Foto: PantherMedia/Scanpix
Ierēdņu prātos atdzimis savulaik jau apspriestais plāns par elektronisko GPS izsekošanas aproču ieviešanu sodu izcietušo noziedznieku uzraudzībai, ceturtdien ziņo laikraklsts "Diena".

Ideja gan esot tikai sākumstadijā - Tieslietu ministrijā (TM) tiek rakstīts attiecīgais projekts, bet jau zināms, ka lauvas tiesu finansējuma tā īstenošanai piekritusi piešķirt Norvēģijas valdība.

Laikraksts atgādina, ka par elektronisko aproču ieviešanu noziedznieku kontrolei Latvijā pirmoreiz sāka runāt jau 2006. gadā. Toreiz iekšlietu ministrs Ivars Godmanis (LPP/LC) nāca klajā ar iniciatīvu veikt agrāk par dzimumnoziegumiem sodītu personu izsekošanu, izmantojot tehniskus līdzekļus. Kā iemels izskanēja 13 gadu vecās Justīnes Legzdiņas izvarošana un nogalināšana, par ko aizdomās turētā persona bija iepriekš sodīta par dzimumnoziegumiem.

Tomēr jaunajai iniciatīvai un savulaik noraidītajai ir vairākas būtiskas atšķirības, norāda laikraksts. Jaunās ieceres paredz, ka uzraudzību varētu īstenot nevis policija, bet TM pakļautais Valsts probācijas dienests (VPD). Tā attiektos ne tikai uz dzimumnoziedzniekiem, bet uz dažādu noziegumu pastrādātājiem, galvenokārt tādiem, kuri tiek atbrīvoti no ieslodzījuma pirms termiņa, piemērojot konkrētus aizliegumus, piemēram, naktī iziet no dzīvesvietas.

Patlaban VPD, lai uzraudzītu šādus noziedzniekus, jāveic fiziska kontrole, kas turklāt notiek ne biežāk kā dažas reizes mēnesī, savukārt aproces signalizētu par noziedznieka atrašanās vietu nepārtraukti, "Dienai" skaidroja idejas aizstāvji. Šāda uzraudzība, palielinoties probācijas klientu skaitam, ilgtermiņā varētu palīdzēt ietaupīt valsts naudu - viena cietumnieka uzturēšana valstij dienā izmaksā apmēram deviņus latus, bet probācijas uzraudzība tikai 28 santīmus, norāda laikraksts.

Jaunā iecere ir tikai sākotnējā, projekta rakstīšanas stadijā, un tās īstenošana dzīvē tik drīz nesāksies - to pilotprojekta veidā varētu sākt izmantot tikai 2016. gada aprīlī, "Dienai" skaidroja TM sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Brice. Arī par iespējamām izmaksām, ko tā prasītu no valsts budžeta, precīzu ziņu nav.

Norvēģijas tieslietu ministrs Knuts Stūrbergets šī gada pavasarī parakstījis saprašanās memorandu, kura ietvaros vairāku projektu īstenošanai Norvēģija piešķir Latvijai 13 056 000 eiro. Zināms, ka šis finansējums segs arī lielāko daļu elektronisko aproču projekta izmaksu, bet, cik projektam vajadzēs pašas Latvijas naudas, skaidrība būšot oktobra beigās. Tad TM Ministru kabinetā jāiesniedz programma finansējuma saņemšanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!