Foto: AP/Scanpix

Rakstnieki, dzejnieki, mūziķi, kā arī vēsturnieki un atsevišķi citu profesiju pārstāvji atklātā vēstulē Vācijas kancleri Angelu Merkeli aizina atbalstīt NATO spēku bāzu izvietošanu Baltijā, lai tā apliecinātu, ka "jaunas paaudzes Molotova – Rībentropa tipa nodevības pakts Eiropā vairs neatkārtosies".

Vēstulē norādīts, ka Merkele  Eiropas Savienības dalībvalsts - Vācijas vārdā pateikusi „nē" NATO kara bāzēm Austrumeiropā. Šis lēmums un attieksme Baltijas valstu iedzīvotājos vieš neizpratni un apdraudējuma sajūtu, izraisot šaubas par Vācijas spēju un vēlmi solidarizēties ar Baltijas valstīm.

Vēstulē atgādināti pagājušā gadsimta notikumi un atzīmēts, ka „PSRS īstenotās agresijas rezultātā Aukstā kara laikā cieta vairākas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu paaudzes, režīms neatgriezeniski izmainīja cilvēku likteņus, un šo traumu antihumānā ietekme un mērogs nav izvērtējams skaitļos vien".

Krievijai uzsākot Ukrainai piederošās Krimas pussalas okupāciju ar jaunas paaudzes kara metodēm, Jūs publiski paziņojāt, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir „zaudējis realitātes sajūtu." Baltijas valstīs jau vairākus gadus notiek Krievijas īstenots informācijas karš, ko baltieši izjūt ik uz soļa. Milzīgie līdzekļi, kuri šajā informācijas karā tiek ieguldīti, netiek taču izlietoti bez noteikta mērķa. Apdraudējumu Baltijas valstu drošībai ir atzinušas visu triju valstu politiskās elites, velkot paralēles ar Austrijas inkorporāciju Trešajā Reihā 1938.gadā, kā arī 1939. gadu, kad divas totalitāras lielvaras vienojās par Eiropas sadalīšanu," norāda vēstules autori.

Vēstulē atzīmēts, ka „šodien Baltijas politiskais spēks un garantija pret Krievijas agresiju ir atrašanās ES un NATO. Tāpēc uzskatām, ka mūsu valstīs pie Eiropas austrumu robežām šobrīd ir nepieciešama lielāka pastāvīga NATO karaspēka klātbūtne. Zināmā mērā, tas var kļūt par izšķirošu lēmumu Baltijas valstu nākotnei".

„Morāle, tostarp politiskā morāle, tomēr nav lēšama naudas izteiksmē, un finanšu rādītāji nedrīkst būt nozīmīgāki par Eiropas valstu drošību. Ja kāds sāk domāt savādāk, tad viņam ir „zudusi realitātes sajūta." Robežu un vēstures pārrakstīšana nav akceptējama nedz Krimā un Ukrainā, nedz Eiropā," norādīts vēstulē.

Vēstuli parakstījuši Māra Zālīte, dzejniece un publiciste Liāna Langa, komponists Pēteris Vasks, režisore Dzintra Geka, socioloģe Dagmāra Beitnere, vēstures zinātnieki Ritvars Jansons un Mārtiņš Mintaurs,  publiciste Rudīte Kalpiņa, rakstnieki un dzejnieki Gundega Repše, Jānis Rokpelnis,  Nora Ikstena, Edvīns Raups, Inga Ābele, Osvalds Zebris, Māris Bērziņš, Nora Ikstena, Aivars Eipurs.

Vēstules parakstītāju vidū ir skolotāja un dzejniece Daina Sirmā, izdevēja Ingūna Cepīte, dzejnieks Jānis Vādons, mūziķis Ansis Sauka, mākslinieki Solveiga Vasiļjeva un Eižens Valpēters, juriste Ieva Brante, rakstnieks Vahurs Afanasjevs, žurnāliste  Gunita Puciriusa, ES ierēdnis Heinrihs Puciriuss un uzņēmēja Inga Mediņa. 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!