Foto: Shutterstock

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādājusi jaunu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, lai pārtrauktu ieilgušo "sačukstēšanos" par novadu tālāku brīvprātīgu apvienošanos, piedāvājot birokrātiski vienkāršotu apvienošanās iespēju, portālu "Delfi" informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) pārstāve Maija Pētermane.

Līdz šim pašvaldībām, kad tās vēlējās uzlabot pakalpojumu kvalitāti un dzīves vidi iedzīvotājiem, apvienojoties ar blakus esošajiem novadiem, šāda iespēja nebija viegli pieejama un katram atsevišķam gadījumam bija jāizstrādā īpašs likums. Nu no šīs sarežģītās kārtības paredzēts atteikties, norāda VARAM.

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu ceturtdien izsludinās Valsts sekretāru sanāksmē un pēc saskaņošanas ar ministrijām un sabiedriskajām organizācijām skatīs Ministru kabinetā, bet gala lēmums par likumu būs jāpieņem parlamentam.

VARAM izstrādātie grozījumi likumā arī paredz, ka lēmumus par pašvaldību apvienošanos pieņems Saeima, bet Ministru kabinetam šī gada laikā jānosaka administratīvo teritoriju grupas, kuru ietvaros novadi varēs apvienoties. Savukārt iniciatīvu par valsts budžeta dotāciju apvienošanās izdevumu finansēšanai, VARAM risinās valsts budžeta sagatavošanas procesā.

Ministrija uzsver, ka līdzšinējā robežu noteikšana daudzviet bija politiski diriģēts, nevis brīvprātīgs, atklāts un pietiekami apspriests process, turklāt līdzšinējā novadu reforma ir sasniegusi tikai daļu no tās mērķiem. Ir izveidotas lielākas un resursiem bagātākas teritoriālās vienības, bet pašreizējā 119 novadu struktūra nenodrošina vienlīdzīgas iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem.

"Gudri apvienojoties, pašvaldības var kļūt stipras un dinamiskas. Novadi spēs piedāvāt iedzīvotājiem kvalitatīvu dzīves un darba vidi, kuros investori atnāk un paliek, dodot darbu un maksājot nodokļus," sacījis Sprūdžs.

Likums izstrādāts saskaņā ar valdības 26. martā doto uzdevumu, kā arī Ministru kabineta rīcības plānu, kurā paredzēts turpināt valsts administratīvi teritoriālās struktūras sakārtošanu un pilnveidošanu, lai pabeigtu administratīvi teritoriālo reformu.

Jau vēstīts, ka VARAM kā Administratīvi teritoriālās reformas turpinājumu piedāvā pašvaldībām brīvprātīgi apvienoties, līdzšinējo 119 pašvaldību vietā līdz 2020.gadam izveidojot apmēram 30 pašvaldības. Par katru pievienoto pašvaldību tiktu piedāvāta 100 000 latu valsts dotācija.

Šāds novadu skaits un sadalījums - 21 novads un deviņas lielās pilsētas - būtu līdzīgs kā pirms administratīvi teritoriālās reformas, kad Latvijā bija 26 novadi un deviņas pilsētas.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) šo VARAM vīziju vērtē atzinīgi, taču uzsver nepieciešamību mazināt pašvaldību pienākumu formāli atskaitīties par Ministru kabineta noteikumu izpildi.

LPS priekšsēdētāja vietnieks, Ogres novada domes vadītājs Edvīns Bartkevičs sarunā ar portālu "Delfi" atzina, ka, virzoties uz lielāku pašvaldību izveidi, būtu jāņem vērā, ka, lielākām pašvaldībām ir lielāka kapacitāte, un tāpēc tām būtu jādod lielāka lemtspēja par funkcijām un iespējām, "nevis jāliek vilkt ķeksīšus, kā mēs izpildām MK noteikumus". Tā vietā valdībai būtu jāpiedāvā pašvaldībām "vadlīnijas ar virzieniem un mērķiem".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!