jo saskaņā ar 1907.gada Hāgas konvenciju okupēto teritoriju iedzīvotājus ir aizliegts iesaukt bruņotajos spēkos. Vārds "brīvprātīgais" tika lietots, lai apietu šo konvenciju.
Par izvairīšanos no iesaukšanas leģionā draudēja cietuma, bet vēlāk ‒ nāves sods. Latviešu leģions bija frontes vienība, un trešdaļa tās kareivju krita frontē. Neviens no leģiona nekad nav atzīts par vainīgu kara noziegumos kā leģiona dalībnieks. Tie Latvijas iedzīvotāji, kas piedalījās nacistu izdarītajos noziegumos un kas bija atbildīgi par tiem, pēc kara tika tiesāti un saņēma pelnīto sodu, paskaidro ministrija.
Tieši 16.martu par leģionāru atceres dienu 1952.gadā izvēlējās "Daugavas vanagi".
