Foto: LETA

Nu jau bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis pēc atveseļošanās varētu kļūt par jaunā ministra Vjačeslava Dombrovska (RP) ārštata padomnieku un rīcībpolitikas domnīcas vadītāju, ceturtdien preses konferencē žurnālistiem teica Dombrovskis.

"Galvenais ir uzlabot veselību. Es ļoti novērtētu, ja Roberts pēc izveseļošanās kļūtu par manu ārštata padomnieku," norādīja Dombrovskis un pauda cerību, ka Ķīlis piekritīs vadīt domnīcu, kas piedāvās rīcībpolitikas risinājumus izglītībā un ekonomikā.

Jaunievēlētais ministrs arī atzina, ka viņam esot "liels izaicinājums turpināt Ķīļa sākto revolūciju izglītības jomā", un viņš likšot lietā pusotru gadu ilgo "parlamentārās cīņas" pieredzi, meklējot kompromisus.

Dombrovskis uzsvēra, ka turpinās visas Ķīļa reformas, tostarp arī par svešvalodu lietojuma paplašināšanu augstskolās, mēģinot pārliecināt koalīcijas partnerus, ka Eiropas Savienības valodu, tostarp angļu valodas lietojums augstākajā izglītībā varētu tikt paplašināts. Viņš uzsvēra, ka tam nav nekāda sakara ar Izglītības un zinātnes ministrijas kļūdaini sagatavoto un vēlāk atsaukto priekšlikumu, saskaņā ar kuru būtu iespējams bakalaura studijas valsts augstskolās piedāvāt krievu valodā.

"Arī no manas iepriekšējās dzīves pieredzes es zinu, ka zinātne lielā mērā runā vienu valodu – angļu valodu. Līdz ar to, kad mēs runājam par Eiropas Savienības valodām, mēs tomēr pirmkārt runājam par angļu valodas plašāku izmantošanu," teica Dombrovskis.

Ministrs par prioritātēm nosaucis skolotāju motivācijas programmas īstenošanu, kā arī to, ka ir jāpanāk profesionālā izglītība pēc Vācijas parauga ciešā sadarbībā ar darba tirgu un jāīsteno augstākās izglītības kvalitātes celšana.

Savukārt Ķīlis žurnālistiem izteicās, ka Dombrovskis ir cilvēks no izglītības jomas un ir līdzdarbojies Reformu partijas redzējuma izstrādē augstākās izglītības un zinātnes jautājumos. Viņš arī pauda pārliecību, ka Dombrovski nevienam no nozares pārstāvjiem neizdošoties "piejaucēt" par labu viņu viedoklim. Pašlaik nozarē neesot neviena, kurš to spētu panākt, jo tam "jābūt trenētiem cilvēkiem,". Viņš arī pauda, ka agrāk ministrija bieži vien bez iebildumiem pakļāvusies tam, ko saka jomas eksperti, piemēram, Saeimas komisija vai Augstākās izglītības padome.

Eksministrs arī pauda pārliecību, ka izmaiņas izglītības pārvaldībā Saeimā ir sen nobriedušas, un būtu jānovelk strīpa. "Ir cilvēki, kas ir "oldskūls" (old school – vecā skola, vecmodīgs angļ.val.), un ir cilvēki, kuriem vienkārši jākļūst par emeritētiem profesoriem," kuru vietā būtu jānāk citiem cilvēkiem ar svaigāku priekšstatu par jomas attīstību, kritiski par Saeimas izglītības jomas vadošajiem deputātiem izteicās Ķīlis.

Jau vēstīts, ka Saeimas deputātu vairākums ceturtdien apstiprināja izglītības un zinātnes ministra amatā līdzšinējo Reformu partijas (RP) Saeimas frakcijas vadītāju un Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītāju Vjačeslavu Dombrovski. Par viņa apstiprināšanu nobalsoja 46 deputāti, pret bija 28, neviens neatturējās.

Premjers Valdis Dombrovskis (V) pēc balsojuma sveica jaunievēlēto izglītības un zinātnes ministru un uzsvēra, ka šajās jomās darāmā būs daudz, sākot ar augstskolu studiju virzienu akreditāciju, kā arī profesionālās izglītības sasaisti ar vajadzībām darba tirgū un zinātnes inovāciju veicināšanu.

Jaunievēlētais ministrs uzsvēris, ka turpinās Ķīļa iesāktās reformas, taču ar atšķirīgām metodēm, proti, meklējot konstruktīvu dialogu ar visām izglītības un zinātnes nozarēm iesaistītajām institūcijām.

Līdzšinējais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis veselības stāvokļa dēļ nolēma atkāpties no amata.

Ķīlis pēc stāšanas amatā ierosināja vērienīgas izglītības sistēmas reformas, kas sastapās ar lielu pretestību, it īpaši no Latvijas augstskolu vadības puses. Piemēram, Ķīlis piedāvāja mainīt augstskolu novērtēšanas sistēmu un vairs nepiešķirt finansējumu nekvalitatīvām studiju programmām, kā arī ierobežot šādu programmu pastāvēšanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!