Tāpat pret uzņēmumu "Maxima" policija lēmusi sākt piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanas procesu, liecina portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija. Savukārt pret Rīgas būvvaldi piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanas process nav sākts.

Kā portālu "Delfi" informēja Valsts policijā, Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesā pēdējo divu nedēļu laikā Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes darbinieki aizdomās turēto personu statusu piemērojuši vēl četrām personām – trim Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem par noziedzīgu bezdarbību un vienai iesaistītā uzņēmuma darbiniecei par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Ar traģēdiju saistītā uzņēmuma darbiniecei tiek inkriminēta darba aizsardzības noteikumu pārkāpšana, ja tā izraisījusi vairāku personu nāvi. Valsts policija arī sākusi piespiedu ietekmēšanas procesu pret uzņēmumu, kurā šī sieviete strādājusi, bet tiesa pēc policijas lūguma ierobežojusi uzņēmuma īpašumtiesības.

"Maxima Latvija" pārstāvis Jānis Beseris portālam "Delfi" apstiprināja, ka aizdomās turētā ir uzņēmuma darbiniece, kas bija atbildīga par darba drošības jomu. Uzņēmums uzsver, ka nebūtu korekti atklāt darbinieka vārdu, jo "mēs kā uzņēmums jūtamies atbildīgi par savu darbinieku un noteikti turpināsim viņam nodrošināt morālo, kā arī visu citu viņam nepieciešamo atbalstu". Tomēr, jautāts, vai šī persona ir Inna Šuvajeva, Beseris šo "Delfi" rīcībā esošo informāciju nenoliedza.

"Lai gan joprojām neesam saņēmuši pašu policijas lēmumu, tomēr, pārbaudot zemesgrāmatā pieejamo informāciju, esam konstatējuši, ka Valsts policija ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru ir tikusi ierobežota rīcības brīvība ar mūsu uzņēmuma nekustamajiem īpašumiem. Vienlaikus jāuzsver, ka šis lēmums tiešā veidā neatstāj un neatstās nekādu ietekmi uz uzņēmuma darbību," skaidro "Maxima Latvija" pārstāvis.

Beseris uzsver, ka uzņēmums kriminālprocesa ietvaros sadarbojas ar Valsts policiju un turpinās to darīt arī turpmāk. "Tāpat arī varam vēlreiz apliecināt, ka mūsu veikalu darbība turpināsies kā ierasts - šis Valsts policijas lēmums to neietekmē," viņš uzsver.

Savukārt visi trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbinieki tiek turēti aizdomās par amatpersonu pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas.

Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins ceturtdien žurnālistiem apstiprināja, ka Zolitūdes traģēdijas lietā vairāk aizdomās turēto nebūs.

Abas lietas – Zolitūdes traģēdijas pamatlietu un lietu par iespējamu drošības noteikumu pārkāpšanu veikalā "Maxima" – marta otrajā pusē policija plānojusi nodot prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai.

Tomēr, neskatoties uz to, ka policija neplāno noteikt aizdomās turamā statusu vēl kādai personai, netiek izslēgts, ka prokuratūra varētu vēl kādam piemērot šādu statusu, norādīja Kriminālpolicijas priekšnieks.

Savukārt jautāts, vai policijas drošības līdzekļu dēļ par aizdomās turētajiem atzītie Rīgas pilsētas būvvaldes darbinieki vairs nestrādā pašvaldības institūcijā, Grišins atbildēja, ka viņi vienkārši mainījuši darba vietu.

No trīs aizdomās turētajiem Rīgas būvvaldes darbiniekiem viena ir Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija, liecina portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija.

Treija bija viena no sešiem darbiniekiem, kurus Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) pēc traģēdijas uzdeva uz izmeklēšanas laiku atstādināt no amata. Toreiz no amata uz laiku tika atstādināts bijušais Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Andis Cinis, Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieks Jānis Balodis un būvinspekcijas galvenā būvinspektore Aija Meļņikova, Arhitektūras pārvaldes Arhitektu nodaļas vadītāja Inga Šuldrika un viņas vietniece Lolita Sarma, un Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija. Visas sešas personas bija parakstījušas sabrukušā veikala būvniecības dokumentus.

2014.gada pavasarī Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs paziņoja, ka Rīgas domes Audita un revīzijas pārvalde nav konstatējusi kļūdas šo sešu būvvaldes darbinieku darbā. Speciāli darbinieku rīcības izvērtēšanai izveidotā darba grupa bija pārbaudījusi būvprojekta dokumentāciju pārbaudi ar mērķi pārliecināties par būvdarbu sadalīšanu kārtās un jumta labiekārtošanas lēmuma tiesiskumu.

Vircavs toreiz norādīja, ka pārbaudē darba grupa nekonstatēja tādus pārkāpumus, kas varēja novest pie veikala sabrukšanas. Viņš norādīja, ka bijušas tikai formālas nepilnības, kurām nav bijušas tiešas ietekmes uz konstrukciju risinājumu noturību.

Līdz ar to darba grupa lēma, ka visi seši darbinieki atjaunojami darbā.

Kopā kriminālprocesā pret piecām juridiskajām personām sākts piespiedu ietekmēšanas process un par aizdomās turētajām atzītas deviņas personas – piecas par pārkāpumiem būvniecības un projektēšanas procesā, trīs par noziedzīgu bezdarbību būvniecības uzraudzības laikā un viena par pārkāpumiem darba drošības jomā.

Jau ziņots, ka līdz šim Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesā bija pieci aizdomās turētie, un pret četriem uzņēmumiem sākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu.

Par aizdomās turētajiem atzīts lielveikala "Maxima" konstruktors būvinženieris Ivars Sergets, lielveikala ekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvprojekta vadītājs Andris Kalinka, kura ģimenei pieder arhitektu birojs "Kubs", un kurš projektējis sagruvušo lielveikalu, kā arī uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš un būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš.

Sergetam un Gulbim nesen tika atcelts lēmums par apcietinājumu un tika piemērota policijas uzraudzība un aizliegums izbraukt no valsts, kas piemērots arī Kalinkam.

Personas tiek turētas aizdomās pēc Krimināllikuma 239.panta otrās daļas, kas bija spēkā 2013.gada 21.novembrī, proti, par celtņu, tiltu, ceļu pārvadu un citu būvju celtniecības normu vai noteikumu pārkāpšanu, ja tā rezultātā sabrukusi būve vai tās daļa un ja tas izraisījis smagas sekas. Par šādu noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem, ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu.

Iepriekš ziņots, ka Valsts policija Zolitūdes traģēdijas lietu atiznusi par vienu no sarežģītākajām un apjomīgākajām lietām, ar kurām tiesībsargājošā iestāde saskārusies tās pastāvēšanas laikā.