Viņš norāda, ka nule sagatavotās un iesniegtās sūdzības pamatā ir apstākļi, kas saistīti ar viņa prasību atlīdzināt juridiskās palīdzības izdevumus par aizstāvību kriminālprocesā, kurā Lembergs ticis attaisnots.

"Laikā, kad dažāda līmeņa administratīvajās tiesās tika izskatīts mans pieteikums, Administratīvo tiesnešu biedrība izplatīja paziņojumu, kurā pauda klaji negatīvo attieksmi pret mani. Ņemot vērā to, ka publiski nav zināms, kuri tiesneši ir Administratīvo tiesnešu biedrības biedri, man nebija zināms, vai tiesneši, kas izskata lietu, nav parakstījuši šo paziņojumu – tādā veidā demonstrējot savu neobjektīvo attieksmi pret mani," klāsta Lembergs.

Viņš uzsvēris, ka gan pirmajā, gan otrajā instancē pieteikums par izdevumu atlīdzināšanu noraidīts, tāpēc viņš iesniedzis kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam. Pēc Lemberga domām, viens no tiesnešiem, kuram bija jāizskata šī kasācijas sūdzība, bija senators Andris Guļāns, kurš "dažādās intervijās un publikācijās vairākkārtīgi publiski paudis savu negatīvo attieksmi pret mani". Tāpēc Ventspils mēra pārstāvji šajā lietā pieteica senatoram Guļānam noraidījumu, cenšoties izvairīties no neobjektivitātes.

Tomēr šis Lemberga aizstāvju iesniegtais noraidījums nav ticis pieņemts, un tiesa, kurā viens no trim tiesnešiem bija senators Guļāns, izskatīja un noraidīja šo kasācijas sūdzību.

Lembergs pauda, ka ECT savā praksē, arī lietās pret Latviju, ir norādījusi, ka tiesas objektivitāte ir absolūts priekšnosacījums tam, lai tiesas process būtu atzīts par taisnīgu un Cilvēktiesību konvencijai atbilstošu.

"Situācijā, kad tiesnesis atklāti un publiski pauž savu negatīvo attieksmi pret personu, kuras lieta viņam ir jāizspriež, tiesnesi nevar uzskatīt par objektīvu pat tad, ja viņam nav personiskās ieinteresētības lietas iznākumā," norādīja Lembergs. Viņš piebilda – ECT praksē ir bijušas vairākas lietas, kas līdzīgas šai, tāpēc bijis pamats vērsties ECT.

Jau vēstīts, ka Lembergs pieprasa no valsts kompensēt tiesāšanas izdevumus tā dēvētajā Grinbergu lietā, kurā viņš bija apsūdzēts par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, 2005.gadā neieceļot Ventspils brīvostas valdē valdības deleģēto pārstāvi Ojāru Grinbergu. Ventspils pašvaldība nav pildījusi valdības uzdevumu, jo uzskatīja valdības rīkojumu par neprecīzu. Šo lietu Lembergs vinnēja visās trīs tiesu instancēs, un vēlāk pieprasījis no valsts kompensāciju.

Lai gan Lembergs prasījis kompensēt tiesāšanas izdevumus 104 000 latu apmērā, Tieslietu ministrija viņam izmaksājusi aptuveni 3000 latu, tāpēc Ventspils mērs vērsies tiesā, prasot atlīdzināt visus izdevumus.