"Bartkevičs faktiski apgalvo, ka tuvākajā laikā neko kardinālu problēmas risināšanai pēc būtības viņa vadītā Ogres novada dome neplāno darīt, kārtējo reizi aprobežojoties tikai ar glābšanas darbiem vien tad, kad mūsu dzīve ir praktiski izpostīta," norāda iedzīvotāji.
Ogrēnieši vienlaikus uzsver, ka nekādā gadījumā nenoniecina to cilvēku darbu, kuri sniedz "nenovērtējamu ikgadēju palīdzību ekstrēmā situācijā", un no sirds pateicas zemessargiem, ugunsdzēsējiem, glābējiem, policistiem un pārējiem par paveikto.
"Dārziņu" iedzīvotāji norāda, ka bijuši šokēti par Bartkeviča ieceri plūdu skarto teritoriju iedzīvotājus pārcelt uz citiem rajoniem. "Nerunājot jau par to, ka arī šādam projektam Jūs diezin vai spētu atrast līdzekļus, gribam Jums atgādināt - mēs neesam aitu bars, kuru var pārvietot no viena aploka uz otru," vēstulē novada plūdos cietušie.
"Dārziņu" iemītnieki uzsver: "Mēs nevēlamies tikt glābti, mēs vēlamies, lai mūs vispār nebūtu jāglābj." Tāpēc viņi Bartkevičam pārmet, ka mērs vairāk nekā 10 gadu laikā tā arī nav novedis līdz kaut cik reālam rezultātam nevienu projektu, kas kaut vai tikai iezīmētu iespējamos ceļus situācijas mainīšanai, savā neizdarībā vainojot likumdošanu, pētījumu trūkumu vai pašvaldības maciņa plānumu.
Iedzīvotāji atsaucas SIA "Meliorprojekts" pētījumu, kurā secināts, ka vismaz sākotnējā posmā būtu nepieviešama upes gultnes tīrīšana, taču nav dzirdēts, ka no pašvaldības būtu sekojušas kādas aktivitātes par šo tēmu. Publiskajā telpā gan Bartkevičs ik pa laikam izsakoties par varbūtēja dambja celtniecību "un citiem nekonkrētiem pasākumiem", taču uzreiz piebilstot, ka tas ir dārgi, nav naudas, atsaucības utt.
Ogrēnieši norāda, ka ir pavērušās iespējas dažādu finansu avotu piesaistīšanai, tomēr tas netiek darīts, kamēr pašvaldība bez lielām grūtībām spējusi atrast pusotru miljonu latu domes ēkas remontam. "Ir vien nedaudz sāpīgi apzināties, ka aptuveni tikpat daudz maksātu kaut vai minētā dambja celtniecība vai vismaz nopietnu pētījumu pasūtīšana," piebilst plūdu piemeklētie "Dārziņu" iemītnieki.
Īpaši ciniski "Dārziņu" iedzīvotājiem likušies Bartkeviča izteikumi, kuros viņš licis manīt, ka cilvēki, kas savulaik, nebrīdināti par draudošajām briesmām, savus mājokļus uzcēla tagad plūdu skartajos rajonos, ir "pamuļķi, kas savās nelaimēs vainojami paši". "Savā ziņā jāpiekrīt - mēs patiešām nerīkojāmies gudri, kad noticējām Bartkevičam gan pirms desmit gadiem, gan pavisam nesen, kad tieši viņa vadītā dome izņēma tagad zem ūdens nonākošās zemes platības no applūstošo zemju saraksta," vēstulē norāda iedzīvotāji, kuri, izņemot pašvaldībā būvatļaujas, nav tikuši brīdināti par iespējamajiem riskiem.
Iedzīvotāji atzīst, ka arī paši ir kļūdījušies, jo pirms desmit un vairāk gadiem plūdi neesot bijuši tik lieli kā pašlaik, radot mānīgu drošības sajūtu, taču ogrēnieši uzskata, ka pēdējos gados situācija ir mainījusies Ogres HES darbības rezultātā. "Dārziņu" iemītnieki ir gatavi prasīt atbildību arī no HES saimniekiem, tomēr viņi uzskata, ka atbildība jāuzņemas arī Bartkevičam, kurš 2002.gadā devis atļauju HES būvniecībai faktiski pilsētas centrā.
"Citādi kā par necieņu pret jums deleģētajiem pienākumiem un, galvenais, pret cilvēkiem, kuri jums šos pienākumus uzticēja, mēs jūsu attieksmi dēvēt nevaram," norāda ogrēnieši.
Iedzīvotāji savā vēstulē mēram uzdevuši arī vairākus jautājumus par to, kas tieši ierosinājis un atbalstījis Ogres HES celtniecību 2002.gadā un vai dome tolaik ir veikusi pētījumus par būves ietekmi uz palu ūdeņiem un ledus krāvumu uzkrāšanos HES ūdenskrātuves augštecē. Tāpat iedzīvotāji vēlas zināt, vai Bartkeviča vadītā dome ir bijusi tā, kas nolēmusi "Dārziņu" teritorijas izņemt no applūstošo teritoriju saraksta un kādus konkrētus plānus dome Bartkeviča vadībā ir izskatījusi, lai vismaz uzsāktu plūdu reālas novēršanas draudus.
Kā ziņots, Ogri no 15. līdz 19.aprīlim šogad piemeklējuši neierasti lieli pavasara plūdi, "Dārziņos" applūdinot vairāk nekā 60 mājas. Tā šogad bijusi jau otrā reize, kad šīs teritorijas piemeklējuši pali - pirmie plūdi notikuši šā gada 2. un 3.janvārī, kad tos izraisījis pēkšņs atkusnis.
Pēc pirmajiem paliem novada domes priekšsēdētājs norādīja, ka pašvaldībā ir apspriesti dažādi varianti situācijas risināšanai - dambja būvniecība, notekūdeņu savākšana, HES darbības regulēšana. Tomēr lētākas izmaksas un lielāka garantija, ka plūdi iedzīvotājus vairs neapdraudēs, ir izskatīt iespēju Dārziņu teritorijā dzīvojošos iedzīvotājus pārcelt uz drošāku vietu un kompensēt radušos zaudējumus.
Kā viens no iespējamajiem plūdu vaininiekiem janvārī tika minēta Ogres HES, kas nepietiekami regulējusi ūdens līmeni. Tā kā Ogres HES tehnika un slūžas ir novecojušas un nav spējīgas strādāt arī sala laikā, pašvaldība kopā ar Valsts vides dienestu izvērtēs HES ekspluatācijas noteikumus, pārbaudot, vai tā spēj strādāt ziemā. Ja tiks secināts, ka HES to nespēj darīt, tad tiks mainīti ekspluatācijas noteikumi, janvārī solīja pašvaldības un valsts iestāžu speciālisti.