"Diezgan liela daļa mūsu klientu – aptuveni 70% – ir ar apreibinošo vielu lietošanas paradumiem [..] Lielākā daļa mūsu klientu vai nu dzer, lieto narkotikas, vai osta līmi, tagad arī klāt nākušas jaunās psihoaktīvās vielas," klāstīja Papsujevičs.
Vienlaikus viņš atgādināja, ka dienesta darbu ietekmē arī grozījumi Krimināllikumā, kuri stājās spēkā pērnā gada 1.aprīlī.
"Mēs gan esam ķēdes pēdējais posms, attiecīgi klientu skaita kritums beigās ir noticis pie mums. Jautājums, vai tas ir absolūts rādītājs. Būtu pārsteidzīgi teikt, ka šis rādītājs turpinās kristies, jo viens no iemesliem, kāpēc klientu skaits ir sarucis, ir saistīts ar to, ka ir dekriminalizēti atsevišķi Krimināllikuma pantu sastāvi, ir mainītas nianses tajā, ko uzskatām par sodāmu darbību. Ja kādreiz cilvēks krimināli tika sodīts par atkārtotu narkotiku lietošanu gada laikā, tad tagad pats nodarījums ir saglabāts kā sodāms, bet sodīšana notiek nevis par otru administratīvo protokolu, bet par ļaunprātīgu lietošanu, pierādīšanas līdzekļi ir nedaudz citādi," paskaidroja Papsujevičs.
Viņš gan norādīja – lai arī lietu skaits, kas saistītas ar narkotiku lietošanu, ir samazinājies, tas nerisina narkomānijas problēmu.
Valsts probācijas dienests ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša iestāde.
Dienests ir radīts, lai sekmētu noziedzības novēršanu valstī, nodrošinātu sabiedrībā izciešamo sodu kvalitatīvu izpildi un koordināciju un atslogotu pārējo tiesībaizsardzības iestāžu darbu.
