Lai arī valdības veidošanas laikā no malas izskanējis aicinājums mainīt Tieslietu ministrijas politisko vadību, tomēr pašā valdības veidošanas procesā diskusijas par šo nav notikušas, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Kopš 2006.gada tieslietu joma, ar divarpus gadu pārtraukumu krīzes laikā, ir Nacionālās apvienības pārziņā. Bet partijas vadošie politiķi bijuši cieši saistīti ar maksātnespējas nozari. Un tas radījis bažas par to, vai tādējādi tas nav veicinājis vienu interešu dominēšanu pār citām.
"Likuma mērķis ir, pirmkārt, aizsargāt kreditoru intereses un aizsargāt arī parādnieku intereses, ko ir ļoti grūti sabalansēt, jo šīs intereses ir ļoti dažādas. Mans darbs vairāk bija vērsts uz šo interešu sabalansēšanu," uzsver tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.
Raidījums norāda, ka Bērziņa publikācijas, kā arī CV un amatpersonas deklarācijas liecina, ka maksātnespēja viņam ir tuva joma. Savukārt apvienības ģenerālsekretārs un bijušais TM parlamentārais sekretārs Aigars Lūsis pats ilgstoši strādājis par maksātnespējas administratoru. Ministra padomniece, un bijusī ministre Baiba Broka Sertificēto maksātnespējas administratoru asociācijas eksaminācijas komisijā bija priekšsēdētāja vietniece.
Vēlēšanu naktī partijas panākumus kopā ar Broku, Lūsi, Bērziņu un citiem apvienības līderiem svinēja arī administrators Māris Sprūds, novēroja "de facto". Viņa vārds vairākkārt locīts saistībā ar aizdomām par dažādu shēmu īstenošanu, taču līdz šim pārkāpumi viņa darbā nav konstatēti. Bet Broku no svinību vietas aizveda ar Sprūdam piederošo ekskluzīvo "Bentley Mulsanne" markas auto. "Baiba Broka ir mana bijusī pasniedzēja. Kopā mēs sertificējam jaunos kolēģus. Ko man tagad darīt, ja es viņu pazīstu?" raidījumam jautā Sprūds.
Nacionālās apvienības ģenerālsekretārs Aigars Lūsis Sprūdu sauc par savu draugu un slavē: "Es viņu labi pazīstu, augstu vērtēju, cienu. Uzskatu, ka viņš ir izcils profesionālis savā nozarē."
Nacionālā apvienība saņēmusi tūkstošiem eiro lielus ziedojumus gan no Lūša (39 508 eiro), gan Sprūda (36 283 eiro). Pēdējos divus gadus Sprūds pievērsies ZZS finansiālai atbalstīšanai. Sprūds skaidro, ka ziedot partijai viņu aicinājis Lūsis, kad Latvijā notika gatavošanās referendumam par iespējamu divvalodību. Viņš izvēlējies ziedot, aizstāvot nacionālas intereses.
Nacionālās apvienības politiķi noliedz, ka administratoru labvēlība būtu ietekmējusi viņu vēlmi striktāk uzraudzīt un sakārtot tieslietu nozarē notiekošo. Tomēr topošais ministrs savā noliegumā mēģina atspēkot pat acīmredzamo: "Tie ir mīti, kurus izplata mūsu politiskie konkurenti, tie ir mīti, kurus izplata cilvēki, kuri vēlas šķelt mūsu apvienību. (..) Šobrīd ar pirksta rādīšanu uz Lūsi, uz Sprūdu, – Sprūdam jau vispār ar NA jau labu laiku nav nekāda sakara. Vispār nekāda sakara."
Nākamajā valdībā tieslietu ministrija atkal būs Nacionālās apvienības pārziņā. Premjere Laimdota Straujuma norāda, ka tikusies ar banku pārstāvjiem, arī ar drošības iestādēm, un šīs jomas sakārtošana būs viena no prioritātēm: "Mēs vēl tikāmies atsevišķi ar visām drošības iestādēm, lai pamudinātu iet uz priekšu."
Taču "Vienotība" neuzstāja, ka Tieslietu ministriju būtu jāuztic citam politiskajam spēkam. Diskusijas par šo nav bijis. Vienīgais variants bijis, ja Nacionālā apvienība un "Vienotība" "apmainītos" ar Iekšlietu un Tieslietu ministrijām. Šim variantam bijis gana daudz pretargumentu.
Valdību veidojošās partijas vadītājas Solvitas Āboltiņas teiktajā par topošo valdības locekli dzirdama pamatīga skepse: "Kandidātus aicina premjers, bet ja jūs vaicājat man, tad es esmu ļoti skeptiska. Manuprāt premjerei būs ļoti rūpīgi jāseko līdzi tam, kas notiek ministrijā, un vai tie uzdevumi arī tiek izpildīti."
Pasaules bankas šonedēļ publiskotajā novērtējumā par maksātnespējas administrēšanas kārtību Latvija gada laikā noslīdējusi uz leju par divām vietām. Savukārt Pasaules ekonomikas foruma pētījumā, kurā aptaujāti uzņēmumu vadītāji, Latvija konkurētspējas indeksā strīdu izšķiršanā ieņem zemo 116.-o vietu. Kaimiņu uzņēmēji par savu valsti ir krietni augstākās domās. Igaunija ieņem 39., bet Lietuva – 84. vietu.
ERAB pētījums liecina, ka Latvijai ir labs maksātnespējas regulējums, taču zemāko novērtējumu Latvija izpelnījusies par spēju uzraudzīt nozarē notiekošo. Bijušais Maksātnespējas administrācijas direktora vietnieks Helmuts Jauja "de facto" pauž viedokli, ka "likums ne visos gadījumos tiek piemērots atbilstoši tā garam un ir pārāk bieži gadījumi, kad tas tiek izmantots ļaunprātīgi, vai arī nemākulīgi."
Savukārt administratorus pārstāvošā asociācija uzskata, ka kārtību varētu ieviest, ja viņiem pašiem deleģētu arī tiesības sevi pieskatīt. "Man, skatoties no malas, ja tas ir tiesa, ko žurnālos raksta, vēršaties iestādēs, kur vajag, un to var vienkārši pateikt. Bet, ja to nevar izdarīt, tad mūsu priekšlikums ir uzraudzību pārcelt uz pašiem administratoriem. Līdzīgi kā tas ir advokātu kolēģijā. Plašākas pilnvaras veikt uzraudzību un pašattīrīšanos. Šobrīd mums tādas iespējas nav," saka Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Olavs Cers.
Tieslietu ministrijas pārziņā esošā Maksātnespējas administrācija līdz šim ar bargu vēršanos pret administratoriem nav izcēlusies, secina "de facto". Piemēram, pērn saņemtas 272 sūdzības, būtiski pārkāpumi konstatēti 12 gadījumos un šie administratori atstatīti no konkrēto lietu skatīšanas, bet sertifikāts atņemts diviem.
