Foto: DELFI
Krievijas Ārlietu ministrija (ĀM) cer, ka leģionāru piemiņas diena netiks pielīdzināta 9.maijā svinētajai Uzvaras dienai, paziņojis Krievijas ĀM pilnvarotais cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pārākuma jautājumos Konstantīns Dolgovs.

"Maskavā ir pievērsta uzmanība Latvijas katoļu baznīcas vadītāja Zbigņeva Stankeviča aicinājumam ieviest Latvijā kopīgu piemiņas dienu tiem, kuri 16.martā godina "Waffen-SS" latviešu leģionārus, un tiem, kuri 9.maijā atzīmē Uzvaras dienu, lai šādi "saliedētu un samierinātu Latvijas sabiedrību". Pēc būtības, runa ir par esesiešu piemiņas dienas pielīdzināšanu Uzvaras dienai," teikts Dolgova komentārā, kuru trešdien izplatīja Krievijas ĀM.

Dolgovs pauž pārliecību, ka "šādai iniciatīvai nav nekā kopīga ar rūpēm par Latvijas sabiedrības patiesu samierināšanos un tā tikai veicina rasistisku un ksenofobisku noskaņojumu attīstību, starpetnisku pretrunu padziļināšanos Latvijā".

"Šajā saistībā Latvijas reliģiskā darbinieka ideja par to, ka kopīgas piemiņas dienas ieviešana var samierināt bijušos "Waffen-SS" veterānus un Lielā Tēvijas kara veterānus, ir zaimojoša," uzsvēra Krievijas ĀM pārstāvis.

"Kā var mēģināt samierināt valsts iedzīvotājus, izvirzot idejas, kuras apgāna miljoniem no nacistu un viņu līdzskrējēju rokas kritušo? Tas pašos pamatos ir pretrunā ar starptautisko tiesību sistēmu, kuras svarīgs elements ir Nirnbergas tribunāla lēmumi," teikts Dolgova komentārā.

"Mēģinājums "mest pār vienu kārti" cīnītājus pret nacismu un fašismu, kuri par milzīgu upuru cenu Lielā Tēvijas kara laikā izglāba pasauli no "brūnā mēra" un tos, kuri karoja Nirnbergas tribunāla nosodīto SS formējumu rindās un pastrādāja daudzas ļaundarības pret mierīgajiem iedzīvotājiem, savā būtībā ir dziļi amorāls," raksta Dolgovs.

Viņš pauž pārliecību, ka "šī iniciatīva neatspoguļo visu Latvijas katoļu un visas Latvijas sabiedrības viedokli. Ceram, ka Latvijas varas institūcijas atradīs sevī vīrišķību un veselo saprātu norobežoties no šādiem paziņojumiem".

Jau ziņots, ka katoļu baznīcas galva Latvijā Zbigņevs Stankevičs aicinājis apsvērt vienas piemiņas dienas noteikšanu abām pusēm - 16.marta un 9.maija atzīmētājiem.

Intervijā, kas 5.aprīlī publicēta laikrakstā "Neatkarīgā", Romas katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps atzīst, ka šī ideja varētu šķist ķecerīga, tomēr tas varētu būt izlīguma variants.

"Nedrīkst būt tā, ka piemiņas datumi kurina naidu vai arī kāds politiskais spēks izmanto tos savu spalvu spodrināšanai. Mana ideja varētu šķist ķecerīga, tomēr to pateikšu. Kāpēc gan neuztaisīt vienu piemiņas dienu tiem, kas atzīmē 16. martu, un tiem, kas svin 9. maiju? Tātad - abām pusēm kopā. Mums taču ir Brāļu kapi - tur nāve izlīdzina un samierina visas karojošās puses. Karavīri tur guļ blakus cits citam un vairs nestrīdas. Tas ir labs izlīguma variants. Un tādu izlīgumu varētu pieņemt arī dzīvie, un mēs visi kopā aizlūgtu par viņu mūžīgo mieru," sacīja arhibīskaps.

16.martā latvieši piemin leģionārus, taču šī diena izraisa asu pretreakciju, jo tiek saņemti pārmetumi par nacisma slavināšanu. Savukārt 9.maiju ik gadu Rīgā plaši svin pārsvarā cittautieši, atzīmējot Otrā pasaules kara beigas un padomju uzvaru pār nacismu.

Bijušie leģionāri ir dienējuši nacistiskās Vācijas formējumā "Waffen SS", kuru Nirnbergas tribunāls nav atzinis par kara noziegumus pastrādājušu organizāciju, tomēr Krievija regulāri apgalvo pretējo. Lai gan oficiāli "Waffen SS" bija brīvprātīgo formējums, faktiski vairākums tur dienējušo tika mobilizēti piespiedu kārtā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!