Lai risinātu problēmas ar būvniecības iepirkumiem un to izvērtēšanas komisijām, valsts un pašvaldību iepirkumus varētu vērtēt ekspertu komisija vai jauna aģentūra, pirmdien Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē sacīja Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerības valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs.
"Ekspertu komisijas vai centralizētas iepirkumu aģentūras izveidošana publiskajos iepirkumos ir viens no risinājumiem, kas spēs risināt problēmu ar pasūtītāju nekompetenci iepirkumos," viņš norādīja.
Kā risinājumus Birkavs arī minēja būvkompāniju klasifikāciju, kas gaidāma no nākamā gada un nodrošināšot to, ka dažādas nekvalitatīvas būvkompānijas tiek izslēgtas no konkursiem.
Turklāt, ja jaunajā Publisko iepirkumu likumā tikšot ņemts vērā ekspertu jau iepriekš runātais, esot iespējams panākt to, ka likums būs daudz labāks un atbildīs tiem mērķiem, ko Latvija vēlas sasniegt.
"Iepirkumu sistēma, par to būvnieki ir runājuši gadiem, ir jāpilnveido, un pašlaik ir labākais brīdis," uzsvēra Birkavs.
Arī valststiesību eksperts Arvīds Dravnieks piedāvāja veidot ekspertu padomi, kas izvērtētu, vai iepirkuma piedāvājums atbilst iecerētajai ēkai, pasūtītāja prasībām utt. "Pašvaldība nopirktu šādu atzinumu no eksperta," viņš sacīja.
Tikmēr Latvijas Būvnieku asociācijas vadītājs Normunds Grinbergs vēstulē komisijai aicināja ierobežot apakšuzņēmēju ķēdes, jo konkursos lielie būvnieki kā apakšuzņēmējus norādot vienas kompānijas, savukārt būvlaukumā reāli strādājot citas, bez atbilstošas kompetences, kas nepieciešamos darbus nespējot paveikt.
Komisijas vadītājs Ringolds Balodis (NSL) pēc sēdes žurnālistiem atzina, ka Publisko iepirkumu likums ir "smagnējs jautājums", kas skar daudzus, un, piemēram, pašvaldības atzīst, ka izmantos zemākās cenas principu arī turpmāk, baidoties no pārsūdzībām. Taču pozitīvi esot tas, ka par problēmām tiek runāts, kā arī esot informēts arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Romāns Naudiņš (NA).
Latvijas Arhitektūras Savienības priekšsēdētāja vietniece Elīna Rožulapa gan uzsvēra, ka problēma nav Publisko iepirkumu likumā kā tādā, jo likums arī pašlaik ļaujot pasūtītājam, kurš to vēlas, atrast labāko piedāvājumu.
"Ja projekts ir izstrādāts kā nākas, var piedāvāt arī zemāko cenu, taču pēc tam nedrīkst būt atkāpes no līguma," sacīja Rožulapa, atzīstot, ka bieži vien būvnieki tieši pēc līguma noslēgšanas sāk šantazēt pasūtītāju.
Līdzīgu viedokli pauda Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile, norādot, ka nebūtu jāpārspīlē Publisko iepirkumu likuma loma. "Regulējums ir, jautājums, kas notiek būvlaukumā," viņa teica.
Vienlaikus gan Gaile, gan Finanšu ministrijas pārstāve Inta Liepa atzina, ka līdz ar Eiropas Savienības jauno direktīvu iespējams noteikt stingrākas prasības apakšuzņēmējiem.
"Mēs pašlaik nepamatoti meklējam problēmas risinājumu Publisko iepirkumu likumā," norādīja deputāts Mārtiņš Šics (LRA). Viņa ieskatā, lielākā Latvijas problēma ir pasūtītāju nekompetence. Turklāt iepirkumu komisijās lielākoties esot juristi un referenti, nevis būvniecības eksperti.
Savukārt deputāts Kārlis Seržants (ZZS) minēja, ka valstī ir četras, piecas firmas, kas var "atspert jekuras durvis vaļā". "Uzvar tas, kuram ir lielākais "otkats", diemžēl," viņš teica.
Pēc Pārresoru koordinācijas centra vadītāja Pētera Vilka teiktā, valdības deklarācijā pausta skaidra apņemšanās modernizēt publisko iepirkumu sistēmu un līdz gada beigām plānots izstrādāt jaunu Publisko iepirkumu likumu.
Tāpat komisija sprieda par būvniecībā strādājošo izglītības līmeni. Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas un Valsts izglītības satura centra pārstāvju skaidroto, eksakto priekšmetu īpatsvara palielināšana vidējā izglītībā ir viena no prioritātēm. Vienlaikus Valsts izglītības satura centra pārstāvis Jānis Gaigals atzina, ka jauniešu interese par inženierzinātnēm gan ir nepietiekama.
"Visu norakstīt uz nepietiekamām zināšanām nav iespējams, problēmas sakne ir nedaudz cita," skaidroja Gaigals, uzsverot, ka jādomā par jauniešu ieinteresēšanas, motivēšanas instrumentiem.
Rīgas Tehniskajā universitātē studentu atbirums būvniecības studijās ir aptuveni 50%, atzina RTU Būvniecības un rekonstrukcijas institūta direktors Leonīds Pakrastiņš.
Jau vēstīts, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā tika izveidota 2014. gada 11.novembrī uz vienu gadu.
Komisijas pirmie secinājumi un cita informācija pieejama mājaslapā zolitude.saeima.lv.
Līdz šim Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesā pret piecām juridiskajām personām uzsākts piespiedu ietekmēšanas process un par aizdomās turētajām atzītas deviņas personas - piecas par pārkāpumiem būvniecības un projektēšanas procesā, trīs par noziedzīgu bezdarbību būvniecības uzraudzības laikā un viena par pārkāpumiem darba drošības jomā.
Valsts policija marta sākumā par aizdomās turētajiem atzina trīs Rīgas būvvaldes darbiniekus, kā arī vienu "Maxima" darbinieci. Iepriekš aizdomās turamie bija "Maxima" konstruktors būvinženieris Ivars Sergets, lielveikala ekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvprojekta vadītājs Andris Kalinka, kura ģimenei pieder arhitektu birojs "Kubs", un kurš projektējis sagruvušo lielveikalu, kā arī uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš un būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš.
Zolitūdes traģēdijā, iebrūkot tirdzniecības centra "Maxima" jumtam Rīgā, Priedaines ielā 20, bojā gāja 54 cilvēki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
